Stoltenbergs: Apstiprinātā jaunā NATO Stratēģiskā koncepcija Krieviju norāda kā lielāko draudu

Sākot preses konferenci, J. Stoltenbergs uzsvēra – sabiedrotie ir apņēmušies stiprināt un pārveidot aliansi, to pielāgojot pašreizējai globālajai drošības situācijai. “Vladimira Putina karš pret Ukrainu ir aizsedzis mieru Eiropā, radot lielāko drošības krīzi kopš Otrā pasaules kara,” viņš teica.

Tikmēr Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska drosme un vadība ir iedvesma katrai valstij, ģenerālsekretāram atzīmējot, ka atzinīgi vērtē Ukrainas prezidenta pievienošanos sabiedroto sanāksmē šodien. Tajā V. Zelenskis skaidri norādīja, ka Ukraina paļaujas uz NATO nepārtrauktu atbalstu, un sabiedroto atbilde viņa ir tikpat skaidra – Ukraina var paļauties uz NATO tik ilgi, cik tas tai nepieciešams.

NATO turpinās Ukrainai sniegt militāro un finansiālo atbalstu, sabiedrotajiem šodien vienojoties par atbalsta palielināšanu, nodrošinot Ukrainai visaptverošu palīdzības paketi. Tajā tiks iekļautas drošas komunikācijas iekārtas, degviela, medicīnas preces, bruņuvestes, aprīkojums, lai aizstāvētos no mīnām, kā arī bioloģiskajiem un ķīmiskajiem draudiem, kā arī bezpilota lidaparāti.

Tikmēr ilgtermiņā NATO palīdzēs Ukrainai pāriet no padomju laika ekipējumu uz moderno NATO ekipējumu, paaugstināt sadarbspējas, kā arī stiprināt drošības un aizsardzības iestādes.

“Tas viss parāda mūsu apņemšanos nodrošināt Ukrainas nākotni, un šī apņemšanās ir nesatricināma. Stipra un neatkarīga Ukraina ir vitāli svarīga Eiroatlantiskā reģiona stabilitātei,” uzsvēra J. Stoltenbergs.

Alianse arīdzan stiprinās savas spējas, palielinot aprīkojuma un ekipējuma krājumus, izvietos vairāk pretgaisa aizsardzības iekārtas un citas, stiprinās vadības un kontroles spējas, kā arī uzlabos aizsardzības plānus ar iepriekš norīkotiem bruņotajiem spēkiem konkrētu sabiedroto aizstāvībai.

NATO ģenerālsekretārs gan piebilda – lai darītu vairāk, ir jāmaksā vairāk. Līdz ar to šodien sabiedrotie atkārtoti apņēmās pildīt solījumu, ko tie deva 2014. gadā – aizsardzībai tērēt vismaz 2% no IKP.

Ģenerālsekretārs arī atzīmēja – sabiedrotie arī vairāk iegulda modernās spējās, kā arī tiks veikts lielāks ieguldījums NATO izvietošanā un mācībās.

“Mēs esam vienojušies palielināt NATO kopējo finansējumu, lai nodrošinātu vajadzīgās telpas,  vairāk apmācību un vingrinājumu, vairāk iesaistot arī partnervalsti,” norādīja alianses ģenerālsekretārs.  

Šodien alianses dalībvalstu vadītāji ir apstiprinājuši NATO jauno Stratēģisko koncepciju, kas būtiski atšķiras no tā, par ko sabiedrotie vienojās 2010. gadā.

Koncepcijā ir arī izklāstīta NATO kopīgā nostāja pret terorismu, kā arī kiberdraudiem un hibrīddraudiem.

Šodien NATO līderi arī pieņēma vēsturisku lēmumu uzaicināt Somiju un Zviedriju kļūt par NATO dalībvalstīm, ko paver vakar noslēgtais Turcijas, Somijas un Zviedrijas līgums.