politika

Nākamgad Latvijas aizsardzības izdevumi varētu sasniegt 4,35% no iekšzemes kopprodukta (IKP), šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa.

Valdība turpina mērķtiecīgu aizsardzības spēju stiprināšanu, pieņemot virkni būtisku lēmumu, kas vērsti uz Nacionālo bruņoto spēku attīstību, pretmobilitātes pasākumu ieviešanu un valsts drošības nostiprināšanu. To 18. jūnijā preses konferencē uzsvēra aizsardzības ministrs Andris Sprūds un NBS komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns.

Otrdien, 17. jūnijā, Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts “Par karavīru skaita palielināšanu un apropriācijas pārdali starp budžeta apakšprogrammām”, kas paredz palielināt Nacionālo bruņoto spēku karavīru skaitu par 500 karavīriem ar 2025. gada 1. jūliju.

Svētdien, 15. jūnijā, Ādažu militāro bāzi apmeklēja ASV pastāvīgais pārstāvis NATO Metjū Vitakers (Matthew G. Whitaker), lai apspriestu militāro sadarbību, kā arī tiktos ar ASV karavīriem, kas pilda dienesta pienākumus Latvijā. "Viens no iemesliem, kāpēc esmu Latvijā, ir tas, ka jūs esat lieliski sabiedrotie un jau esat apņēmušies uz to virzīties...

Dronu tehnoloģiju straujā attīstība ir mainījusi gan to stratēģiskās, gan ētiskās izmantošanas aspektus, liekot valstīm ne tikai saglabāt modrību un turpināt dronu un pretdronu sistēmu inovāciju, bet arī diskutēt par to atbildīgas izmantošanas politiku kopumā, atklājot Aizsardzības ministrijas un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgi rīkoto...

Latvija un vēl 11 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis koordinēti pieprasījušas aktivizēt valsts izņēmuma klauzulu aizsardzības izdevumu palielināšanai, paziņojusi Eiropas Komisija (EK).

Polija plāno jau šī gada jūnija palielināt savu militāro klātbūtni Latvijā, turpinot kopā ar saviem stratēģiskajiem partneriem stiprināt NATO Austrumu flanga un Baltijas valstu drošību, šodien, 17. aprīlī, viesojoties Ādažu militārajā bāzē pauda Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs (Władysław Kosiniak-Kamysz), kur viņam bija...

Saeima trešdien galīgajā lasījumā pieņēma likumu par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu.

Aizsardzības ministra Andra Sprūda biroju papildina četri padomnieki: Džeina Gaile, Inese Tauriņa, Mārtiņš Kossovičs un Ervins Labanovskis.

Kremlis turpina centienus sēt šķelšanos ASV un Eiropas starpā, teikts ASV Kara izpētes institūta (ISW) jaunākajā ziņojumā.

Otrdien, 25. martā, Ministru kabinets atbalstīja Aizsardzības ministrijas priekšlikumu palielināt atvaļinātajiem karavīriem medicīniskās rehabilitācijas izdevumu maksimālo apmēru un paplašināt apmaksājamos veselības aprūpes pakalpojumus.

Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar Aizsardzības ministriju (AM) izstrādās izmaiņas regulējumā, lai samazinātu kopējo laiku, kas ir nepieciešams militārās ražotnes izveidei, teikts valdības apstiprinātajā aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijā 2025-2036. gadam.

ASV uz sarunu galda par uguns pārtraukšanu Ukrainā ir nolikusi lielu skaitu jautājumu cerībā, ka Krievija varbūt piekritīs kaut kur piekāpties, lai normalizētu savas attiecības ar ASV citās jomās, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.

Šodien, 12. martā, Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres amata pienākumus sāk pildīt Liene Gātere, kura līdz šim bija aizsardzības ministra Andra Sprūda biroja vadītāja.

Aizvadītās nedēļas nogalē norosinājās Ukrainas un NB8 formāta dalībvalstu aizsardzības ministru un pārstāvju tikšanās, kurā runāts par Ukrainai nepieciešamo atbalstu tās karā ar Krieviju, kā arī drošības garantijām Ukrainai.

Britu tabloīds "Daily Mail" trešdien ziņo, ka ASV tomēr ierobežojušas izlūkdatu nodošanu Ukrainai, proti, aizliegušas Lielbritānijai nodot Kijivai no Vašingtonas saņemto informāciju.

Aizrit jau trešais gads kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, un aizvadītā gada laikā vērojama eskalācija, okupantiem kļūstot vēl agresīvākiem, jo īpaši pret Ukrainas civiliedzīvotājiem. Krievijas okupācijas spēki, lai arī lēni un ar lieliem zaudējumiem, tomēr spēj nodrošināt virzību dziļāk Ukrainas teritorijā no austrumiem. Tikmēr...

Jautājums par Latvijas iespējamo izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu izmantošanu, ir Aizsardzības ministrijas darba kārtībā, atzīst aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien parakstījis memorandu par maksimāla spiediena atjaunošanu uz Irānu, liedzot tai iegūt kodolieročus un cīnoties pret Teherānas ietekmi ārvalstīs.

Saeimā šodien aizvadītas ikgadējās ārpolitikas debates, kur ārlietu ministre Baiba Braže deputātiem ziņoja par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Jārēķinās ar militāru konfliktu potenciālu eskalāciju dažādos pasaules reģionos, ekonomiskās sāncensības saasināšanos un autoritāru režīmu centieniem graut...

Pēc republikāņa Donalda Trampa stāšanās ASV prezidenta amatā sāksies ļoti agresīva un skaļa protekcionisma politika, tomēr pavisam cits jautājums ir, ar ko šī politika beigsies, intervijā aģentūrai LETA teica bijušais Latvijas vēstnieks ASV Andris Teikmanis.

Nav jāsatraucas par to, ko jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps runā, bet jāskatās, ko viņš reāli dara, intervijā Latvijas Radio sacīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore Elīna Vrubļevska.

Starptautiskā politika bieži nozīmē sarežģītu izvēli starp mazāk slikto un sliktāko risinājumu, un Ukraina šobrīd ir nonākusi tieši šādā situācijā. Neskatoties uz Ukrainas Bruņoto spēku panākumiem un Rietumu sabiedroto atbalstu, kavējumi ar kritiski svarīgu ieroču piegādēm ir ievērojami palielinājusi kara cenu, raksta medijs “The Atlantic”.

NATO valstis ir mainījušas savu palīdzības stratēģiju Ukrainai un tagad cenšas nevis panākt tās uzvaru karā, bet gan palīdzēt Kijivai nodrošināt iespējami izdevīgāko pozīciju miera sarunās ar Maskavu vai arī apturēt Krievijas ofensīvu, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz avotiem.

Līdz ar Donalda Trampa uzvaru 2024. gada vēlēšanās, kļūstot par 47. ASV prezidentu, rodas neparedzamības sajūta, domājot par to, kā viņa otrā prezidentūra ietekmēs drošības situāciju Eiropā un pasaulē. Vienlaikus ir skaidrs, ka gaidāmas lielas pārmaiņas. “Sargs.lv” aptaujātie eksperti – Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns un...

Maz ticams, ka Donalda Trampa ievēlēšana ASV prezidenta amatā liks Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam uzreiz mainīt savu taktiku Ukrainā, aģentūrai LETA atzina Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.

Lai gan oficiālie ASV vēlēšanu rezultāti vēl nav paziņoti, pēc jaunāko aplēšu saņemšanas, kas liecina, ka ASV prezidenta vēlēšanās uzvaru izcīnījis bijušais valsts vadītājs Donalds Tramps, viņu sākuši apsveikt pasaules valstu līderi. Starp tiem arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Republikāņu kandidāts eksprezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja par savu uzvaru otrdien notikušajās ASV prezidenta vēlēšanās.

ASV republikāņi izcīnījuši vairākumu Senātā, no 100 senatoru vietām iegūstot vismaz 51, liecina jaunākās telekanālu aplēses.

Jaunam atbalsta instrumentam pētniecības veicināšanai duāla pielietojuma jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei aizsardzības un drošības jomā paredzēts atvēlēt 32 miljonus eiro, otrdien nolēma valdība.

Otrdien, 22. oktobrī, Ministru kabinets apstiprināja jaunu izņēmumu piemērošanas kārtību pilsoņu iesaukšanai aktīvajā dienestā, iedzīvotāju mobilizācijai, zemessargu mobilizācijai un pakļaušanai paaugstinātas gatavības režīmam, lai nodrošinātu visaptverošu valsts aizsardzību militāra apdraudējuma gadījumā.

Valdība ceturtdien atbalstīja 284,3 miljonu eiro novirzīšanu ar valsts drošību saistītiem prioritārajiem pasākumiem 2025. gadā, kopumā prioritārajiem pasākumiem pārdalot 474,438 miljonus eiro.

ASV tehnoloģiju gigants "Microsoft" brīdinājis, ka Krievija mēģina ietekmēt demokrātu prezidenta amata kandidātes Kamalas Herisas kampaņu.

Otrdien, 23. jūlijā, Ministru kabinets atbalstīja Aizsardzības ministrijas izstrādāto Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu 2025.-2036. gadam, kas nosaka ilgtermiņa un vidējā termiņa attīstības vīziju atbilstoši aktuālajam apdraudējuma līmenim un potenciālajām izmaiņām.

2024. gada 20. jūlijā Latvijā darba vizītē ieradīsies ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels Fonteljess (Josep Borrell Fontelles).

