Zviedrijas politiskās aprindas arvien vairāk sāk pārdomā savu līdzšinējo drošības politiku un izvērtēt, vai tiešām valsts var justies drošāka, atrodoties ārpus NATO. Nesen Zviedrijas parlamentā noticis svarīgs balsojums, kurā valsts likumdevēji atbalstījuši “NATO opciju” – iespēju pievienoties aliansei nākotnē, vēsta izdevums “Politico”.
Līdz nākamajām Zviedrijas parlamenta vēlēšanām atlikuši divi gadi. Gaidāms, ka to laikā pastiprināsies debates par pievienošanos aliansei. Šis jautājums iezīmēs skaidru viedokļu sadursmi starp Zviedrijas kreisajiem un labējiem politiskajiem spēkiem.
Pašreizējā Zviedrijas mazākuma valdība, ko veido sociāldemokrāti un zaļie kopā ar sabiedrotajiem Kreisajā partijā, aizvien iebilst valsts dalībai NATO, uzsverot valsts neitralitāti kā vērtību mūsdienu polarizētajā pasaulē. Tikmēr centriski labējās Zviedrijas parlamenta partijas, piemēram Moderātu partija, Librāļi, Centra partija un Kristīgie demokrāti ir atbalstoši dalībai NATO, apgalvojot, ka Zviedrijai nepieciešamas tādas drošības garantijas, kādas var sniegt tikai alianse.
Aizvadītajā nedēļā NATO dalību atbalstošās partijas guva kārtējo uzvaru, kad galēji labējā Zviedrijas Demokrātu partija, kura uztur ciešu sadarbību ar centriski labējo bloku, mainīja savu līdzšinējo nostāju pret NATO, parlamentā atbalstot tā dēvēto “NATO opciju” - ļaujot valstij pievienoties aliansei nākotnē. Par šo priekšlikumu parlaments nobalsoja ar 204 balsīm “par” un 145 “pret”.
Pieņemot šāda veida “NATO opciju” valsts oficiāli nav paudusi apņēmību pievienoties aliansei. Līdzīga “NATO opcija” kopš 1995. gada ir arī Somijā, tomēr šī valsts aizvien ir ārpus NATO līguma, lai gan pēdējos gadus vērojama tuvināšanās ar aliansi.
Tikmēr Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linde (Ann Linde) aicinājusi parlamentu atteikties no pieņemtā lēmuma, norādot, ka tas ir solis, kas atstās “būtiski negatīvu ietekmi uz Zviedrijas drošību”.
Gadījumā, ja Zviedrija izlemtu par labu dalībai NATO, šis solis pamatīgi sašūpotu spēku samēru visai nestabilajā Baltijas jūras reģionā, kurā ne tikai aliansē neietilpstošās Zviedrija un Somija, bet arī tādas NATO dalībvalstis Dānija, Vācija, Polija, Lietuva, Latvija un Igaunija regulāri saskaras ar dažādiem Krievijas izlēcieniem.
Piemēram, šā gada augustā Zviedrija atkal izvietoja karaspēku Gotlandes salā pēc tam, kad Zviedrijas drošību satricināja pastāvīgie Krievijas kara flotes kuģu tuvie peldējumi gar šo salu. Ne mazāk svarīgs ir fakts, ka Krievijas kara lidmašīnas regulāri bez atļaujas ielidojušas Zviedrijas gaisa telpā. Tāpat tiek norādīts, ka iespējas tieši Krievija bijusi pie vainas noslēpumainajām zemūdens medībām Stokholmas arhipelāgā 2014. gadā.
“Mēs tuvākajā laikā varam sagaidīt visaptverošu diskusiju par Zviedrijas iespējamo dalību aliansē,” tā Zviedrijas sabiedriskajai televīzijai atzina Zviedrijas starptautisko attiecību institūta analītiķis Kalle Hakansons (Calle Håkansson). Viņaprāt abu pušu argumenti šajā jautājumā ir skaidri. Sociāldemokrātu pretestība dalībai aliansē ir balstīta ilglaicīgā uzskatā, ka Zviedrijas “brīvība no dalībām aliansēs” līdz šim ir nākusi par labu valsts interesēm.
Tikmēr Zviedrijas aizsardzības ministrs Peters Hultkvists (Peter Hultqvist) līdz šim savā darbībā aktīvi strādājis, lai veicinātu kopīgu Zviedrijas un NATO bruņoto spēku mācību īstenošanu. Tai pat laikā ikvienā iespējā viņš uzsvēris, ka atbalsta Zviedrijas neatkarību no iesaistes militārās aliansēs.
Zviedrijas Sociāldemokrātiskā partija apgalvo, ka valsts pievienošanās NATO nozīmētu nevajadzīgu attiecību saasinājumu ar Krieviju, tādējādi destabilizējot jau tā saspringto drošības situāciju gar Eiropas austrumu flangā.
"Mēs nevēlamies iet pa drošības politikas eksperimentu vai avantūrisma ceļu," tā šā gada augustā savā komentārā norādīja P. Hultkvists.
Tai pat laikā Zviedrijas dalību NATO atbalstošos Liberāļu partijas pārstāvis. A. Vidmans apgalvo, ka pašreizējā Zviedrijas drošības stratēģija Zviedriju atstājusi sava veida Pirmā pasaules kara “neitrālajā zonā”, kura šķīra vienas karojošās puses ierakumos no otriem. Šo teritoriju Krievija uzskata par daļu no “Eiropas drošības sistēmas”, tomēr uz šajā “neitrālajā zonā” esošajiem neattiecas NATO kolektīvās drošības garantijas.
“Tā ir visai bīstama vieta, kurā atrasties valstij,” piebilda A. Vidmans
“Politico” raksta, ka laikā, kad atbalsts valsts dalībai NATO neitrālajā Zviedrijas kaimiņvalstī Somijā saglabājies nemainīgi zems, Zviedrijā tas pamazām pieaudzis.
Tas, kā mainīsies sabiedrības attieksme jautājumā par Zvierijas dalību NATO būs atkarīgs no konkurējošo partiju spējām pārliecināt savus vēlētājus pirms 2022. gada Zviedrijas parlamenta vēlēšanām. Ja dalību NATO atbalstošie spēki rīkosies gana apņēmīgi, viņi vēlēšanās varētu uzvarēt kreisos un pat rosināt referenduma rīkošanu šajā jautājumā.
Zviedrijas Moderātu partijas līderis Ulfs Kristersons (Ulf Kristersson) iepriekš paudis pārliecību, ka Zviedrija kļūs par NATO dalībvalsti jau šīs desmitgades laikā, norādot, ka nesenais Zviedrijas parlamenta balsojums par “NATO opciju” bijis vēsturisks. Savā ierakstā sociālajos medijos viņš apgalvoja, ka šis solis ļaus Zviedrijai “atjaunināt un modernizēt” savu drošības sistēmu, vienlaicīgi paziņojot pasaulei, ka Zviedrija ir gatava pievienoties NATO pašas izvēlētajā brīdī.
“Protams, valdība, salīdzinot ar parlamenta vairākumu var mēģināt saktīties citā virzienā, ja runājam par ārpolitiku un drošības jautājumiem. Mēs tomēr sagaidām, ka valdība šajā jautājumā turēsies pie parlamenta izvēlētās drošības politikas līnijas,” viņš piebilda.