Ko Turcija iegūst, Somijai un Zviedrijai atverot durvis uz NATO?

R. T. Erdogana savstarpējā saikne ar Dž. Baidenu ir Baltā nama “liela piekāpšanās”, īpaši ņemot vērā ASV administrācijas nostāju par autokrātisku līderu nepieņemšanu. Papildus Dž. Baidena gaidāmā tikšanās ar Saūda Arābijas kroņprinci Mohammedu bin Salmanu liek noprast, ka “Baltais nams prioritāti piešķir praktiskajam procesam, nevis tīram principam.”

Vēl viena liela Ankaras uzvara ir tā, ka tās “bažas par terorismu ir ievirzītas alianses darba kārtībā”, ņemot vērā Ziemeļvalstu solījumu vērsties pret PKK un YPG biedriem. “Tas apstiprina R. T. Erdogana uzstājību pēdējo divu mēnešu laikā. Tiesa, viņa izplatītais stāstījums bažas par PKK atspoguļo vairāk kā pārspīlētas,” norāda “Atlantic Council” eksperts, atsaucoties uz Turcijas līdera vairākkārtējiem aicinājumiem rīkoties pret grupējumiem.

Eksperts arī pauž, ka pretošanās Somijas un Zviedrijas iecerei pievienoties NATO bija R. T.  Erdogana meistarīga luga, un viņš “veikli izmantoja šo maksimālo sviras brīdi, lai iegūtu pēc iespējas vairāk savām Turcijas drošības interesēm un iekšpolitikai”.

Lai gan izskanējušas spekulācijas, ka Turcijas pretestība Zviedrijas un Somijas iecerei pievienoties NATO bija paredzēta, lai piesaistītu ASV iznīcinātājus “F-16” vai tikai Dž. Baidena uzmanību, “Atlantic Council” eksperts domā – šādi apsvērumi nav R. T. Erdogana “centrālais motīvs”, un viņa bažas par PKK tomēr ir “ dziļi jūtamas, ilgstošas un ir Turcijas valsts dienaskārtības centrā”.