Levits: Latvijas un pārējo Baltijas valstu izvirzītie mērķi NATO samitam ir sasniegti

Foto: Ilmārs Znotiņš/Valsts prezidenta kanceleja

NATO šodien ir pieņēmusi ļoti svarīgus lēmumus, kas to padara par daudz spēcīgāku aizsardzības aliansi, nekā tā bijusi līdz šim, it sevišķi austrumu flangā un Baltijas valstīs. Tā pēc NATO Madrides samita pirmās sanāksmju dienas medijiem atzīst Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. Tāpat ir panākta vienošanās ar Kanādu, kas ir Latvijā izvietotās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas vadošā valsts, ka tuvākajā laikā kaujas grupas kaujas spējas no bataljona līmeņa tiks palielinātas līdz brigādes līmenim. Tas nozīmē gan karavīru, tehnikas un bruņojuma skaita palielinājumu, gan konkrētu jaunu spēju ieviešanu.

NATO jaunā apstiprinātā aizsardzības koncepcija paredz konkrētus alianses soļus, kā aizsargāt visu dalībvalstu iedzīvotāju no potenciāliem militāriem draudiem. Tāpat tajā skaidri definēts, ka lielākais drauds šobrīd un arī tuvākajā nākotnē NATO valstīm ir Krievija, tāpēc aliansei ir attiecīgi jāreaģē. Turklāt jaunajā koncepcijā ietverts arī apdraudējums no Baltkrievijas puses, kura šajā kontekstā tiek uzskatīta kā Krievijas militārā sastāvdaļa.

Jau ziņots, ka NATO, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, jau martā izlēma par paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu skaita palielināšanu – tās papildus jau esošajām visās trīs Baltijas valstīs un Polijā tagad tiks izvietotas arī Bulgārijā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā.

“Jaunais koncepts paredz, ka esošās NATO kaujas grupas no bataljona līmeņa tiks pieaudzētas līdz brigādes līmenim. Esam vienojušies ar Kanādu, ka tā kā ietvara nācija tagad strādās pie šīs brigādes veidošanas. Un brigāde nozīmē ne tikai cilvēku skaitu, bet primāri – kaujas spējas, tās ir jāpalielina,” pauž E. Levits, piebilstot, ka tagad arī Latvijai kā uzņemošajai valstij ļoti ātri ir jāizpilda savi mājas darbi – jāizveido jauna militārā bāze, jo Ādaži šim mērķim ir par mazu.

Tāpat Latvijā ir jāizveido jauna militārā infrastruktūra, lai šos papildspēkus varētu uzņemt un nodrošināt treniņu iespējas.

Cik drīz šīs izmaiņas notiks, lielā mērā atkarīgs no Latvijas – cik ātri tā spēs nodrošināt nepieciešamo militāro bāzi, kazarmas un poligonu. Kur atradīsies jaunā bāze, pagaidām netiek izpausts, taču kā “Sargs.lv” apstiprina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, kurš arī piedalās NATO samitā Madridē – šī informācija varētu tikt publicēta jau tuvāko nedēļu laikā.

Tāpat plānots, ka turpmāk kāda daļa sabiedroto karavīru Latvijā uzturēsies pastāvīgi, protams, arī ik pa laikam rotējot, bet pārējie būs atbalstā.

Līdz ar to Valsts prezidents apstiprina - Latvijas un pārējo Baltijas valstu izvirzītie mērķi šī gada NATO samitam ir sasniegti.

“Visas NATO dalībvalstis ir pavirzījušās lielu soli uz priekšu, lai reaģētu uz jauno drošības situāciju. Mēs, baltieši, to vienmēr teicām, ka tas ir vajadzīgs, tagad redzu, ka visi sabiedroto kolēģi ir vienisprātis ar mums, ka tas ir jādara. Turklāt NATO skatās ne tikai uz Baltiju, bet uz visu aliansi, lai tā būtu spējīga aizstāvēties pret Krieviju visā frontes garumā un visos veidos,” pauž E. Levits.

NATO klātbūtne Baltijā arī līdz šim bijusi nozīmīga, taču tagad tā vairāk no atturēšanas politikas pāries atturēšanas - aizsardzības pozīcijā. Galvenais ir sūtīt Krievijai skaidru signālu, ka jebkura veida agresija pret kādu no NATO dalībvalstīm automātiski nozīmē agresiju pret visām dalībvalstīm. Kā norāda E. Levits, tas šī gada samitā arī vēlreiz ļoti skaidri apstiprināts.

“Krievijai nav nekādu izredžu uzvarēt NATO, jo NATO ir daudz spēcīgāka,” viņš saka. Uz jautājumu, vai Latvija ir gatava jebkādai situācijai gadījumā, ja Krievija šo brīdinājumu nesadzird, prezidents norāda – ne tikai mēs esam gatavi, bet NATO ir gatava, jo Latvija ir NATO sastāvdaļa.

Tāpat NATO savā jaunajā stratēģiskajā koncepcijā iekļāvusi arī kiberapdraudējumus un cita veida hibrīdapdraudējumus, kas nāk no Krievijas. Tāpat NATO, definējot potenciālos apdraudējumus, skatās vēl plašāk – pirmo reizi Ķīna tiek definēta kā izaicinājums aliansei, kā arī no draudi, ko rada straujās klimata pārmaiņas, piemēram, milzīgas bēgļu plūsmas no Dienvidiem.

“NATO darbojas pēc tā saucamā 360 grādu principa – tā skatās uz visa veida draudiem no visām pusēm. Protams, aktuālākais, īpaši Latvijā, ir drauds no Krievijas, bet tas nav vienīgais, tādēļ NATO ir visaptveroša aizsardzības organizācija visām dalībvalstīm,” rezumē Latvijas Valsts prezidents.

Levits: Latvijas un pārējo Baltijas valstu izvirzītie mērķi NATO samitam ir sasniegti

Dalīties ar šīs lapas saturu!