Rinkēvičs: Samits ir sākums jaunu plānu īstenošanai, tostarp arī Latvijas drošības stiprināšanai

Uz jautājumu, kāds būs Latvijas ieguvums no šī NATO samita Madridē, ārlietu ministrs norāda – lai arī Somija un Zviedrija jau iepriekš bijuši ļoti cieši NATO sadarbības partneri, tās tomēr nebija dalībvalstis. Līdz šim mūsu reģionā ir bijušas divas stratēģiski un militāri svarīgas “vājās” vietas – Suvalku koridors un Gotlande.

Prognozējot laika posmu, kurā Somija un Zviedrija varētu kļūt par pilntiesīgām NATO dalībvalstīm, ministrs pauda, ka tas noteikti varētu būt mazāk par vienu līdz diviem gadiem, labākajā scenārijā – tas ir vairāku mēnešu jautājums. Viņš informē, ka jau tuvākajā laikā tiks izveidota sarunu delegācija, bet pirms oficiālām sarunām ir vēl vairāki priekšdarbi. Tiesa gan – NATO līmenī šādas sarunas notiek ļoti operatīvi, īpaši ar kandidātiem, kas faktiski jau ir militāri gatavas kļūt par dalībvalstīm.

Jau vēstīts, ka Turcija, kurai pirms tam bija iebildumi, atbalstīja Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO, līdz ar to abas valstis trešdien oficiāli tika uzaicinātas kļūt pat NATO dalībvalstīm. Papildus militārās drošības garantijas abām Somijai un Zviedrijai tiks sniegtas arī laikā, kamēr tās vēl ir uzņemšanas procesā.

NATO paplašināšanās jautājumā E. Rinkēvičs no  Krievijas puses nesagaida nekādas jaunas un lielas provokācijas, piebilstot – viņi var pateikties sev, ka ir veicinājuši NATO paplašināšanos.

Tāpat ministrs informēja, ka šī samita laikā tiks spriests par NATO austrumu flanga, tostarp Baltijas, visaptverošo atturēšanu un aizsardzību, ņemot vērā jauno realitāti, kā dēļ ir jāmaina visi NATO plāni.

Samits pats par sevi ir tikai sākums, jo visi šeit pieņemtie lēmumi būs pēc tam jāīsteno. Taču jau tagad ir skaidrs, ka Baltijas un arī Latvijas drošība tiks stiprināta vēl vairāk.

E. Rinkēvičs norādīja, ka šopēcpusdien Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks ar Kanādas sabiedrotajiem Latvijas Valsts prezidenta E. Levita un Kanādas premjera Dž. Trudo klātbūtnē plāno parakstīt deklarāciju, kurā minēti konkrēti soļi, kā Kanāda pastiprinās savu klātbūtni kopā ar citām dalībvalstīm NATO kaujas grupas Latvijā ietvaros.  Tas ietver gan brigādes komandvadības elementu līdz pat pretgaisa aizsardzībai.

Rinkēvičs uzsvēra, ka jau kopš 24. februāra Dānija, Kanāda un Spānija palielinājusi savu kontingentu Latvijā. Viņš skaidroja, ka paplašinātā klātbūtne sastāvēs no diviem elementiem. Pirmais no tiem ir komandvadība, pretgaisa aizsardzība un kara materiālu krājumi, kas tiek izvietoti valstī, kā arī papildu karavīri.

Otrs elements ir piesaistītās vienības, kuras Latvijā var ļoti ātri ierasties. Tāpat jāņem vērā arī tie karavīri, kas Latvijā ierodas rotācijas kārtībā, piedalās mācībās, apgūst valsts teritoriju un sadarbības prasmes ar pašmāju karavīriem.

Jautāts, vai Latvijai ar to patlaban pietiek, ārlietu ministrs atzīmēja, ka tad, kad Latvija iestājās NATO, pilnībā pietika ar četriem iznīcinātājiem Baltijas gaisa telpas patrulēšanai, bet toreiz situācija bija pilnīgi cita. Tā mainījās arī pēc tam, kad Krievija uzbruka Gruzijai un sākās pirmā plāna izstrāde. Arī toreiz šķita, ka ar to ir pietiekami.

Savukārt 2014.gadā Latvijā jau ieradās pirmās vienības, 2016.gada samitā tika lemts par bataljona lieluma kaujas grupu. Rinkēvičs norādīja, ka tobrīd tas bija adekvāts atbildes pasākums.

Jau ziņots, ka no 28. līdz 30. jūnijam Madridē notiek kārtējais NATO samits, kur Latviju pārstāv Valsts prezidents Egils Levits, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Izskatāmo jautājumu un gaidāmo lēmumu ziņā Madrides samits ir tikpat nozīmīgs kā 2016. gada NATO samits Varšavā, kad tika lemts par NATO paplašinātās klātbūtnes Baltijā un Polijā izveidi. Līdz ar to jau tagad var teikt, ka 2022. gada NATO samits Madride būs pagrieziena punkts, uz kuru nākotnē noteikti bieži atsauksies.

Gatavojoties samitam, Latvija kopā ar citām Baltijas valstīm ir paveikusi lielu darbu sabiedroto izpratnes veicināšanai par mūsu drošības vajadzībām. Sabiedrotie Baltiju ir sadzirdējuši, un to atbalsts ir patiess. Latvija augstu vērtē šo NATO dalībvalstu solidaritāti un atbalstu.