Karavīru skaits, kas atradīsies brigādē Latvijā, tiks noskaidrots sarunās ar tām desmit valstīm, kas jau patlaban darbojas paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā, NATO samita laikā Madridē notikušajā preses konferencē akcentēja Kanādas aizsardzības ministre Anita Ananda.
Viņa norādīja, ka Kanāda kopā ar Latviju un sabiedrotajiem strādās pie tā, lai pašreizējo kaujas grupu palielinātu līdz kaujas spējīgai brigādei. Tāpat Kanāda plāno nodrošināt munīciju, sprāgstvielas, pretgaisa aizsardzības sistēmas un prettanku ieroču sistēmas.
"Kanāda ir apņēmusies palielināt savu militāro klātbūtni Latvijā, lielā mērā palielinot arī savu devumu NATO, tādējādi nodrošinot kanādiešu drošību un dodot savu artavu globālā līmenī," sacīja Kanādas aizsardzības ministre.
Viņa akcentēja, ka runa nav par karavīru skaitu - Kanāda pilnībā saprot, ka runa ir arī par kaujas spējām, kas iet roku rokā ar brigādes līmeņa vienību. Tāpēc ir plānos kopīgs darbs ar sabiedrotajiem pie tādiem jautājumiem, kā infrastruktūras, mācību, ekipējuma, tostarp militārās palīdzības palielināšanu.
"Par karavīru skaitu, kas atradīsies Latvijā, mēs vienosimies ar mūsu sabiedrotajiem. Ir jānotiek sarunai par to, cik daudz karavīru būs gatavas piešķirt katra no desmit valstīm, kas piedalās paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā. Krievijas iebrukuma Ukrainā gaismā mēs apzināmies, ka pašreizējā drošības situācija ir mainījusies un nav atbilstoša," sacīja Ananda.
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) norādīja, ka patlaban Latvija kopā ar sabiedrotajiem un jo īpaši ar Kanādu palielina aizsardzības spējas. Viņš pateicās Kanādas aizsardzības ministrei, Kanādas valdībai un sabiedrībai par empātiju un izpratni par to situāciju, kāda patlaban valda Eiropas austrumu un ziemeļu daļā, un kāpēc Latvijai ir nepieciešama Kanādas palīdzība.
"Ukrainas brīvība un neatkarība ir mūsu brīvība un neatkarība. Latvijas brīvība un neatkarība ir arīdzan Kanādas brīvība un neatkarība. Mēs šodien vienojāmies, ka Kanādas perfekti vadītā paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa ar laiku tiks paplašināta līdz daudznacionālai brigādei," sacīja Latvijas aizsardzības ministrs.
Pabriks žurnālistiem apliecināja, ka Latvija izpildīs savus mājasdarbus, nodrošinot karavīrus ar mācībām un citām lietām, kas nepieciešamas, lai brigādes lieluma vienība valstī varētu uzturēties. Viņš arīdzan norādīja, ka, lai gan samits vēl notiek, norit darbs pie nākotnes plānu īstenošanas, kas garantēs to, ka Latvija un tās robežas ir drošas.
"Atsaucoties uz ASV prezidenta Džo Baidena teikto, ja kāds mums uzbruks, kopā mēs esam gatavi nekavējoties aizstāvēt katru alianses teritorijas centimetru," teica Latvijas aizsardzības ministrs.
LETA jau rakstīja, ka Pabriks un Kanādas aizsardzības ministre Ananda atbilstoši NATO samitā Madridē pieņemtajiem lēmumiem parakstījuši deklarāciju par NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas stiprināšanu un turpmāko attīstību, palielinot to līdz brigādes līmenim.
Saskaņā ar deklarāciju Kanāda apņemas turpināt vadīt NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu, kā arī sadarboties ar NATO dalībvalstīm nepieciešamās infrastruktūras līdzfinansēšanā, lai nodrošinātu alianses atturēšanas un aizsardzības spēju tālāku stiprināšanu.
Pēc samita Latvija kopā ar sabiedrotajiem sāks plānošanas procesu, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu pilnvērtīgu daudznacionālo brigādi.