Neatkarīgi no ASV prezidenta vēlēšanu iznākuma šīs valsts atbalsts Ukrainai turpināsies, pēc tikšanās ar Latvijas premjeri Eviku Siliņu (JV) masu medijiem pauda ASV kongresmenis, Baltijas valstu sadarbības grupas līdzpriekšsēdētājs Dons Beikons.

Otrdien, 16. jūlijā, Ministru kabinets apstiprināja kārtību, kādā nodrošināma izglītojamo drošība Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas rīkotajās nodarbībās un pasākumos.

Krievijas Iekšlietu ministrija izsludinājusi meklēšanā Saeimas deputātu Jāni Vitenbergu (NA), Igaunijas bijušo Policijas un robežsardzes departamenta ģenerāldirektoru Elmāru Vaheru un kādreizējo ārlietu ministru Urmasu Reinsalu, kā arī vairākas citas esošās un bijušās amatpersonas no Baltijas valstīm un Polijas.

Kara noziedznieks Vladimirs Putins ir atlaidis savu aizsardzības ministru un ilggadējo sabiedroto Sergeju Šoigu. V. Putins šim amatam ir izvirzījis pārstāvi Andreju Belousovu no civilās vides, kurš ir bijis premjerministra vietnieks ar specializāciju ekonomikā. Portāls “Sargs.lv” uz sarunu aicināja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas...

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdevusi rīkojumu par īpašas tematiskās komitejas saistībā ar Latvijas austrumu pierobežas sociālekonomisko attīstību un drošības stiprināšanu izveidošanu, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Lietuvas parlaments otrdien pieņēma likuma grozījumus, kas atvieglos un paātrinās aizsardzības rūpniecības objektu būvniecību valstī.

Aukstā kara laikā Rietumeiropas valstīm dalība NATO bija nozīmīgākais veids kā aizsargātu savu teritoriju no padomju ekspansijas. NATO tika dibināta 1949. gadā kā kolektīvās aizsardzības alianse ASV vadībā, un tās galvenais mērķis bija ar politiskiem un militāriem līdzekļiem aizsargāt savu dalībvalstu brīvību un drošību, taču tiek maz runāts, kāda...

Ministru kabinets otrdien slēgtā sēdē apstiprināja aktualizēto Nacionālo pretterorisma plānu, kuru izstrādājis Valsts drošības dienests (VDD).

Portāls “Sargs.lv” jau ziņoja, ka Ukrainas armijas virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs, kurš vadījis cīņu pret krievu iebrucējiem kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2024. gada februārī, atcelts no līdzšinējā amata. Neilgi pēc tam prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka virspavēlnieka amatā iecēlis līdzšinējo sauszemes spēku komandieri Oleksandru...

ASV Senāta republikāņi ir gatavi bloķēt nesen publiskoto robežlīgumu, kas paredz 60 miljardu ASV dolāru palīdzību Ukrainai drošības jomā, 6. februārī paziņoja Senāta mazākuma līderis Mičs Makkonels. "Mums nav reālu iespēju pieņemt likumu," sacīja M. Makkonels.

Otrdien, 16. janvārī, Ministru kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas izstrādāto normatīvo aktu, nosakot Latvijas Republikā esošo militāro poligonu “Ādaži”, “Lāčusils”, “Mežaine” un “Meža Mackeviči” robežas un to teritorijā ietilpstošos nekustamos īpašumus, portālu "Sargs.lv" informēja Aizsardzības ministrija.

Krievijas līderi bažījas par neveiksmju karā Ukrainā negatīvo ietekmi uz nākamgad gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, secinājuši ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.

ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien Baltajā namā ticies ar jaunievēlēto Pārstāvju palātas spīkeru Maiku Džonsonu un demokrātu mazākuma līderi Hakimu Džefrisu, lai pārrunātu papildu finansējuma pieprasījumu Izraēlas un Ukrainas atbalstam.

Pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens sestdien parakstīja likumprojektu par ASV valdības darbības finansēšanu līdz novembra vidum, medijos plaši izskanējusi informācija, ka šajā likumprojektā nav paredzēts novirzīt līdzekļus palīdzības sniegšanā Ukrainai. Sākotnēji var šķist, ka tādā veidā tiks pārtraukta palīdzības sniegšana Ukrainai, taču...

Nepilnu gadu pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Somija atkāpās no gadu desmitiem piekoptās neitralitātes politikas, iestājoties Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijā (NATO). Lai gan iestāšanās process noritēja raiti un bez aizķeršanās, tagad Somijai būs jāturpina sarežģīts process, lai integrētos alianses kolektīvās aizsardzības politikā...

Lai efektīvi un tālredzīgi risinātu ar militārā poligona “Sēlija” izveidi saistītos jautājumus, valdība otrdien, 22. augustā, atbalstīja Aizsardzības ministrijas priekšlikumu izveidot militārā poligona “Sēlija” starpinstitucionālo darba grupu.

Lai gan Krievijas sabiedrības attieksme pret karu Ukrainā ir komplicēta un mainās, tā pašlaik neraida signālus par būtiskiem tūlītējiem draudiem Putina režīma politiskajai stabilitātei Krievijā, savā jaunākajā informatīvi analītiskajā rakstā atzinis Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

Pašreizējā krīze un tās nopietnība nebija pilnībā paredzama. Joprojām nav skaidrs, vai tuvākajā laikā to izdosies atrisināt. Polija bija spērusi nozīmīgus soļus, lai atbalstītu Ukrainu, dažkārt uz savu interešu rēķina. Tomēr bija sagaidāms, ka Polijas politika attiecībā uz Ukrainu laika gaitā varētu kļūt pragmatiskāka, jo jebkuram atbalstam ir...

Militārā hunta, kas pagājušajā nedēļā nāca pie varas apvērsumā Nigērā, aizturējusi vismaz 180 līdzšinējās valdošās partijas biedrus, pirmdien paziņoja partija. Starp aizturētajiem ir enerģētikas ministrs Mahamane Sani Mahamadu, kalnrūpniecības ministrs Useini Hadizatu un Partijas demokrātijai un sociālismam prezidents Fumakoje Gado. Aizturēti arī...

Ceturtdien, 13. jūlijā, Ministru kabinetā tika apstiprināti “Noteikumi par kārtību, kādā pilsoņus reģistrē, uzskaita, atlasa un iesauc valsts aizsardzības dienestā, un valsts aizsardzības militārajā dienestā apgūstamajām zināšanām un prasmēm”, portālu "Sargs.lv" informēja Aizsardzības ministrija.

Ceturtdien, 13. jūlijā, Ministru kabinets atbalstīja Aizsardzības ministrijas sagatavoto likumprojektu “Aizsardzības industrijas likums”, kura mērķis ir sekmēt Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamo preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas drošību.

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja par steidzamu atzīto Militārā poligona "Sēlija" izveides likumprojektu, ar ko noteiks īpašu tiesisko regulējumu poligona izveidošanai un tā infrastruktūras izbūvei, informēja parlamenta Preses dienests.

Krievijas armijai nav skaidri politiskās vadības mērķi pret Ukrainu sāktajā karā, šorīt intervijā TV3 vērtēja Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.

Valdība šodien nolēma šogad iemaksāt 2 miljonus eiro NATO Visaptverošajā atbalsta pakotnē Ukrainai un apstiprināja līdzvērtīgas iemaksas divos turpmākajos gados.

Otrdien, 6. jūnijā, Ministru kabinets apstiprināja likumprojektu “Militāro poligonu likums”, kas paredz labvēlīgus priekšnoteikumus jaunā militārā poligona “Sēlija” izveidei Jēkabpils un Aizkraukles novadu teritorijā, kā arī jau esošo poligonu attīstībai, lai nodrošinātu nepieciešamo infrastruktūru valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, portālu...

Trešdien, 7. jūnijā, pulksten 12.00 Aizsardzības ministrijā notiks aizsardzības ministres Ināras Mūrnieces, Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra Jāņa Garisona un Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka ģenerālmajora Imanta Ziediņa preses konference par turpmāko rīcību attiecībā uz centralizēto pārtikas iepirkumu “Loģistikas...

Līdz pat šī gada 15. jūlijam Latvijas pilsoņi tiek aicināti brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības dienesta (VAD) otrajam iesaukumam, kas dienestu sāks 2024. gada janvārī. Tomēr, ja nepieciešamais karavīru skaits ar brīvprātības principu vien netiks nodrošināts, tad pārējie pilsoņi dienestam tiks atlasīti pēc nejaušības principa jeb obligātā...

Nākotnē nav izslēgta pāreja uz plašāku valsts aizsardzības civilā dienesta (VACD) modeli, kas ļautu jauniešiem darboties kā glābēju palīgiem un aprūpētājiem, ziņojumā valdībai norādījusi Aizsardzības ministrija (AM).

Leģions “Krievijas brīvība” ir viena no divām (kopā ar Krievijas brīvprātīgo korpusu) pret esošo Krievijas varu vērstajām militārajām vienībām, kas pēdējās nedēļas laikā izvērsušas uzbrukuma operācijas Krievijas pierobežā Belgorodas apgabalā. Intervijā laikrakstam “The Times” leģiona komandieris ar segvārdu Cēzars apgalvo, ka šobrīd norit darbs pie...

30. un 31. maijā Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš darba vizītē apmeklēs Helsinkus, Somiju, lai ar Somijas Aizsardzības spēku komandieri ģenerāli Timo Kivinenu (Timo Kivinen) apspriestu reģionālās drošības un divpusējās sadarbības jautājumus.

