NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs NATO samita Madridē pirmajā dienā piesaistīja mediju uzmanību, paziņojot, ka alianse drīzumā Ātrās reaģēšanas spēkos izvietos 300 000 karavīru tagadējo 40 000 karavīru vietā. Pagaidām gan netiek izpausts, cik drīz tas notiks, taču tas esot likumsakarīgs NATO atbildes solis, reaģējot uz Krievijas sākto karu Ukrainā un draudiem alianses Austrumu flangam.
Uz šo J. Stoltenberga paziņojumu daudzi reaģēja ar izbrīnu, jo tas nozīmētu vairāk nekā septiņas reizes palielināt NATO esošos reaģēšanas spēkus. Pagaidām vairāk detaļas izpaustas netiek, taču visas NATO dalībvalstis ir vienisprātis, ka īpaši alianses austrumu flangā dežūrrežīmā ir jāizvieto vairāk karavīru un arī ieroču, lai vajadzības gadījumā ātri reaģētu uz draudiem, ko rada agresorvalstis kaimiņos.
Pašlaik NATO sabiedrotie 15 dienu laikā var padarīt pieejamus aptuveni 40 000 karavīrus. Plāns ir paplašināt šo karaspēku līdz 300 000 karavīriem.
Šis skaitlis ir atvasināts no “spēkiem dažādās gatavības pakāpēs,” sacīja kāds augsta ranga diplomāts, kurš šo soli nosauca par “spēles mainītāju” un atgriešanos pie Aukstajā karā izmantotās pieejas.
Šāds solis tiek skaidrots ar NATO vēlmi stiprināt visu dalībvalstu drošību un atturēšanas politiku, lai nepieļautu Krievijas kara iespēju NATO teritorijā.
Pāreja ir daļa no plašāka pārstrukturēšanas sabiedroto skaita, ko paredzēts apstiprināt šīs nedēļas augstākā līmeņa sanāksmē. Mērķis ir izvietot ieročus gar austrumu flangu un pēc tam nozīmēt vairāk spēku, lai abi trenētos reģionā un nepieciešamības gadījumā būtu gatavi tur dislocēties no savām mītnes zemēm.
Tikmēr daudzi eksperti uzskata, ka šis J. Stoltenberga paziņotais skaitlis – 300 000 karavīru Ātrās reaģēšanas spēkos – vēl neatspoguļo pabeigtu plānu, uzsverot, ka tas nebūt nenorāda uz liela mēroga bruņoto spēku paplašināšanu, bet drīzāk uz mēģinājumu efektīvāk izmantot jau esošos spēkus.
Taču NATO samita Madridē otrās dienas rītā uz žurnālistes jautājumu, kur radīsies tik daudz papildu karavīri, J. Stoltenbergs atbildēja – konkrēti lēmumi tiks pieņemti tuvākajā laikā, lai jau nākamajā gadā šis skaitlis būtu realitāte.
Jau ziņots, ka Vācijas kanclers Olafs Šolcs, kura valdība apņēmusies izvietot Vācijas karaspēku Lietuvas aizstāvēšanai, ja tas būs nepieciešams, otrdien sacīja, ka Vācija sniegs “atbilstošu” ieguldījumu šajos NATO karaspēka palielināšanas plānos.
“Šādiem lēmumiem vajadzētu būt iespējamiem tikai tad, ja iepriekš visas dalībvalstis ir apsvērušas, vai reāli var arī piedalīties,” viņš teica, piebilstot, ka Vācija jau šobrīd ir gatava Ātrās reaģēšanas spēkos izvietot kopumā 15 000 karavīru.
Turklāt Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehta sacīja, ka Vācija ir gatava nodrošināt arī “aptuveni 65 lidmašīnas un 20 kuģus”.
