Zviedrija no decembra plāno izvietot Polijā pretgaisa aizsardzības sistēmas “Patriot” un aptuveni 100 militārpersonu, lai aizsargātu NATO loģistikas mezglu Rešuvā, caur kuru Ukrainai tiek piegādāta militārā un civilā palīdzība. Par ieceri 6. oktobrī paziņoja Zviedrijas valdība un bruņotie spēki, vēsta “Reuters”.
Zviedrijas aizsardzības nozares eksperti uzskata, ka Krievijas uzbrukumu Zviedrijai nevar pilnībā izslēgt.
Zviedrija nespētu aizstāvēties, ja Krievija nākotnē kļūtu agresīva, secināts Igaunijā strādājošā Starptautiskā Aizsardzības pētījumu centra ziņojumā.
Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons otrdien paziņojis, ka pieaugusi iespējamība, ka Somija iestāsies NATO pirms Zviedrijas.
Zviedrijas politiskās aprindas arvien vairāk sāk pārdomā savu līdzšinējo drošības politiku un izvērtēt, vai tiešām valsts var justies drošāka, atrodoties ārpus NATO. Nesen Zviedrijas parlamentā noticis svarīgs balsojums, kurā valsts likumdevēji atbalstījuši “NATO opciju” – iespēju pievienoties aliansei nākotnē, vēsta izdevums “Politico”.
Zviedrijas valdība ceturtdien paziņoja, ka gatavojas iesaukt atkārtotai apmācībai rezervistus, kas iepriekš izgājuši obligāto militāro dienestu.
Saskaņā ar jauno Zviedrijas pētījumu aizsardzības mācības priekšmeta ieviešana skolās palielinātu interesentu skaitu, kas gribētu uzsākt dienestu Zviedrijas bruņotajos spēkos.
Zviedrijas valdība paziņojusi, ka tā iegādāsies ASV ražotās raķetes "Patriot", tās dēvējot par "uzticamām" un tādām, kas "spēj cīnīties ar ballistiskajiem robotiem".
Zviedrija joprojām cer kļūt par NATO dalībvalsti līdz jūlijā Viļņā gaidāmajam alianses samitam, piektdien sacīja Zviedrijas ārlietu ministrs Tūbiass Bilstrēms.
Zviedrija paziņojusi, ka aizsardzības izdevumus nākamajos četros gados palielinās par 40%.