Ko Turcija iegūst, Somijai un Zviedrijai atverot durvis uz NATO?

Viedoklis
Sargs.lv/Atlantic Council
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans
Foto: NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans /Foto: REUTERS/Scanpix

NATO durvis atkal ir atvērtas – pēc vairāku nedēļu ilgas spriedzes Turcija beidzot atteicās no iebildumiem pret Somijas un Zviedrijas centieniem pievienoties NATO, aliansei otrdien uzsākot samitu Madridē. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans klātienē tikās ar ASV prezidentu Džo Baidenu un mudināja Stokholmu un Helsinkus pievērsties viņa bažām par “Kurdistānas strādnieku partiju” (PKK) un Sīrijā darbojošos kurdu kaujinieku grupējumu “Tautas aizsardzības vienības” (YPG), kamēr NATO virzās uz divu jaunu dalībvalstu iegūšanu. ASV domnīcas “Atlantic Council” eksperti analizē, kādi ir šī “darījuma”  ieguvumi.

R. T. Erdogana savstarpējā saikne ar Dž. Baidenu ir Baltā nama “liela piekāpšanās”, īpaši ņemot vērā ASV administrācijas nostāju par autokrātisku līderu nepieņemšanu. Papildus Dž. Baidena gaidāmā tikšanās ar Saūda Arābijas kroņprinci Mohammedu bin Salmanu liek noprast, ka “Baltais nams prioritāti piešķir praktiskajam procesam, nevis tīram principam.”

Vēl viena liela Ankaras uzvara ir tā, ka tās “bažas par terorismu ir ievirzītas alianses darba kārtībā”, ņemot vērā Ziemeļvalstu solījumu vērsties pret PKK un YPG biedriem. “Tas apstiprina R. T. Erdogana uzstājību pēdējo divu mēnešu laikā. Tiesa, viņa izplatītais stāstījums bažas par PKK atspoguļo vairāk kā pārspīlētas,” norāda “Atlantic Council” eksperts, atsaucoties uz Turcijas līdera vairākkārtējiem aicinājumiem rīkoties pret grupējumiem.

Eksperts arī pauž, ka pretošanās Somijas un Zviedrijas iecerei pievienoties NATO bija R. T.  Erdogana meistarīga luga, un viņš “veikli izmantoja šo maksimālo sviras brīdi, lai iegūtu pēc iespējas vairāk savām Turcijas drošības interesēm un iekšpolitikai”.

Tikmēr mazāk atzīmēts ir Turcijas ieguvums ir plašā sadarbība aizsardzības un rūpniecības darījumos. “Iecerēts ne tikai atcelt zviedru ieroču embargo, kas pret Turciju tika noteikts pēc tās ofensīvas pret kurdu spēkiem Sīrijas ziemeļos, bet abas Ziemeļvalstis apņemas iesaistīt Turciju Eiropas Savienības (ES) kopējās drošības iniciatīvās”, piemēram, PESCO militārā transporta projektā.

Lai gan izskanējušas spekulācijas, ka Turcijas pretestība Zviedrijas un Somijas iecerei pievienoties NATO bija paredzēta, lai piesaistītu ASV iznīcinātājus “F-16” vai tikai Dž. Baidena uzmanību, “Atlantic Council” eksperts domā – šādi apsvērumi nav R. T. Erdogana “centrālais motīvs”, un viņa bažas par PKK tomēr ir “ dziļi jūtamas, ilgstošas un ir Turcijas valsts dienaskārtības centrā”.

Jāatzīmē arī, ka, Turcijai atbalstot NATO paplašināšanos, ieguvējas ir visas puses. Turcija ieguvusi atzinību par savām drošības problēmām, kamēr lielāko uzvaru ir ieguvusi NATO, lai “pievienotu divas dinamiskas demokrātijas” un tādējādi “stiprinātu NATO demokrātisko saiti un alianses vispārējo drošību”.

Dalies ar šo ziņu