NATO sabiedrotie sniedz Ukrainai nepieredzētu atbalstu un ir apņēmības pilni to sniegt tik ilgi, cik vien tas būs nepieciešams. Šī gada jūlijā Viļņā gaidāmajā NATO samitā sabiedroto valstu vadītāji vēl vairāk stiprinās politiskās attiecības ar Ukrainu, kā arī NATO praktisko atbalstu ilgākā termiņā, tā 24. maijā Briselē notiekošajā forumā sacīja...

Otrdien, 23. maijā, aizsardzības ministre Ināra Mūrniece piedalīsies Eiropas Savienības Ārlietu padomes aizsardzības ministru sanāksmē Briselē, kur pārrunās kopējās Eiropas drošības un aizsardzības politikas aktualitātes.

No 8. maija līdz 11. maijam aizsardzības ministre Ināra Mūrniece darba vizītē apmeklēs Kanādu, kur Otavā tiksies ar Kanādas aizsardzības nozares amatpersonām.

Jaunie NATO Baltijas aizsardzības plāni, ar kuriem nesen iepazīstinātas alianses dalībvalstis, attaisno Lietuvas cerības, norāda Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Trešdien stājas spēkā Saeimas pieņemtais Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likums, kas paredz, ka jau šovasar notiks pirmais brīvprātīgais jauniešu iesaukums dienestā.

Valsts prezidents Egils Levits otrdien oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" izsludinājis Saeimas pieņemto Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumu, kas paredz, ka jau šovasar notiks pirmais brīvprātīgais jauniešu iesaukums dienestā. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

No 13. aprīļa līdz 15. aprīlim aizsardzības ministre Ināra Mūrniece darba vizītē apmeklēs Amerikas Savienotās Valstis (ASV), kur Vašingtonā tiksies ar augstākajām ASV aizsardzības nozares amatpersonām.

NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē Briselē trešdien plānots apspriest Ķīnas un Krievijas tuvināšanos. Jau ziņots, ka vakar NATO pievienojās Somija, kļūstot par alianses 31. dalībvalsti. Somiju pievienoties NATO pamudināja Krievijas sāktais karš Ukrainā.

Ceturtdien, 30. martā, Talsu Tautas namā norisinājās semināru cikla trešā diskusija par jauno valsts aizsardzības koncepciju “Sabiedrības funkcionēšana krīzes un konflikta laikā”, kurā tika pārrunāta sabiedrības gatavība sekmīgai krīzes un konflikta situāciju pārvarēšanai. Diskusijas gaitā dalībnieki nonāca pie secinājumiem, ka jāveicina...

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien konceptuāli atbalstīja priekšlikumu, kas paredz valsts finansētas studijas augstskolās tiem jauniešiem, kuri valsts aizsardzības dienestā (VAD) pieteiksies brīvprātīgi. Pirmais VAD iesaukums plānots 2023. gadā vasarā, un šogad tas būs brīvprātīgs, sniedzot jauniešiem iespēju...

Otrdien, 28. martā, valdība apstiprināja grozījumus divos Ministru kabineta noteikumos, nosakot Zemessardzes veterāniem dienesta uzdevumu izpildes kompensācijas un uzturdevas kompensācijas apmēru un izmaksāšanas kārtību par katru dienesta uzdevumu izpildes dienu.

Valsts aizsardzības civilā dienesta veicējiem būs jārēķinās, ka viņiem atšķirībā no aizsardzības militārā dienesta karavīriem veidosies izdevumi, kurus valsts nesegs, ceturtdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atzīmēja Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.

Ceturtdien, 30. martā, no pulksten 17.30 līdz 19.00 Talsu Tautas namā norisināsies semināru cikla trešā diskusija par jauno Valsts aizsardzības koncepciju “Sabiedrības funkcionēšana krīzes un konflikta laikā”, kurā tiks pārrunāta sabiedrības gatavība sekmīgai krīzes un konflikta situāciju pārvarēšanai, lai veicinātu Latvijas sabiedrības interešu...

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien pirms galīgā lasījuma turpinās skatīt Valsts aizsardzības dienestu (VAD) likumprojektu. Līdz šim komija izskatījusi aptuveni pusi no 84 priekšlikumiem.

Trešdien, 22. martā, aizsardzības ministre Ināra Mūrniece tiksies ar Ukrainas Ministru kabineta ministru Olehu Nemčinovu (Oleh Nemchinov), lai pārrunātu abu valstu divpusējo sadarbību militārās industrijas jautājumos.

Lietuvas Seimā tiks iesniegts rezolūcijas projekts ar ierosinājumu atzīt Krievijas privāto militāro uzņēmumu “Wagner” par teroristisku organizāciju, bet tās biedrus un algotņus uzskatīt par draudiem valstij un sabiedrības drošībai. Lietuva mudina arī citas valstis sekot viņu piemēram.

Marta sākumā no Krievijas caur Latvijas gaisa telpu uz Nirnbergas lidostu Vācijā lidojošajā gaisa kuģī iepriekš medijos minētās personas nav atradušās, norādīja Civilās aviācija aģentūrā (CAA).

Krievijas iebrukums Ukrainā bija "stratēģiska kļūda", otrdien sacīja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.

Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece pieprasa skaidrojumu par VALIC veikto iepirkumu “Loģistikas pakalpojums par pārtikas piegādi NBS vajadzībām” un ir uzdevusi veikt pārbaudi par kvalifikācijas prasībām iepretim noslēgtā līguma mērķim.

NATO aizsardzības ministri 15. februārī Briselē sanāksmes laikā apstiprināja jaunus alianses militārās plānošanas principus, lai nodrošinātu adekvātu aizsardzību un atturēšanu.

Pirmdien, 6. februārī, aizsardzības ministre Ināra Mūrniece iepazīšanās vizītē tiksies ar Igaunijas vēstnieku Latvijā Ēriku Marmei (Eerik Marmei). Tikšanās laikā amatpersonas pārrunās abu valstu kopīgo vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas iegādi, reģionālās drošības jautājumus un situāciju Ukrainā, tostarp turpmāko atbalstu Ukrainai.

Ukrainā, pēc izskanējušajiem korupcijas skandāliem saistībā ar sadārdzinātas pārtikas iegādi bruņotajiem spēkiem, paredzēts nomainīt esošo aizsardzības ministru Oleksiju Rezņikovu, viņa vietā stāsies pašreizējais Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštāb Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks ģenerālmajors Kirilo Budanovs.

Pilnā sparā rit gatavošanās NATO samitam Viļņā, kas notiks šī gada jūlijā, un Viļņa izvirzījusi sev ambiciozus mērķus. Lietuvas sabiedriskā medija “LRT” aptaujātie drošības eksperti uzsver - lai tos sasniegtu, būs jāiegulda liels diplomātiskais darbs. Galvenais mērķis ir, lai no šīs tikšanās ieguvēja būtu ne tikai Ukraina, bet arī paši sabiedrotie...

Pirmdien, 30. janvārī, aizsardzības ministre Ināra Mūrniece darba vizītēs pieņems Čehijas vēstnieci Janu Hinkovu (Jana Hynková), Polijas vēstnieci Moniku Mihališinu (Monika Michaliszyn), savukārt atvadu vīzītē Slovākijas vēstnieku Ladislavu Babčanu (Ladislav Babčan).

NATO Viļņas samitā ar pilnām tiesībām pieņemt lēmumus jābūt 32 dalībvalstīm, ieskaitot Zviedriju un Somiju, šodien pēc tikšanās ar Zviedrijas ārlietu ministru Tobiasu Billstrēmu žurnālistiem akcentēja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

“Ukrainai ir jāuzvar, un Krievijai ir jāzaudē – cita risinājuma ilgstoša miera nodrošināšanai Eiropā nav. Tādai šodien jābūt politikai,” ceturtdien, 26. janvārī, Saeimas ārpolitikas debatēs uzsvēra aizsardzības ministre Ināra Mūrniece.

Krievija pagājušā gada 24. februārī, uzbrūkot Ukrainai, ir sagrāvusi starptautisko kārtību, tādēļ Latvija ne tikai turpinās visiem spēkiem atbalstīt Ukrainai, bet arī stiprinās savu drošību, veicinot sadarbību ar ASV un NATO sabiedrotajiem, vienlaikus arī, palielinot savu ieguldījumu drošībā. Tā ikgadējā Saeimas ārpolitikas debatē savā ziņojumā par...

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien 25.janvārī turpināja skatīt priekšlikumus Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumā pirms likumprojekta otrā lasījuma Saeimā, atsakoties no piedāvājuma par obligātu sieviešu iesaukšanu dienestā, tomēr paredzot sievietēm tiesības pieteikties dienestam brīvprātīgi.

Latvija ir nolēmusi pazemināt diplomātiskās pārstāvniecības līmeni Krievijā un no 24.februāra atsauc savu vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu, paziņojis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Krievijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka pirmdien izsaukusi Igaunijas vēstnieku Margusu Laidri un devusi viņam laiku līdz 7.februārim, lai atstātu valsti.

18. un 19. janvārī Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš atradīsies darba vizītē Briselē, Beļģijā, lai piedalītos NATO Militārās komitejas sanāksmē.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien aizsardzības ministra amatam izvirzīja Lejassaksijas federālās zemes iekšlietu ministru Borisu Pistoriusu.

Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs otrdien paziņoja, ka iesniedzis atlūgumu saistībā ar saviem kļūdainajiem izteikumiem par Krievijas raķetes trāpījumu dzīvojamai ēkai Dnipro.

Valdība sniegs finansiālu atbalstu plūdos cietušajai Jēkabpils novada pašvaldībai un iedzīvotājiem, tā šodien pēc Krīzes vadības padomes sēdes apliecināja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Viņš norādīja, ka patlaban vēl ir pāragri spriest par plūdu nodarīto postu apjomu, taču, tiklīdz ūdens līmenis stabilizēsies, tiks veikti aprēķini un lemts...

Piektdien, 13. janvārī, Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika apstiprināts 2023. gada valsts budžeta piedāvājums, paredzot šogad un turpmākajos gados ieguldīt papildu līdzekļus Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanā.

Igaunija ir viena no valstīm, kas visnaidīgāk noskaņota pret Krieviju, norāda Krievijas Ārlietu ministrija. Šāds vēstījums medijos izplatīts pēc tam, kad Igaunija paziņoja, ka Krievijas vēstniecībai Tallinā jāsamazina darbinieku skaits, lai tas būtu līdzvērtīgs šobrīd Maskavā strādājošo Igaunijas diplomātu skaitam. Pat pēc masveida krievu diplomātu...

Pēc PSRS sabrukuma un aukstā kara beigām NATO valstis militārā ziņā bija krietni atslābušas, uzsvaru liekot uz atbruņošanās kampaņām, tādēļ kara gadījumā Eiropa tam būtu nesagatavota, intervijā aģentūrai LETA atzīst ārpolitikas eksperts un ilggadējais Saeimas Ārlietu komisijas loceklis Atis Lejiņš.

Ceturtdien, 12.janvārī, aizsardzības ministre Ināra Mūrniece tiksies ar Kanādas vēstnieku Latvijā Braienu Svorku (Brian Szwarc). Amatpersonas pārrunās drošības situāciju Baltijas reģionā, Latvijas un Kanādas divpusējo sadarbību aizsardzības jomā, un pagājušā gada NATO samita vienošanos par alianses austrumu robežas stiprināšanu.

Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas progress ir nepieciešams ātrāks un efektīvāks, uzskata Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētājs Igors Rajevs. Apakškomisija otrdien slēgtā sēdē iepazinās ar visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas progresu. Pēc sēdes Rajevs norādīja, ka neieciešams...

Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece trešdien, 4. janvārī, telefonsarunas laikā ar Kanādas aizsardzības ministri Anitu Anandu (Anita Anand) pārrunāja ģeopolitisko situāciju pasaulē un drošības izaicinājumus, ar kuriem šobrīd saskaramies.

3. janvārī aizsardzības ministre Ināra Mūrniece tiksies ar Spānijas vēstnieku Latvijā Manuelu Alhamu Orenesu (Manuel Alhama Orenes), lai pārrunātu reģionālās drošības situāciju un abu valstu sadarbību aizsardzības jomā.

Saasinātās reģionālās drošības situācijas dēļ Igaunijai aizsardzības izdevumus vajadzētu palielināt līdz vismaz 3 procentiem no IKP, teikts Igaunijas valdības sagatavotajā drošības politikas ziņojumā.

Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis aicinājis Lietuvas un Vācijas valstu vadītājus precizēt vienošanos par vācu militārās brigādes izvietošanu valstī. Pēc viņa teiktā, Viļņas un Berlīnes izpratne par brigādes darbību Lietuvā atšķiras.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien slēgtā sēdē apmeklēs Ādažu bāzi, kurā viens no darba kārtības jautājumiem būs Valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešana.

Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētāja amatā deputāti ievēlēja Igoru Rajevu (AS), aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Izanalizējot Baltkrievijas un Krievijas līderu tikšanos, ASV Kara pētijumu institūts (ISW) secinājis, ka Baltkrievijas iesaistīšanās karā pret Ukrainu joprojām ir mazticama.

Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF) valstu un valdību vadītāji pirmdien sanāksmē Rīgā panākuši vienošanos par turpmāku atbalstu Ukrainai un ciešāku sadarbību drošības jomā.

Saeimā nolemts izveidot visaptverošas valsts aizsardzības un iekšējās drošības apakškomisijas. Nākamnedēļ paredzēta apakškomisiju sastāva apstiprināšana. Katra frakcija drīkst pieteikt ne vairāk kā divus deputātus.

Aizsardzības ministres Ināras Mūrnieces biroju vadīs Ina Kļaviņa un tajā darbosies trīs padomnieki, informē Aizsardzības ministrija.

14. Saeimas deputāti ceturtdien nolēma turpināt darbu pie 13. Saeimā skatītā Valsts aizsardzības dienesta likumprojekta virzības, ko iepriekšējais parlamenta sajaukums pieņēmis pirmajā lasījumā.

Polijas parlamenta apakšpalāta Seims atzinis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

Pirmais neatliekami darāmais darbs ir valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešana un tāpat būtiska ir arī NATO sabiedroto klātbūtnes stiprināšana Latvijā, tā “Sargs.lv” apstiprina jaunā aizsardzības ministre Ināra Mūrniece. Viņa norāda, ka ir arī vairākas jomas, kas jāuzlabo – ministrei ir nulles tolerance pret koruptīviem gadījumiem aizsardzības...

Šodien pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa norisinājās Latvijas Republikas aizsardzības ministra svinīgā maiņas ceremonija. Kopš šodienas aizsardzības ministra pienākumus pildīs bijusī 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Svinīgajā ceremonijā piedalījās augstākās Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) amatpersonas.

Saeima trešdien ārkārtas sēdē apstiprinājusi jauno premjerministra Krišjāņa Kariņa veidoto valdību, tādējādi Aizsardzības ministres amatā stājusies bijusī ilggadējā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, nomainot līdzšinējo ministru Arti Pabriku.

Saeima šodien lems par jaunās valdības, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība. apstiprināšanu. "Sargs.lv" publicē daļu no deklarācijas, par Krišjāņa Kariņa topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas, teksta, kas attiecas uz valsts...

Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojekts apstiprināšanai jāvirza nekavējoties, tā intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" uzsvēra līdzšinējā Saeimas spīkere, topošā aizsardzības ministre Ināra Mūrniece. Viņa atzina, ka topošās valdības ilgstošā veidošana nozīmē zaudētu laiku, kurā būtu varējis strādāt. "Ir ļoti žēl par aizkavēšanos, bet šajā...

Novembra beigās 64 gadu vecumā negaidīti nomira Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs, kurš Ārlietu ministriju vadīja kopš 2012. gada, bet pirms tam strādāja par valsts prezidenta palīgu un prezidenta administrācijas vadītāju. Eksperti norāda – V. Makeja nāve, visticamāk, saraus jau tā nedaudzos centienus Minskas sarunām un kontaktiem ar...

Nacionālā apvienība (NA) pirmdien valdes sēdē vienbalsīgi nolēma par partijas ministru amatu kandidātiem virzīt Ilzi Indriksoni, Ināru Mūrnieci, Nauri Puntuli un Jāni Vitenbergu, aģentūru LETA informēja partijas sabiedrisko attiecību speciāliste Laima Melkina.

Ik gadu ASV Reigana institūts (Reagan Institute) veic aptauju par Amerikas sabiedrības uzticību valsts iestādēm un struktūrām. Šogad veicot aptauju, institūts atklāja, ka zemā uzticība ASV armijai nav saistīta ar militāro personu darba sniegumu, bet gan ar politiķu darbību.

Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušoglu otrdien Bukarestē plāno tikties ar Zviedrijas un Somijas kolēģiem, lai runātu par Skandināvijas valstu pievienošanos NATO.

Deputāti ceturtdien lēma, ka Saeimas Nacionālās drošības komisiju vadīs politiskā spēka Nacionālā apvienība (NA) politiķe un bijusī parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja amatā šodien tika ievēlēts deputāts Raimonds Bergmanis (AS).

Zviedrijas jaunā centriski labējā valdība 2023. gada budžeta likumprojektā par prioritāti izvirzījusi izdevumus aizsardzības stiprināšanai, tādējādi pietuvinot valsti NATO noteiktajai 2% no IKP latiņai. Tāpat tiek runāts par, iespējams, jaunas ministrijas izveidi, kas apvienotu gan militāro, gan civilo aizsardzības sektoru. Plānots arī, ka 2023...

Korejas Republikas, sauktas arī par Dienvidkoreju, vēstnieks Beļģijā Jūns Soongu (Yoon Soongu) 22. novembrī NATO galvenajā mītnē Briselē tikās ar alianses ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, lai atzīmētu Korejas Republikas diplomātiskās misijas izveidošanu NATO.

Valdība otrdien lems par 1 934 629 eiro piešķiršanu Aizsardzības ministrijai nepieciešamām iegādēm.

Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko nepavisam nevēlas būt Krievijas prezidenta Vladimira Putina marionete un ļoti cenšas būt svarīgs un pats kontrolēt situāciju Baltkrievijā, tomēr Ukrainas kara dēļ tas viņam kļūs aizvien grūtāk, intervijā aģentūrai LETA sacīja Bratislavā bāzētās starptautiskās domnīcas "GLOBSEC" viceprezidente un "GLOBSEC...

