Polijas premjerministrs Donalds Tusks ierosinājis izveidot Baltijas jūras valstu Jūras spēku militārās patruļas, lai aizsargātu reģiona infrastruktūru pret iespējamiem Krievijas draudiem, vēsta "Politico". Šai iniciatīvai jau izteikušas atbalstu arī Lietuvas un Igaunijas valdības.
Donalds Tusks trešdien, pirms Baltijas un Ziemeļvalstu līderu samita Zviedrijā, paziņoja, ka šī programma būtu kopīgs Baltijas jūras valstu projekts, lai aizsargātu reģionu pret Krievijas draudiem.
Viņa priekšlikums seko drīz pēc incidenta, kurā tika bojāti divi zemūdens telekomunikāciju kabeļi — viens savienoja Somiju ar Vāciju, bet otrs Lietuvu ar Zviedriju. Aizdomās par šo gadījumu tiek turēts Ķīnas kravas kuģis, kas bija devies no Krievijas un šķērsojis Baltijas jūru. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss šo notikumu raksturoja kā “sabotāžu,” savukārt Krievija un Ķīna noliedz jebkādu saistību ar incidentu.
Kā vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs “lrt.lt” Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns ir atzinīgi novērtējis Polijas ierosinājumu, lai aizsargātu NATO infrastruktūru Baltijas jūrā. Viņš uzsvēra, ka reģiona valstis kopā ar NATO spētu īstenot šādu misiju. “Jebkura ideja, kas stiprina Baltijas jūras drošību, ir apsveicama,” viņš sacīja.
Tāpat arī Sociāldemokrātu kandidāte Lietuvas aizsardzības ministra amatam Dovilē Šakaliene atbalstīja Tuska priekšlikumu, norādot, ka šāda misija zem NATO karoga varētu būt tikpat efektīva kā esošā gaisa patrulēšana. Viņa uzsvēra, ka NATO iesaiste palielinātu misijas ietekmi un nodrošinātu plašāku sabiedroto solidaritāti.
Arī Igaunijas politiķi ir izteikuši gatavību piedalīties šādā patrulēšanas misijā, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs "ERR". Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals norāda, ka infrastruktūras drošības uzraudzība ir būtiska.
Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs uzsvēr, ka situācijas apzināšanās un izlūkošanas uzlabošana ir būtiska. Viņš piebilda, ka īpaši svarīgi ir identificēt kuģus, kuriem nepieciešama pastiprināta uzraudzība, un rīkoties saskaņā ar draudu līmeni. Pevkurs arī norādīja, ka rīcība starptautiskajos ūdeņos jāapsver ļoti rūpīgi, lai izvairītos no nevēlamām sekām.
Zviedrijas bijušais bruņoto spēku komandieris Mikaels Bīdēns jau iepriekš brīdinājis, ka Kremlis vēlas kontrolēt stratēģiski svarīgo Baltijas jūru. Viņš uzsvēra, ka šis reģions nedrīkst kļūt par “Putina rotaļu laukumu”, kurā NATO dalībvalstis tiek terorizētas.
