Viens no galvenajiem Latvijas sasniegumiem šī NATO samita laikā ir tas, ka ir panākta izpratnes maiņa par to, kā NATO un tās dalībvalstis redz Latvijas drošību, intervijā medijiem norāda Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Tāpat ir panākta vienošanās ar Kanādu, ka tā kā uzņemošā valsts nodrošinās Latvijā izvietotās NATO kaujas grupas kaujas spēju palielināšanu līdz brigādes līmenim. Ministrs rezumē – darbs pie Madrides samita ir noslēdzies, taču jau šodien Latvija sāk strādāt pie samita uzdevumu izpildes.
Pirms intervijas ministrs norāda, ka vēlas Latvijas sabiedrībai atvainoties, ka pēdējās nedēļās pirms NATO samita no Latvijas puses publiski komentāri nav izskanējuši, taču tas bijis tikai tāpēc, ka šajā laikā norisinājušās ļoti svarīgas stratēģiskas sarunas ar sabiedrotajiem, kurās Latvijai no visām Baltijas valstīm bijusi visstingrākā nostāja.
Taču pēc NATO samita Madridē pirmās aktīvās sanāksmju dienas arī aizsardzības ministrs, tāpat kā Latvijas Valsts prezidents, “Sargs.lv” apstiprina – Latvija savus galvenos izvirzītos mērķus ir sasniegusi.
Ministrs norāda, ka viens no galvenajiem Latvijas sasniegumiem – ir panākta izpratnes maiņa par to, kā NATO un tās dalībvalstis redz Baltijas drošību. Viņš atzīst – tās vairs neredz Baltijas drošību kā kaut ko tādu, “kas būtu balstīts uz potenciāla un hipotētiska kara gadījumā teritorijas zaudēšanu un pēc tam atbrīvošanu, bet dalībvalstis ir gatavas pieņemt Baltijas prasības, ka no pirmās minūtes ir jābūt gataviem aizstāvēt pirmos Latvijas teritorijas centimetrus ar visu pieejamo spēku”.
Tāpat ir panākts, ka jau sācies darbs pie lielākas sabiedroto militārās klātbūtnes Latvijā. Latvija ir apliecinājusi, ka nopietni strādā pie uzņemošās valsts pamatfunkciju un uzdevumu nodrošināšanas, tai skaitā jaunas militārās infrastruktūras izveides.
Taču A. Pabriks norāda, ka militārie papildspēki Latvijā ierodas un var ierasties arī šobrīd, jo nepieciešamības gadījumā var iztikt ar esošo infrastruktūru.
Jau ziņots, ka arī ASV prezidents Džo Baidens 29. jūnijā NATO samita laikā apstiprināja, ka ASV pastiprinās NATO spēkus Eiropā, tostarp Baltijas valstīs, un tas notiks “visos virzienos visās jomās - uz zemes, gaisā un jūrā”.
A. Pabriks, komentējot Dž. Baidena izteikumus, norāda – šāds lēmums ir saistīts arī ar ciešāku ASV un Baltijas, kā arī Polijas sadarbību, līdz ar to amerikāņi ir gatavi šajā reģionā vairāk iesaistīties. Tas nozīmē, ka ASV karaspēka klātbūtne uz rotācijas principa pieaugs arī Latvijā.
Uz jautājumu, kad Aizsardzības ministrija vērsīsies valdībā ar lūgumu pēc papildus finansējuma militārās infrastruktūras, tostarp jaunas bāzes un poligona, izveidei, ministrs atzīst – Latvijas valdība par šo pēc būtības jau ir informēta. Pašlaik tiek strādāts pie dokumentācijas sagatavošanas, jo tas skar konkrētu teritoriju un īpašumus. “Tas notiks iespējami tuvākajā laikā. Poligona izveide varētu aizņemt vairāk kā gadu, taču principiāli lēmumi tiks panākti vēl šajā valdībā, tas ir pilnīgi skaidrs, bet darbs būs jādara arī nākamajai valdībai,” viņš saka.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ir panākta vienošanās ar Kanādu, kas ir Latvijā izvietotās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas vadošā valsts, ka tuvākajā laikā kaujas grupas kaujas spējas no bataljona līmeņa tiks palielinātas līdz brigādes līmenim, un tas tuvākā nākotnē paredz arī jaunas militārās infrastruktūras – bāzes, kazarmu un poligona – izveidi.
Jau ziņots, ka no 28. līdz 30. jūnijam Madridē notiek kārtējais NATO samits, kur Latviju pārstāv Valsts prezidents Egils Levits, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