Ja Ukraina zaudētu karu, tas bruģētu ceļu nākamajam karam, turklāt Krievijā notiktu vēl lielāka ideoloģiskā nācijas "zombēšana" pret visu rietumniecisko, uzskata aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Gribu domāt, ka karā Ukrainā paliks iesaistīti tikai krievi, taču jāņem, vērā, ka, izdarot ilgstošu spiedienu uz Baltkrieviju, iespēja, ka arī tai var būt kāda lielāka loma Krievijas sāktajā karā Ukrainā, tikai pieaug. Tā intervijā “Sargs.lv” norāda Baltkrievijas pagaidu pārejas laika valdības jeb trimdas kabineta ārlietu pārstāvis Valērijs...

3. novembrī Latvijas Kara muzejā aizsardzības ministrs Artis Pabriks atklās starptautisku zinātnisku konferenci “Karš, ideoloģija un vara: Krievijas ekspansija Eiropā vēstures gaitā”.

Krievijas algotņu organizācijas "Vagner" vadītājs Jevgēņijs Prigožins privātā sarunā ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu paudis nopēlumu Krievijas militārajai vadībai, apgalvojot, ka frontē manāma slikta pavēlniecība un nemākulīgas darbības, vēsta amerikāņu laikraksts "Washington Post", atsaucoties uz vārdā neminētām ASV amatpersonām.

Ja krievu tauta neizies pret Ukrainu nelikumīgi sāktā kara vainīgo saukšanas pie atbildības un kolektīvi morālās atbildības atzīšanas ceļu, ko var to saukt arī par šķīstīšanu, tad arī nākotnē jārēķinās, ka šī valsts radīs apdraudējumu kaimiņiem, tā intervijā “Sargs.lv” norāda Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš. Viņš arī uzsver – šobrīd...

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) līdz trešdienai, 26.oktobrim, Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā piedalīsies pirmajā starptautiskajā Krimas platformas parlamentārajā samitā, informē Saeimas Preses dienestā.

Par spīti militārajiem zaudējumiem un ekonomiskajām problēmām, ar ko saskaras Krievija pēc tās uzsāktā pretlikumīgā iebrukuma Ukrainā, nedz tās politiskā vadība, nedz sabiedrība nav gatava atteikties no impēriskajām ambīcijām, tā ikgadējās “Rīgas konferences” ietvaros notikušajā diskusijā “Vai Krievija paliks aiz dzelzs priekškara?” atzina eksperti...

22. oktobrī aizsardzības ministrs Artis Pabriks starptautiskā drošības foruma “Rīgas konference 2022” ietvaros tiksies ar Portugāles aizsardzības ministri Helēnu Kareiras (Helena Carreiras), lai pārrunātu reģionālās drošības situāciju un divpusējās sadarbības jautājumus.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) šodien norisināsies ikgadējā drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference" otrā diena.

Rīt, 22. oktobrī, plkst. 15.30 aizsardzības ministrs Artis Pabriks piedalīsies starptautiskā drošības foruma “Rīgas konference 2022” paneļdiskusijā par drošības stiprināšanu pašreizējā ģeopolitiskā situācijā “Defending every inch”.

Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojekta skatīšana atstāta nākamajai, 14.Saeimai, kuras pilnvaras sāksies 1.novembrī. Saeimas balsojošo deputātu vairākums šodien pēc Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūguma nolēma no šodienas sēdes darba kārtības izslēgt VAD likumprojektu un citus ar šo reformu saistītos likumu...

20. oktobrī plkst. 16.00 Latvijas Kara muzejā notiks Vācijas ekspertes Klaudijas Majores (Claudia Major) vieslekcija par ietekmi uz Vācijas ārpolitiku un drošības politiku pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā. Lekciju rīko Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centrs un Latvijas Transatlantiskā organizācija...

Valsts enerģētiskās krīzes centra sastāvu papildinās Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāvis, otrdien nolēma Ministru kabinets. AM kā vadošā iestāde visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanā ir uzsākusi procesu, kurā būtisku lomu spēlē arī kritisko pakalpojumu sniedzēji, kuri lielā mērā ir atkarīgi no energoresursu pieejamības un...

Krievija turpina izdarīt spiedienu uz NATO un Rietumiem kopumā ar savu kodolšantāžu un energošantāžu. Būtiski, ka mēs esam gatavi un šai šantāžai nepadodamies, tā pēc NATO aizsardzības ministru tikšanās, kas no 12. līdz 13. oktobrim notika NATO galvenajā mītnē Briselē, sacīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons. Šajās dienās...

Aizsardzības tēriņiem Igaunijā pašreizējā ģeopolitiskajā drošības situācijā būtu jāsasniedz 3 procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP) gadā, norāda Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs, piebilstot, ka to pirmo reizi būtu jāievieš jau 2024. gadā. Viņš gan piebilda, ka pirms aizsardzības tēriņu palielināšanas līdz trīs procentiem no IKP būs...

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzsver ikgadējo "Rīgas konferenci 2022" šogad kā "kara" konferenci. Viņš norāda: "Diskusija būs ļoti aktuāla pirmkārt, lai saprastu, ar ko beigsies šis karš (Ukrainā), kā šis karš beigsies, kāda ir Ukrainas nākotne un kāda ir Eiropas nākotne? Ko mēs iepriekš darījām nepareizi, kāpēc nebijām pietiekami...

Ikgadējais drošības un ārpolitikas forums “Rīgas konference-2022” notiks 21.-22. oktobrī. Papildu īpašie pasākumi un diskusijas norisināsies 20. oktobrī. Šogad konferences dalībnieki gan personīgi, gan tiešsaistē pulcēsies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Dalībniekiem būs iespējas dzirdēt uzrunas, kuras teiks NATO ģenerālsekretāra vietniece...

Pašlaik piedzīvojam lielāko notikumu eskalāciju kopš kara sākuma šī gada februārī, tāpat pieaug arī Kremļa kodolretorika, Krievijas līderim Vladimiram Putinam nemitīgi draudot pasaulei ar iespējamu kodolieroču pielietojumu. Tagad, kad Krievija atkal nelegāli cenšas okupēt aizvien jaunas Ukrainas teritorijas, NATO sabiedrotajiem jābūt vēl...

No 12. līdz 13. oktobrim Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons piedalīsies NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē, Beļģijā, kurā viens no galvenajiem sarunu tematiem būs palīdzības sniegšana Ukrainai.

Latvijā plānots pilnveidot valsts materiālo rezervju sistēmu, informē Iekšlietu ministrija. Valsts materiālās rezerves ir materiālo resursu kopums, ko izmanto katastrofu, militāru un citu apdraudējumu pārvaldīšanā.

Šodien, 6. oktobrī, Saeima pieņēma grozījumus Aizsargjoslu likumā un likumā “Par aviāciju”, kas paredz, ka aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem turpmāk varēs veikt būvniecību, sedzot ar to saistītos izdevumus.

5. oktobrī aizsardzības ministrs Artis Pabriks iepazīšanās vizītē uzņems Somijas vēstnieci Latvijā Anni Kristīnu Salorantu (Anne Kristiina Saloranta), lai pārrunātu reģionālās drošības un divpusējās sadarbības jautājumus.

Latvijas Aizsardzības ministrija informē, ka tuvākā mēneša laikā varētu pastiprināties Krievijas kodolretorika.

Krievija izmanto enerģiju, lai iespiestu Igauniju un visu Eiropu stūrī ar mērķi samazināt tās atbalstu Ukrainai, tā pirmdien pēc sasauktās Nacionālās aizsardzības padomes sēdes sacīja Igaunijas prezidents Alars Karis.

Ukraina ir ceļā uz stratēģisko mērķu sasniegšanu, izvēršot pretuzbrukumus Harkivas, Donbasa un Hersonas virzienos, ASV Stratēģisko un starptautisko studiju centra (CSIS) organizēto diskusiju gaitā atzina ASV aizsardzības ministra vietniece starptautiskās drošības jautājumos Selesta Volandere.

Valsts prezidents Egils Levits pirmdien, 3.oktobrī, aicinās uz Rīgas pili visus Saeimā ievēlētos politiskos spēkus, - to Levits paziņojis sociālajos tīklos. Pēc prezidenta paustā, tikšanās mērķis būšot pārrunāt redzējumu par nākamās valdības uzdevumiem.

Šodien notiek 14. Saeimas vēlēšanas, un Latvijā durvis vēruši 949 vēlēšanu iecirkņi kas būs atvērti no plkst. 7 līdz 20.

Reaģējot uz vairāku Ukrainas apgabalu okupāciju un aneksiju, uz Ārlietu ministriju (ĀM) izsaukts Krievijas vēstnieks Latvijā, mikroblogošanas vietnē "Twitter" informē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. ĀM šopēcpusdien arī izplatīja paziņojumu, ka neatzīst Krievijas īstenoto Ukrainas teritoriju prettiesisko aneksiju.

Pseidoreferendumi par Luhanskas un Doneckas tautas republiku pievienošanos Krievijai, mobilizācijas izsludināšana, kodolšantāža - tie visi ir Krievijas iestudēta uzveduma elementi, intervijā aģentūrai LETA norādīja NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts.

Eiropas Savienība (ES) noteiks sankcijas pseidoreferendumu organizētājiem Krievijas okupētajā Ukrainas daļā, otrdien pavēstīja ES augstā ārlietu pārstāvja Žuzepa Borela preses sekretārs Peters Stano.

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdības līgumu saistībā ar paplašinātu sadarbību aizsardzības jomā.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien skatīs grozījumus Ieroču aprites likumā, kas paredz no 2023.gada 1.jūnija uz nenoteiktu laiku anulēt izsniegtās ieroču atļaujas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā.

