Ziņojums: Zviedrija nespēj aizstāvēties

Dokumentā kritizēta Zviedrijas aizsardzība un apgalvots, ka tā militāra uzbrukuma gadījumā nespētu nosargāt savas robežas, kur nu vēl Baltijas kaimiņus.

Ziņojumā pievērsta uzmanība pieaugošajai Krievijas militārajai aktivitātei Baltijas jūrā, tostarp zemūdenes medībām Stokholmas arhipelāgā.

"Aplūkojot neseno incidentu ar ārvalstu zemūdeni pie Zviedrijas krastiem oktobrī, kļūst skaidrs, ka Zviedrijas aizsardzības spējas ir tik vājas, ka cita valsts tās teritoriālajos ūdeņos var veikt operācijas ar zemūdeni. Ja Zviedrija nespēj nosargāt savu teritoriālo vienotību miera laikā, acīmredzot tā to nespēs kara apstākļos," sacīja pētījumu centra vadītāja vietnieks Martins Hērts.

„Neskatoties uz to, vai Zviedrija izlems iestāties NATO vai ievērojami palielināt savu aizsardzības budžetu, tā ir zaudējusi dārgo laiku,” uzsvēra pētījuma autors Martins Hērts.

Pievienošanās NATO ir ilgs un formāls process, kas sevī ietver vairākas darbības, tai skaitā ieguldīšanu infrastruktūrā apmaiņā pret klasificētu informāciju un likumdošanas harmonizāciju. Militārā ziņā dalība NATO ir saistīta ar spēju veidošanu un operacionālo plānošanu, kam nepieciešama rūpīga gatavošanās un to nevar sekmīgi sasniegt pēdējā brīdī.

Arī militāro spēju attīstība tikai nacionālā līmenī ir ilgstošs process.

Nepastāv tādas militārās spējas, kuras būtu iespējams attīstīt tikai dažu mēnešu vai gadu laikā. Īsākā termiņā ir iespējams stiprināt esošās spējas, taču tam ir nepieciešams ievērojams aizsardzības budžeta palielinājums.

„Zviedrijas spēja sevi aizsargāt militāri un iespējamā dalība NATO ir cieši saistīta ar Baltijas valstu brīvību un neatkarību. Spēcīgs un stabils kaimiņš, uz kuru varam paļauties, tikai pats par sevi negarantētu drošību trīs Baltijas valstīm, taču militāri vājš kaimiņš, kura teritoriju var izmantot agresīvs oponents, radītu bažas jebkurai valstij, kas vēlas dzīvot mierā un stabilitātē,” skaidroja Hērts.

Krievija pēdējā laikā reģionā ir "žvadzinājusi ieročus". Decembrī militārajās mācībās pie Sanktpēterburgas un Kaļiņingradā piedalījās 9000 karavīru, 250 tanki un 55 kuģi. Zviedrijas Ārlietu ministrija izsauca Krievijas vēstnieku pēc tam, kad Krievijas militārā lidmašīna gandrīz sadūrās ar Zviedrijas lidsabiedrības SAS lidmašīnu, tai paceļoties no Kopenhāgenas lidostas.

Kā pērn pavēstīja Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists, valsts jaunā valdība izskata iespējas attīstīt ciešāku sadarbību ar citām Ziemeļvalstīm, lai uzlabotu drošību reģionā.

"Tūlītēja apdraudējuma Zviedrijai nav, taču mūs ieskauj vide, kas drošības ziņā ir mainījusies negatīvā virzienā, un tāpēc mums jāattīsta un jāpadziļina diskusijas par sadarbību ar citām valstīm," sacīja ministrs.