Pirms gaidāmā NATO samita bija daudz jautājumu par turpmāko Baltijas reģiona drošības stiprināšanu, tagad šīs bažas ir kliedētas – Baltija var justies drošāk, tā NATO samita laikā medijiem norāda Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Tāpat ir pieņemti arī konkrēti divpusēji lēmumi par NATO kaujas grupu stiprināšanu visās trīs Baltijas valstīs – tajās esošās kaujas grupas nākotnē tiks palielinātas vismaz līdz brigādes līmenim. Tajā pašā laikā Lietuvas prezidents neslēpj – Suvalku koridors un Krievijas potenciālie draudi to bloķēt joprojām ir reģiona vājais punkts.
Viņš uzsver, ka tas nozīmē ne tikai karavīru skaita palielināšanu, bet galvenokārt – spēju palielināšanu, tostarp gādājot arī par drošību jūrā un gaisā.
G. Nausēda piebilst, ka pirmie soļi sperti jau dažas nedēļas pirms NATO samita, ar Vācijas kancleru O. Šulcu parakstot dokumentu, kas paredz Vācijas pozīcijas stiprināšanu NATO kaujas grupā Lietuvā un apņemšanos to palielināt. Tas demonstrē stingru Vācijas apņemšanos un solidaritāti pret Lietuvu kā sabiedroto.
Prezidents arī neslēpj, ka tas palielinās Lietuvas aizsardzības budžeta tēriņus, taču jau pašlaik aizsardzības budžets palielināts līdz 2,5 procentu no IKP līmenim, un tiek diskutēts par tā palielināšanu nākotnē līdz pat trīs procentiem no iekšzemes kopprodukta.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka līdzīgus soļus NATO kaujas grupu palielināšanā sper arī Lietuva un Latvija. Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Kanādas aizsardzības ministre Anita Ananda (Anita Anand) atbilstoši NATO samitā Madridē pieņemtajiem lēmumiem 29. jūnijā parakstīja deklarāciju par NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas stiprināšanu un turpmāko attīstību, palielinot to līdz brigādes līmenim.
Vienlaicīgi Lietuvas prezidents norāda, ka ģeopolitiski svarīgais Suvalku koridors joprojām ir reģiona vājais punkts. Šie jautājumi NATO samita pirmajā dienā pārrunāti arī ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka Runas par Suvalku koridora drošību atkal uzvirmoja pēc Lietuvas lēmuma caur savu teritoriju ierobežot kravu tranzītu uz Kaļiņingradu, kam sekoja saasināta atbildes reakcija un draudi no Krievijas, lai arī Eiropas Savienība (ES) ir uzsvērusi, ka daļas preču tranzīta apturēts tieši. ES kopīgi pieņemto sankciju ietvaros, nevis Lietuvas vienpersoniska lēmuma dēļ.
Kā iepriekš paziņoja Krievijas Ārlietu ministrija, Krievija Lietuvas provokatīvo rīcību, liedzot tranzītu, uzskata “par atklāti naidīgu”, jo tādējādi Lietuva pārkāpusi starptautiskās juridiskās saistības, tostarp Krievijas Federācijas un Eiropas Savienības 2002. gadā pieņemto kopīgo paziņojumu par tranzītu starp Kaļiņingradas apgabalu un pārējo Krievijas Federācijas daļu.
G. Nausēda norāda, ka Lietuva šajā jautājumā cieši sadarbojas ar Eiropas Komisiju, kas atbildīga par sankciju piemērošanu.
Prezidents piebilst, ka līdz ar to šajā situācija nedrīkst piemērot nekādus “zaļos koridorus” vai atvieglotus noteikumus Krievijas tranzītam, ir jābūt ļoti striktai preču kontrolei uz Kaļiņingradu, pretējā gadījumā tā būtu pašu sabiedroto piemēroto sankciju neievērošana.