Lielbritānijas valdība likusi pārskatīt savu pagājušajā gadā publiskoto aizsardzības un drošības pārskatu un cer līdz 2022. gada beigām pabeigt pārstrādāto aizsardzības plānu, paziņojusi premjerministre Liza Trasa.

Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministri ārkārtas sanāksmē Ņujorkā trešdienas vakarā (ceturtdienas rītā pēc Latvijas laika) vienojušies, ka nepieciešams noteikt jaunas sankcijas Krievijai, reaģējot uz šajā valstī izsludināto rezervistu mobilizāciju karam Ukrainā.

Krievijas līdzšinējā rīcība Ukrainā izraisījusi potenciālas kodolkatastrofas briesmas Eiropā, tā otrdien uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas 77. sesijā Ņujorkā sacīja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Viņš arī vēlreiz aicināja starptautisko sabiedrību prast atšķirt agresoru no agresijas upura.

Nav noslēpums, ka Kremlis vēlas atgriezties tajā laikā, kad Krievija dominēja pār saviem kaimiņiem visā Eirāzijā. Taču tā vietā, lai tuvinātos šim mērķim, šobrīd notiek tieši pretējs process, un iepriekš draudzīgās bijušās padomju republikas valstis nemaz nevēlas iet Kremļa pavadā, raksta izdevums "Politico".

Viens no galvenajiem ieguvumiem obligātajā militārajā dienestā ir pilsoņa līderības spējas, kā arī pieredze, ko nevarētu iegūt citā veidā un kas noteikti noderēs arī civilajā dzīvē. Tā Latvijas Kara muzejā notiekošajā Aizsardzības ministrijas organizētajā jauniešu diskusijā “Valsts aizsardzība – iespējas un izaicinājumi” pauž Somijas un Igaunijas...

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena trešdien dosies uz Kijevu, lai ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pārrunātu Ukrainas integrāciju Eiropas Savienības (ES) vienotajā tirgū. To Leiena paziņoja, Eiropas Parlamentā Strasbūrā sakot ikgadējo runu par stāvokli ES.

Krievijas karaspēka apakšvienības Dņepras labajā krastā ir gatavas nolikt ieročus, un meklē iespējamos kontaktus ar Ukrainas armiju, pirmdien pavēstījusi Ukrainas armijas operatīvā štāba "Dienvidi" preses centra priekšniece Natālija Gumeņuka. Arī ASV Kara izpētes institūts (ISW) norāda, ka Ukrainai izdevies panākt lūzumu karadarbībā sev par labu...

Ir skaidrs, ka Krievija zaudēs karu Ukrainā. Tas nozīmē, ka par Austrumeiropas politiskās un militārās varas smaguma centrs pārvirzīsies uz Ukrainu, taču šī valsts šajā procesā nebūs viena. Tās tuvākie sabiedrotie būs valstis, kuras vēl pirms agresoru iebrukuma pirmās atsaucās Ukrainas palīdzības lūgumiem. Šo Austrumeiropas valstu vidū ir arī...

Aizsardzības ministrijas ieskatā Valsts kontroles veiktā revīzija par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) personāla politiku ir pamatota, un 2023. gadā sadarbībā ar bruņotajiem spēkiem plānots īstenot gandrīz visus tajā sniegtos ieteikumus.

Pēc tam, kad Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu nav panācis ātru un izšķirošu uzvaru Ukrainas karā, Kremļa saimnieks Vladimirs Putins viņu ir "pastūmis nedaudz nostāk" no kara vadīšanas, ziņo Lielbritānijas izlūkdienesti.

24. augusts bija gan Ukrainas neatkarības diena, gan diena, kas šogad iegāja vēsturē ar visai drūmu pieskaņu – aprit pusgads kopš agresorvalsts Krievijas visaptverošā iebrukuma Ukrainā. Lai gan sākumā nedz Krievija, nedz arī Ukrainu atbalstošās Rietumvalstis neticēja tam, ka Ukrainas bruņotie spēki spēs noturēt savas valsts neatkarību, aizvadītajos...

Uzskatu, ka bumbu patvertnēm jābūt zem visām jaunbūvētajām ēkām ar platību virs 1200 kvadrātmetru, un arī Latvija, līdzīgi kā Somija, šīs telpas miera laikā varētu izmantot dažādiem mērķiem – pagrabiem, sporta zālēm vai birojiem, ar nosacījumu – ka 72 stundu laikā no signāla saņemšanas tām jābūt atbrīvotām. Tā intervijā “Sargs.lv” saka Aizsardzības...

Krievijas izraisītais energoresursu deficīts un augstās energoresursu cenas Rietumeiropas tirgos ir apzināta Krievijas politika, ar mērķi radīt haosu un šķelšanos Eiropas politiskajā elitē, liekot sākotnēji atteikties gan no vienotā Eiropas enerģijas tirgus, bet vēlāk pārskatīt arī savu politiku attiecībā pret Krieviju tās iebrukuma Ukrainā...

Lai militārā konflikta gadījumā gūtu sekmes, izšķirīgi svarīga ir iedzīvotāju pretošanās okupantam, kā arī konkrēta un mērķtiecīga pretošanās, izmantojot savus militāros un pretošanās tīklus, norādīts NATO Speciālo operāciju pavēlniecības Eiropā un Zviedrijas Aizsardzības universitātes sadarbības rezultātā tapušajā "Pretošanās operāciju koncepcijā"...

Pirmdien, 11. jūlijā, aizsardzības ministrs Artis Pabriks apmeklēs 10. Latvijas Republikas goda konsulu sanāksmi, lai pārrunātu drošības politikas aktualitātes.

Valsts prezidents Egils Levits atbalsta Aizsardzības ministrijas (AM) ierosinājumu Latvijā ieviest vispārējo valsts aizsardzības dienestu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Likumdevējs pilnveidos kārtību negodprātīgu tirgus dalībnieku izslēgšanai no iepirkumiem aizsardzības un drošības jomā, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā (ADJIL).

Otrdien oficiāli sākts ratifikācijas process Somijas un Zviedrijas uzņemšanai NATO, paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Tiek lēsts, ka Viļņā paredzētā 2023. gada NATO samita budžets sasniegs 30 miljonus eiro, pavēstījusi Lietuvas Ārlietu ministrija.

Jaunajā NATO stratēģijā Krievija ir nosaukta part to, kas tā ir - drauds mieram un drošībai, norādīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš šodien piedalījās NATO samita Madridē noslēdzošajā dienā.

Pirms Krievijas sāktā kara Ukrainā ASV prezidents Džo Baidens Putinu brīdinājis – ja viņš iebruks Ukrainā, tad NATO kļūst ne tikai stiprāka, bet arī vienotāka, visām pasaules demokrātijām apvienojoties cīņā pret agresiju. Tieši tas tagad arī ir noticis, un par to visi NATO sabiedrotie vēlreiz pārliecinājušies šī gada NATO samitā Madridē. Pirmo...

Pirms gaidāmā NATO samita bija daudz jautājumu par turpmāko Baltijas reģiona drošības stiprināšanu, tagad šīs bažas ir kliedētas – Baltija var justies drošāk, tā NATO samita laikā medijiem norāda Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Tāpat ir pieņemti arī konkrēti divpusēji lēmumi par NATO kaujas grupu stiprināšanu visās trīs Baltijas valstīs – tajās...

Vakardienas sanāksmju īsais rezumē ir tas, ka NATO ievērojami stiprinās alianses austrumu flangu, savukārt 30. jūnijā – NATO samita noslēguma dienā – dalībvalstu līderi diskutēs par globālajiem draudiem, kas nāk no Dienvidiem, tostarp klimata izmaiņu izraisītajiem, intervijā medijiem pirms šodien gaidāmās NATO galotņu sanāksmes norāda Latvijas...

Kas kontrolē Gotlandes salu, tas lielā mērā kontrolē Baltijas jūru, un mums tas ir būtiski. Tajā brīdī, kad Zviedrija un Somija kļūs par daļu no NATO alianses, spēkā stāsies vienotie aizsardzības plāni, un tam būs pilnīgi cita nozīme arī mūsu aizsardzībā – papildus karaspēks un sadarbība. Tā NATO samita laikā Madridē “Sargs.lv” atzina Latvijas...

ASV pastiprinās NATO spēkus Eiropā gan uz zemes, gan jūrā, gan gaisā, un paredzēts palielināt ASV karavīru skaitu arī Baltijas valstīs, trešdien paziņojis ASV prezidents Džo Baidens. Precīzāka informācija par konkrētu spēku apmēru varētu sekot vēlāk.

NATO vajag pārskatīt savu nostāju Austrumu flanga jautājumā, šodien, ierodoties uz NATO samitu Madridē, norādīja Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs NATO samita Madridē pirmajā dienā piesaistīja mediju uzmanību, paziņojot, ka alianse drīzumā Ātrās reaģēšanas spēkos izvietos 300 000 karavīru tagadējo 40 000 karavīru vietā. Pagaidām gan netiek izpausts, cik drīz tas notiks, taču tas esot likumsakarīgs NATO atbildes solis, reaģējot uz Krievijas sākto karu...

Valsts prezidents Egils Levits no šodienas līdz ceturtdienai piedalīsies NATO samitā, kur tostarp apstiprinās jauno alianses stratēģisko koncepciju. Nozīmīgajās NATO sanāksmēs piedalīsies arī Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Latvijas ārlietu ministrs Edgars...

