Brigādes lieluma NATO vienības izveidošana Latvijā ir proporcionāla draudu lielumam, akcentēja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, kurš arī piedalās NATO samitā Madridē.
Viņš norādīja, ka NATO samits Madridē uzsver būtisku lietu - ja iepriekš Baltijas reģionā atturēšanas pamatā bija klātbūtne, tad tagad visa aizsardzības sistēma pāries uz atturēšanu ar reālu, konvencionālo spēju būvniecību, un brigāde ir tikai viens no šīs sistēmas elementiem.
Kalniņš atzīmēja, ka plāni, kas tiek būvēti NATO samitā un nav vēl līdz galam apstiprināti, ievēro analīzes pieeju - draudu lielumu tuvākajā laika periodā. Pēc viņa paustā, brigāde ir pirmais solis, lai nodrošinātu šādas sistēmas izveidošanu.
NBS komandieris uzsvēra, ka nepieciešams uzbūvēt tādu sistēmu, ar kuras palīdzību ļoti ātrā laikā var reaģēt uz jebkuru apdraudējumu. Runa ir par tādas spējas nepieciešamību, kas kompleksi sastāv no reaģēšanas ātruma, speciāli iezīmētiem spēka veidiem.
Pēc Kalniņa paustā, no pieņemtajiem lēmumiem izriet, ka ir skaidri pateikts - lai nodrošinātu kādā NATO reģionā aizsardzību, starp valstīm jau ir nodalītas spējas, kuras tās spēj izvietot daudz ātrāk, nekā līdz šim. Tādā gadījumā nebūs jāgaida lēmumi, kas, piemēram, noteikti būtu nepieciešami, iedarbinot 5.pantu.
Runājot par brigādes lielu vienības izveidošanu, NBS komandieris atzīmēja, ka mehanizētai vai motorizētai brigādei ir jābūt arī atbalstošajām spējām, piemēram, trīs kājnieku bataljoniem, kuri ir vai nu mehanizēti vai motorizēti. Tāpat jābūt arī artilērijas un inženieru bataljonam, izlūkošanas spējām rotas vai bataljona lielumā.
"Gandrīz puse no šī skaitliskā spēju sastāva ir atbalstošie elementi, kuri principā katrā brigādē ir arī visdārgākie. Tas nozīmē, ka, lai izveidotu šo brigādi, būs nepieciešams ieviest, nopirkt, iegādāties, apmācīt šīs te spējas. Tas ir diezgan sarežģīts un komplicēts projekts," sacīja Kalniņš.
Jautāts, kādu tieši palīdzību Latvija no sabiedrotajiem saņems, NBS komandieris uzsvēra, ka NATO samitos, runājot par stratēģiskiem konceptiem, tādas detaļas nelemj. Šos jautājumus risinot jau ar tehnisku vienošanos panākšanu vai divpusējās sanāksmēs, bet to noteikti iestrādājot reģionālajos aizsardzības plānos.
"Samitā ir konceptuāli pieņemts lēmums pāriet no atturēšanas ar klātbūtni uz atturēšanu ar reālu, konvencionālo spēju būvniecību. Tāds koncepts ir pieņemts un tas ir signāls plānotājiem un visām dalībvalstīm, lai sāktu šādu sistēmu būvēt. Tas ir nepieciešams ne tikai konkrētai valstij tās aizsardzībai, bet gan kolektīvajai aizsardzībai," sacīja Kalniņš.
Jau ziņots, ka aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Kanādas aizsardzības ministre Anita Ananda atbilstoši NATO samitā Madridē pieņemtajiem lēmumiem 289. jūnijā arī parakstījuši deklarāciju par NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas stiprināšanu un turpmāko attīstību, palielinot to līdz brigādes līmenim.
"Sabiedroto valstu kaujas grupa Latvijā pāraugs no bataljona uz brigādes līmeņa vienību, nepārprotami demonstrējot NATO apņemšanos aizstāvēt ikkatru Latvijas centimetru. Taču šī vienošanās nav vienpusēja, tādēļ arī mums pašiem, kā uzņemošajai valstij, būs jāveic būtiski ieguldījumi militārās infrastruktūras attīstībā un Latvijas armijas personālsastāva palielināšanā," norāda Pabriks.
Saskaņā ar deklarāciju Kanāda apņemas turpināt vadīt NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu, kā arī sadarboties ar NATO dalībvalstīm nepieciešamās infrastruktūras līdzfinansēšanā, lai nodrošinātu alianses atturēšanas un aizsardzības spēju tālāku stiprināšanu.
Pēc samita Latvija kopā ar sabiedrotajiem sāks plānošanas procesu, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu pilnvērtīgu daudznacionālo brigādi.
Jau ziņots, ka NATO samitā ir panākta vienošanās par kaujas grupu palielināšanu līdz brigādes līmenim.
"Sargs,lv" jau rakstīja, ka Valsts prezidents Egils Levits, runājot par NATO multinacionālajām kaujas vienībām, patlaban tās ir astoņas kaujas grupas, no kurām viena atrodas Ādažos. Panāktā vienošanās ar Kanādu paredz, ka Kanāda kā ietvarvalsts stādās pie brigādes veidošanas.
"Brigāde nenozīmē tikai cilvēku skaitu, bet primāras ir kaujas spējas, kuras ir jāpalielina. Patlaban Latvijā ir kaujas grupa, vēlāk būs brigāde. Arī mums ir jāizdara savi mājasdarbi - ātri un daudz. Mums ir jāizveido jauna bāze, jo Ādaži ir par mazu. Mums ir jāuzbūvē viss, lai uzņemtu šos cilvēkus un nodrošinātu arī treniņu iespējas," sacīja Levits.
Prezidents norādīja, ka NATO šodien ir pieņēmusi svarīgus lēmumus, kas aliansi padara par daudz spēcīgāku aizsardzības organizāciju, nekā tā bija līdz šim, it sevišķi Austrumu flangā.
Levits atzīmēja, ka NATO pieņēma jaunu aizsardzības koncepciju, kā aizsargāt visu NATO valstu iedzīvotājus. Tāpat koncepcijā ir skaidri pateikts, ka patlaban un tuvākajā nākotnē lielākais drauds NATO valstīm būs Krievija, jo tā ir agresīva valsts, kas neievēro starptautiskās tiesības, uzbrūk kaimiņvalstīm, tāpēc NATO ir attiecīgi jāreaģē.
Valsts prezidents uzsvēra, ka runa ir par NATO Austrumu flanga valstīm, jo NATO skatās uz visu tās robežu ar Krieviju. Levits norādīja, ka NATO izpratnē arī Baltkrievija ir kā Krievijas militārā sastāvdaļa, tāpēc arī robeža ar Baltkrieviju ir ieskaitīta jaunajā aizsardzības koncepcijā.
