Jūras spēku komandieris: Incidenti Baltijas jūrā ir jauns hibrīdkara veids, kam jābūt gataviem

Pēdējā laikā arvien vairāk notikušie incidenti Baltijas jūrā, un ne tikai, likuši sabiedrotajiem palielinātu modrību starptautiskajos ūdeņos, jo īpaši Baltijas jūras valstīm. Flotiles admirālis M. Polencs uzsver, kas tas ir jauns hibrīdā kara veids, kam jābūt gataviem vienmēr. Tiesa, atbildot, vai šādas spējas ir Jūras spēku rīcībā, viņš secina – daļēji. Lai arī izstrādāti un tiek īstenoti vairāki zemūdens kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumi, daudz vēl jāpilnveido gan individuāli, gan sabiedroto lokā.

Atgriežoties pie pastāvīgās klātbūtnes iniciatīvas, flotiles admirālis M. Polencs uzsver, ka tieši fiziskā klātbūtne strādā vislabāk. Par to liecina pēdējais incidents, kur Latvijas kabelis netika skarts, un pamatoti uzskatīt, ka tieši fiziskās klātbūtnes dēļ. “Piemēram, pilsētā noziegums tiek piefiksēts, tiek savākti pierādījumi, sameklēts vainīgais, kam seko tiesas procesi. Jūrā tas izdarāms daudz grūtāk, bet, ja esam fiziski klāt, tad tas ir izdarāms,” viņš teic.  

Image

Jūras spēku komandieris atgādina, ka Baltijas valstu un Polijas prezidenti Klaipēdā nesen apsprieda Polijas priekšlikumu par patrulēšanu Baltijas jūrā, kas nodrošina zemūdens infrastruktūras aizsardzību.

Viņš arī atzīmē, ka tehniskais krasta nodrošinājums ir pietiekams, minot, ka vienmēr vajadzīgi papildus videosensori, tikmēr vissvarīgāk nepieciešams piefiksēt noziegumu iespējami dažādos veidos  - gan tehniski, gan  vizuāli.

Viņš gan piebilst – neskatoties uz to, ka sadarbība norit dažādos virzienos, jāraugās daudz dziļāk.

Tāpat jūrnieku uzdevumus ierobežo laikapstākļi jūrā, kuģu ierobežojumi, jo NBS Jūras spēku kuģi, kā stāsta flotiles admirālis, ir mazi, ar mazu apkalpi, un tas nav tik vienkārši, kā varbūt šķiet – iziet jūrā un būt klāt. “Puiši un meitenes dara to ļoti labi un teicami,” viņš uzsver.

Viņš arī atzīmē, ka vairāk jādomā par personālu. Flotiles admirālis atzīst, ka vairāku gadu garumā jūrnieki jūrā ir 24/7 , un tas nav viegli uz maza kuģa, esot ierobežotā personāla skaitā. “Kādu laiku atpakaļ nomainījām patruļkuģus uz jaunajiem ar domu, ka jāsamazina apkalpju lielums uz tiem. Tas arī notika. Ja tā funkcija būtu tikai iziet jūrā, paveikt uzdevumu un atgriezties, tad apkalpes lielums ir adekvāts. Tad šādai funkcijai, kas ir ilgstošs darbs jūrā 24/7, kur šiem desmit cilvēkiem uz kuģa savā starpā ir jāmainās divās maiņās. Tas ir apgrūtinoši un sarežģīti, īpaši ja dežūra ir nedēļu pēc nedēļas, nedēļu pēc divām. Tad gada laikā cilvēki var sākt domāt, kam tas vajadzīgs. Tāpēc jāizsver, kā varam to nedaudz pamainīt,” stāsta Jūras spēku komandieris.

Viņš gan uzsver – problēmu varētu atrisināt Polijas iniciatīva par patrulēšanām, kur tiek runāts arī par cita veida kuģiem, kas nav tikai “Skrundas ” klases, bet lielāki, labāk piemēroti ilgstošai patrulēšanai. Tādi, kas spēj ilgāk par nedēļu būt jūrā un strādāt.