Polijai un Latvijai kopīgi jāturpina politiskais un diplomātiskais spiediens pret Krieviju un jāsniedz viss iespējamais atbalsts Ukrainai, uzskata Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Francija, Vācija, Itālija un Rumānija atbalsta tūlītēju Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, ceturtdien Kijivā paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Visticamāk, 29. un 30. jūnijā Madridē gaidāmajā NATO samitā tiks pieņemti lēmumi par tālāku NATO spēku stiprināšanu, taču teikt, ka tas būs “rīt uz pusdienlaiku”, nevar, viss notiek pakāpeniski, tā Sargs.lv” norāda NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže. Jau tagad NATO tiešā pakļautībā ir vairāk nekā 40 000...

Krievija nolēmusi apturēt vienošanos, ka ļāva Japānas zvejas uzņēmumiem zvejot ūdeņos pie Kuriļu salām, piektdien vēsta aģentūra "Interfax".

Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda šodien Viļņā tiksies ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu, informēja Kariņa birojā.

Šodien, 31. maijā, aizsardzības ministrs Artis Pabriks informēja Ministru kabinetu par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas progresu un būtiskākajiem sasniegtajiem rezultātiem aizvadītajā periodā.

Kremlis cer, ka Rietumvalstis, iestājoties nākamajai apkures sezonai, kas šogad tiek prognozēta izmaksu ziņā ļoti dārga, pagurs no sociālās spriedzes pašu mājās un vairs nevēlēsies atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret Krievijas iebrucējiem. Šāda Rietumvalstu novēršanās varētu dot priekšrocības Krievijai, kuras resursi, salīdzinot ar Ukrainu, ir lielāki...

Saeima šodien par iekšlietu ministru apstiprināja "Attīstībai/Par!" (AP) virzīto Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieku Kristapu Eklonu.

Krievijas līderis Vladimirs Putins par jauno ārkārtas situāciju ministru ir iecēlis nevis līdzšinējo ministra pienākumu izpildītāju Aleksandru Čuprijanu, kurš amatu ieņēma pēc Jevgēnija Ziničeva nāves, bet gan savu bijušo prezidenta miesassargu Aleksandru Kurenkovu. Iespējams, šī tendence liecina par V. Putina vēlmi nodrošināties ar saviem...

26. un 27. maijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks Sāremā, Igaunijā piedalīsies Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksmē, kur kopā ar Lietuvas aizsardzības ministru Arvīdu Anušausku (Arvydas Anušauskas) un Igaunijas aizsardzības ministru Kalli Lānetu (Kalli Laanet) apspriedīs reģionālās drošības izaicinājumus un NATO...

Maskavā visnotaļ kaut kas nav kārtībā, kamēr pašā Krievijā nevis ir jautājums par to, vai tajā ir krīze, bet gan, cik smaga tā ir un vai ar to pietiek, lai tā satrauktu valsts diktatoru Vladimiru Putinu. Pamatojoties uz pašreizējiem pierādījumiem, būtu liels pārsteigums, ja viņš Krieviju vadītu līdz šī gada beigām, Ukrainas medijam “Kyiv Post”...

Iespējams, Krievijas karaspēks Ukrainā ir guvis nopietnus zaudējumus, bet tas nenozīmē, ka tā neizmantos citu taktiku. Tādējādi ir gan labas, gan sliktas ziņas. Ņemot vērā labi uzskaitītās militārās neveiksmes Ukrainā, Krievijai paveiksies vismaz kaut ko nosaukt par uzvaru un, iespējams, tā vēl gadiem ilgi nespēs veikt konvencionālās operācijas...

Rīgā šodien un rīt norisināsies NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ("Stratcom") organizētā konference "Riga StratCom Dialogue", kurā uzrunu teiks arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Nesenā agresorvalsts Krievijas pastāvīgā pārstāvja ANO Ženēvā padomnieka Borisa Bondareva demisija, ko viņš pamatoja kā protestu pret Krievijas veikto iebrukumu Ukrainā, un tai sekojošie diplomāta komentāri liek noprast, ka Krievijas diplomātiskajā korpusā sākusies arvien pamanāmāka krīze.

Šodien, 23. maijā, aizsardzības ministrs Artis Pabriks tikās ar ASV Kongresa pārstāvjiem Donu Beikonu (Don Bacon), Rubenu Gajego (Ruben Gallego) un Sāru Džeikobsu (Sara Jacobs), lai pārrunātu pašreizējo ģeopolitisko situācija saistībā ar Krievijas īstenoto karu Ukrainā, Latvijas un ASV divpusējās sadarbību aizsardzības jomā un NATO Austrumu flanga...

Ukrainas parlaments svētdien līdz 23.augustam pagarināja valstī izsludināto karastāvokli, paziņoja Augstākās radas deputāts Jaroslavs Železņaks.

Turpinoties Krievijas nelikumīgajai agresijai pret Ukrainu, Kremļa valdošais režīms Krievijas izglītības sistēmā arvien vairāk atjauno padomju laika pieredzi, veidojot bērnu un jauniešu organizācijas, kuru centrālais mērķis ir audzināt režīmam lojālus jaunos pilsoņus, vēsta laikraksts “Kommersant”.

Ceturtdien pieņemtā rezolūcijā Eiropas Parlaments (EP) aicina veidot īpašu starptautisku tribunālu Krievijas kara noziegumu izmeklēšanai, aģentūru LETA informēja EP pārstāvji Latvijā.

Turcijas bloķējusi sarunu uzsākšanu ar Somiju un Zviedriju par uzņemšanu NATO, trešdien aģentūrai DPA apstiprinājuši avoti aliansē.

Ukrainas valdība apturējusi miera sarunas ar agresorvalsts Krievijas pārstāvjiem, tā paziņojis Ukrainas Prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihails Podoļaks, vēsta izdevums "Ukrainska Pravda".

Apvienībai "Attīstībai/Par!" (AP) ir virkne potenciālo iekšlietu ministra amata kandidātu, taču kandidātam diezin vai vajadzētu nākt no aizsardzības resora, aģentūrai LETA teica aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Iekšlietu ministre Marija Golubeva nolēmusi demisionēt, pirmdien žurnālistiem paziņoja ministre.

Arī šogad 9. maijā daļa iedzīvotāju devās nolikt ziedus teorētiskai upuru piemiņai, taču šis gads bija citādāks – ziedu nolikšana un līksmība turpinājās arī 10. maijā. Tas skaidri iezīmēja šī pasākuma patieso iemeslu – okupantu zvērību (izvarošanu, nogalināšanu un laupīšanu) atbalstīšanu. Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks raidījumā “Rīta...

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba kritizējis Vācijas lēmumu svētdien notikušajos pasākumos par godu Otrā pasaules kara beigām aizliegt izmantot Ukrainas karogu.

Krievijas un Ukrainas konflikta laikā, kas ilgst jau kopš 2014. gada, Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko ir izmēģinājis sevi visās iespējamās lomās – no neitralitātes un mierīga izlīguma piekritēja līdz dedzīgam Kremļa militārās politikas lobētājam un pilna mēroga agresijas pret Ukrainu līdzdalībniekam. A. Lukašenko prezidentūra un īstenotā...

Ja Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko vēlas mainīt pret sevi vērsto negatīvo atmosfēru Briselē, tad, pirmkārt, viņam ir jāmaina sava nostāja pret Baltkrievijas sabiedrību un opozīciju, tostarp jāatbrīvo visi vai vismaz lielākā daļa pašreizējo 1200 politieslodzīto. Tā, komentējot ES valstu nostāju nereaģēt uz Baltkrievijas ārlietu ministra...

Krievijas līderim Vladimiram Putinam pašlaik uzticas 80,6%, bet viņa darbošanos prezidenta amatā atbalsta 77,7% aptaujāto Krievijas iedzīvotāju, liecina prokremliskās socioloģisko pētījumu kompānijas "VCIOM" aptaujas dati. Tikmēr Krievijas premjerministra Mihaila Mišustina un viņa vadītās valdības darbošanos atbalsta attiecīgi 52,5% un 51,8%...

Krievija varētu konfiscēt Krievijā bāzētu "nedraudzīgo" valstu aktīvus, tādējādi Maskavai reaģējot uz ASV ierosinājumu pārdot krievu oligarhu aktīvus un ienākumus izmaksāt Ukrainai.

Rietumvalstu noteiktās ekonomiskās sankcijas arvien vairāk satuvina starptautiski teju pilnībā izolētos agresorvalstu Baltkrievijas un Krievijas valdošos režīmus. Šādos apstākļos tie pamazām kļūst par “dabīgajiem” sabiedrotajiem.

Krievijas diktatora Vladimira Putina administrācija rekomendējusi federālajās ministrijās, dienestos un valsts kompānijās izveidot vadītāja vietnieka politinformācijas jautājumos amatus. Padomju laikā šādi cilvēki bija zināmi ar palamu “poļitruks”, vēsta Krievijas laikraksts “Kommersant”

Krievijas diktators Vladimirs Putins ir manāmi zaudējis interesi par miera sarunām ar Ukrainu un vēlas atriebties, iekarojot iespējami daudz teritoriju, vēsta izdevums “Financial Times”.

Nesenā Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās ar aizardzības ministru Sergeju Šoigu, kuras videoierakstā redzami abi kara noziedznieki daudzu Rietumu analītiķu vērtējumā raisījuši pārdomas par Kremļa līdera slikto veselības stāvokli. Kā uzskata eksperti, V. Putins visticamāk ir nopietni slims ar vēzi.

