Pašreizējā krīze un tās nopietnība nebija pilnībā paredzama. Joprojām nav skaidrs, vai tuvākajā laikā to izdosies atrisināt. Polija bija spērusi nozīmīgus soļus, lai atbalstītu Ukrainu, dažkārt uz savu interešu rēķina. Tomēr bija sagaidāms, ka Polijas politika attiecībā uz Ukrainu laika gaitā varētu kļūt pragmatiskāka, jo jebkuram atbalstam ir savas robežas.
Polijas ietekmīgākais politiķis Jaroslavs Kačiņskis pirms gada paziņoja, ka viņa valstij ir tikai divi sabiedrotie: Ukraina un Anglija. Prezidenta Volodimira Zelenska oficiālā vizīte Varšavā aprīlī, kas bija pirmā kopš Krievijas iebrukuma, tika uztverta kā triumfs. V. Zelenskis tika uzņemts ar līdzīgu protokolu kā ASV prezidents Džo Baidens neilgi pirms tam.
Šie piemēri ilustrē izšķirošās pārmaiņas Ukrainas un Polijas attiecībās pēdējo astoņpadsmit mēnešu laikā.
Tomēr šī korekcija ir bijusi pārāk strauja. Tā sākās ar Polijas lauksaimnieku protestiem, kuri bija neapmierināti ar Ukrainas graudiem, eļļu un kukurūzu vietējā tirgū. Ņemot vērā, ka Polijā tuvojas parlamenta vēlēšanas un valdošajai partijai "Likums un taisnīgums" ir sarežģīts ceļš uz uzvaru, lauksaimnieku balsis kļuva izšķirošas.
Tāpēc Polijas iestādes izvēlējās eskalāciju ar savu sabiedroto. Maijā Polija un trīs citas valstis (Ungārija, Slovākija un Bulgārija) noteica Ukrainas lauksaimniecības produktu pārdošanas aizliegumu, kam bija nepieciešams Eiropas Komisijas apstiprinājums.
Kijiva divreiz piekāpās, savukārt minētās valstis iestājās par aizlieguma pagarināšanu vismaz līdz gada beigām. Tomēr Polija gāja tālāk un paziņoja, ka tā neatvērs savu tirgu Ukrainas lauksaimniecības produktiem, pat ja Eiropas Komisija pieņems citādu lēmumu.
Kijiva šoreiz neklusēja. Premjerministrs Deniss Šmihaļs asi reaģēja, paziņojot, ka tas ir nedraudzīgs un populistisks solis, kas būtiski ietekmēs Ukrainas globālo pārtikas drošību un ekonomiku. Viņš aicināja partnerus un Eiropas Komisiju nodrošināt netraucētu Ukrainas pārtikas eksportu uz ES.
Ukrainas premjerministra vārdi izraisīja asu reakciju Varšavā.
Vai šis konflikts nozīmē abu valstu attiecību pārvērtēšanu? Jā un nē.
Dažos Polijas sabiedrības slāņos ir populārs uzskats, ka, ja Polija ir tik daudz darījusi Ukrainas labā, tai ir tiesības pieprasīt no Kijivas zināmus noteikumus. Vēl nesen šādus uzskatus atklāti varēja paust tikai politiski margināli politiķi ar minimālām izredzēm tikt pie varas.
Tomēr Konfederācijas partijas atbalsta straujais pieaugums ir mainījis situāciju.
Tā ir atņēmusi valdošajai partijai "Likums un taisnīgums" daļu vēlētāju un kļuvusi par Polijas vienīgo ietekmīgo politisko spēku, ko var uzskatīt par antiukrainiski noskaņotu. Tagad tā reitingos ir pakāpusies uz trešo vietu un var nodrošināt "zelta atslēgu" jaunas koalīcijas veidošanā. Konfederācijas panākumi ir satraukuši valdošo partiju, liekot tai koriģēt savu politiku un ieņemt stingrāku nostāju Ukrainas jautājumā, iespējams, ar mērķi uzrunāt vēlētājus.
Mēs varam sagaidīt vairāk nekā divus mēnešus ilgas sarežģītas attiecības ar Poliju, jo oktobrī ir paredzētas parlamenta vēlēšanas.
Tomēr nebūt nav pārliecības, ka pēc vēlēšanām būs iespēja atjaunot divpusējās attiecības iepriekšējā formātā, īpaši ņemot vērā ieilgušas koalīcijas veidošanas iespēju un iespējamās pirmstermiņa vēlēšanas.