Japāna pirmo reizi gandrīz 20 gadu laikā paziņojusi, ka četras Kuriļu salas Krievija ir "nelikumīgi okupējusi".

Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, piedzīvojot kārtējās militārajās un politiskajās neveiksmes Ukrainas karā, arvien vairāk un vairāk sašaurinās tas Kremļa elites cilvēku loks, kas atbalsta valsts vadītāju. Šāda elites neapmierinātība gan nenozīmē, ka tuvākajā laikā gaidāms iekšējs apvērsums. Drīzāk V. Putins, rēķinoties ar krietni šaurāku...

Baltkrievijas Drošības padomes valsts sekretārs Aleksandrs Voļfovičs izteicis kara draudus Baltijas valstīm un Polijai, reaģējot uz reģionā plānotajām militārajām mācībām, kā arī valstu bruņoto spēku infrastruktūras un spēju attīstību.

Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis, pamatojot nepieciešamību apstādināt Krievijas ‘kara mašīnu’ un aizsargāt Ukrainas iedzīvotājus no Krievijas karavīru pastrādātajām zvērībām, nosauca Krieviju par totalitāru fašistisku valsti.[1] Arī akadēmiskajā vidē pat pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Krievija reizēm ir tikusi...

Pēc tam, kad 6. aprīlī Krievijas Valsts Domes spīkers Vjačeslavs Volodins apstiprināja, ka Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas (LDPR) līderis Vladimirs Žirinovskis ir miris, sagaidāms, ka izmaiņas nākotnē skars arī Žirinovska pārstāvēto partiju, meklējot jaunu līderi.

Gruzijas iekšpolitiskā situācija saglabājas saspringta, un to vēl vairāk sarežģī Ukrainas paustie pārmetumi, ka Gruzija, apejot Krievijai noteiktās starptautiskās sankcijas, īsteno kontrabandas, tostarp militārās nozīmes preču, tranzītu uz Krieviju. Gruzijas valdība gan noliedz pret sevi vērstās apsūdzības un pieprasa sniegt pierādījumus šādiem...

Ārlietu ministrija (ĀM) otrdien nolēmusi atsaukt piekrišanu Krievijas ģenerālkonsulātu Daugavpilī un Liepājā darbībai Latvijā, tādējādi slēdzot abas Krievijas konsulārās pārstāvniecības, līdz ar to šo ģenerālkonsulātu diplomātiskie darbinieki tiek pasludināti par Latvijā nevēlamām personām.

Lietuvas valdība pirmdien nolēmusi pazemināt diplomātiskās pārstāvības statusu attiecībās ar Krieviju un pieprasījusi, lai šīs valsts vēstnieks Aleksejs Isakovs atstāj Lietuvu, vienlaikus nolemjot arī slēgt Krievijas konsulātu Klaipēdā, paziņojis ārlietu ministrs Gabriaļus Landsberģis.

Ņemot vērā Krievijas bruņoto spēku pastrādātos noziegumus Ukrainā, Latvija sašaurinās diplomātiskās attiecības ar Krievijas Federāciju, mikroblogošanas vietnē "Twitter" norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Viņš atzīmēja, ka par konkrētiem lēmumiem tiks paziņots pēc iekšējo procedūru pabeigšanas.

Pašpasludinātās Luhanskas tautas republikas (LTR) vadītājs Leonīds Pasečņiks nesen paziņoja, ka jau tuvākajā laikā tikšot organizēts referendums par teritorijas iekļaušanu Krievijas sastāvā, tomēr vēlāk no sava paziņojuma atkāpās, precizējot, ka tas bijis viņa personīgais viedoklis un ka referendums netiks organizēts, jo sākumā esot jāpabeidz kara...

ASV prezidents Džo Baidens sestdien paziņojis, ka iebrukums Ukrainā ir Maskavas stratēģiskā kļūda un ka Krievijas diktators Vladimirs Putins vairs nedrīkst palikt pie varas.

Baltkrievijas iekšpolitiku un ārpolitiku 2021. gadā lielā mērā noteica 2020. gada prezidenta vēlēšanas un tām sekojošo protestu vardarbīgās apspiešanas sekas. Baltkrievijas režīms vairs nepretendē būt par vidutāju, drošības garantu un buferzonu starp Krieviju un Rietumiem, bet gan ir pilnīgi atkarīgs no Krievijas. Tā savā ikgadējā pārskatā par 2021...

Kremļa pārstāvis klimata izmaiņu jautājumos Anatolijs Čubaiss atkāpies no ieņemamā amata un pametis Krieviju. Šāda Krievijas politikas veterāna rīcība sekojusi pēc viņa iebildumiem diktatora Vladimira Putina sāktajam iebrukumam Ukrainā, atsaucoties uz informētiem avotiem Kremlī, ziņo aģentūra “Bloomberg”.

Kremlī jau tagad tiek domāts par šī gada 11. septembrī plānotajām reģionālo gubernatoru vēlēšanām, taču pastāv bažas, ka to iznākumam varētu būt tieša saistība starp potenciālo vēlētāju reakciju un reālo ekonomisko situāciju rudenī, kad, iespējams, ievērojami pieaugs bezdarbs, preču deficīts, cenas un citas iekšpolitikas problēmas.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pēdējā laikā veicis vairākas kadru maiņas, ieceļot jaunu vicepremjeru, ministru vietniekus, uzņēmumu direktorus, rajonu izpildkomitejas priekšsēdētāju, vēstniekus un citas augstas valsts amatpersonas. A. Lukašenko veiktās kadru pārbīdes, visticamāk, ir saistītas ar centieniem rast risinājumu...

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā iekļauto priekšlikumu par pakāpenisku aizsardzības finansējuma palielināšanu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2025. gadā.

2014. gadā Ukrainas nevalstiskās organizācijas “Myrotvorets centre” izveidotajā interneta vietnē “Myrotvorets” regulāri tiek papildināts saraksts ar tiem prokrieviski noskaņotajiem iedzīvotājiem, kuri atbalsta Kremļa diktatora režīmu un Krievijas sākto karu Ukrainā, tīksminoties un glorificējot to savos sociālajos tīklos. Papildinātā saraksta...

Krievijā šonedēļ gaidāmi vairāki propagandas rakstura pasākumi, kuru laikā Kremlis no Krievijas sabiedrības gaida gan atbalsta paušanu uzsāktajam iebrukumam Ukrainā, gan diktatora Vladimira Putina režīmam, vēsta Krievijas laikraksts “Kommersant”.

Krievijas izvērstais iebrukums un agresija pret tās kaimiņvalsti Ukrainu uzlabojusi diktatora Vladimira Putina reitingu sabiedrībā. Viņa darbošanos valsts galvas amatā atbalsta 70,4% Krievijas iedzīvotāju. Tas nedēļas laikā ir pieaugums par 6,1 procentpunktu, bet V.Putina uzticības reitings sasniedzis 73%, kas ir par 5,8 procentpunktiem vairāk nekā...

ASV specdienesti šobrīd par savu galveno prioritāti izvirzījuši Krievijas diktatora Vladimira Putina mentālā stāvokļa noteikšanu, jeb izpētīt un saprast, vai V.Putins vēl ir pie pilna prāta, ziņo ASV mediji

Krievijas vēstnieks ANO Ņujorkā trešdienas vēlā vakarā (pēc vietējā laika) Drošības padomes ārkārtas sēdē paziņojis, ka Krievijas militārā operācija Ukrainā vērsta pret "huntu", kas ir pie varas Kijevā.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens nav atcēlis ceturtdien plānoto tikšanos ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, telekanālam CNN pirmdienas vakarā apliecināja divas ASV Valsts departamenta amatpersonas, tiesa gan, augstākajām amatpersonām par to bijušas diskusijas visas dienas garumā.

Vairākas rietumvalstis, arī ASV, pārceļot vēstniecības no Kijevas bažās par Krievijas uzbrukuma draudiem, pieļauj lielu kļūdu, pirmdien sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien paudis viedokli, ka Krievija pret Ukrainu varētu vērst visdažādākā veida agresiju, bet uzsvēra, ka vēl arvien ir iespējams mierīgs, sarunu ceļā panākts risinājums.

No 24. līdz 29. janvārim Latvijas aizsardzības nozares pārstāvjiem bija plānota Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Eiropas (EDSO) bruņojuma kontroles inspekcijas vizīte Krievijā, taču 21. janvārī Latvija saņēma vizītes atteikumu. Vienlaikus 24. janvārī Krievijas Aizsardzības ministrijas vietnē maldinoši ziņots par četru Latvijas...

24. janvārī aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzturēsies darba vizītē Prāgā, Čehijā, lai ar Čehijas aizsardzības ministri Janu Černočovu (Jana Černochova) pārrunātu aktuālos starptautiskās drošības politikas jautājumus un abu valstu sadarbību aizsardzības jomā.

Liedzot piegādāt ieročus Ukrainai, Vācija iedrošina Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, norādījis Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.

20. janvārī spēkā stājušies Aizsardzības ministrijas iniciētie grozījumi Aizsargjoslu likumā, kas nosaka, ka turpmāk bez Aizsardzības ministrijas saskaņojuma nedrīkstēs atsavināt nekustamo īpašumu, kas daļēji vai pilnībā atrodas aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu, kā arī veikt tajā jebkāda veida būvniecību (tai skaitā pagaidu būvju...