Aktuāli

Maskava brīdina, ka “rīkosies” pēc tam, kad Lietuva bloķē vilcienus, kas ved preces uz Kaļiņingradu

Ārvalstīs
Sargs.lv/Daily Mail
Dzelzceļa sliedes tirdzniecības ostā Baltijas jūras pilsētā Baltijskā Kaļiņingradas apgabalā, Krievijā, pagājušā gada oktobrī/Foto: REUTERS/Vitālijs Nevars
Foto: Dzelzceļa sliedes tirdzniecības ostā Baltijas jūras pilsētā Baltijskā Kaļiņingradas apgabalā, Krievijā, pagājušā gada oktobrī/Foto: REUTERS/Vitālijs Nevars/trtworld.com

Krievijas diktatora Vladimira Putina sabiedrotie ir draudējuši Lietuvai pēc tam, kad NATO dalībvalsts bloķēja Eiropas Savienības (ES) sankcionēto preču nokļūšanu Krievijas Kaļiņingradas anklāvā, radot bažas par NATO iesaistīšanu Krievijas izraisītajā karā ar Ukrainu, raksta “Daily Mail”.

Maskava brīdināja par “ļoti bargu rīcību” pret Lietuvu pēc tam, kad iekļūšanai Kaļiņingradā tika apturētas ogļu, metālu, būvmateriālu un moderno tehnoloģiju piegādes, vairojot bažas par Ukrainas kara eskalāciju.

Lietuvas pilnvarotajam lietvedim Maskavā teikts – ja tuvākajā laikā netiks atjaunots kravu tranzīts, Krievija patur tiesības rīkoties, lai aizsargātu savas nacionālās intereses.

“Mēs Lietuvas provokatīvo rīcību, kas pārkāpj Lietuvas starptautiskās juridiskās saistības, galvenokārt Krievijas Federācijas un Eiropas Savienības 2002. gada Kopīgo paziņojumu par tranzītu starp Kaļiņingradas apgabalu un pārējo Krievijas Federācijas daļu, uzskatām par atklāti naidīgu,” paziņoja Krievijas ārlietu ministrija.

Krievijas Federācijas padomes suverenitātes aizsardzības komisijas vadītājs Andrejs Kļimovs brīdināja, ka tā ir “tieša agresija pret Krieviju, burtiski liekot mums nekavējoties ķerties pie pareizas pašaizsardzības”.

Krievijas Federācijas padomes suverenitātes aizsardzības komisijas vadītājs solīja, ka Krievija atrisinās blokādi “jebkādā veidā, kādu tā izvēlēsies”.

Jebkurš tiešs Krievijas uzbrukums alianses dalībvalstij Lietuvai tiktu uzskatīts par kara aktu pret NATO un varētu izraisīt pasaules karu.

“Šis lēmums patiešām ir bezprecedenta gadījums. Tas ir visa pārkāpums,” komentējot Lietuvas blokādi, sacīja V. Putina preses sekretārs

Viņš brīdināja: “Mēs to uzskatām par nelikumīgu. Situācija ir vairāk nekā nopietna. Mums ir nepieciešama nopietna padziļināta analīze, lai izstrādātu mūsu atbildi.”

Tikmēr Krievijas parlamenta augšpalātas priekšsēdētāja vietnieks Konstantīns Kosačovs apgalvoja, ka Lietuva pārkāpj starptautiskās tiesības, aizliedzot preces ievest Lietuvā no Krievijas caur Baltkrieviju.

Savukārt reportieris Grigorijs Jemeļjanovs pie Krievijas kontrolētā “Pirmais Kanāls” sižeta par Lietuvas blokādi brīdināja: “Mēģinājums izolēt reģionu no starptautisko tiesību viedokļa patiesībā ir casus belli – termins, kas nozīmē formālu iemeslu pieteikt karu.”

“Lietuvas mēģinājums izveidot Kaļiņingradas apgabala virtuālu blokādi ir Krievijas suverenitātes pārkāpums šajā reģionā un var būt par pamatu ļoti stingrām un absolūti likumīgām darbībām no Krievijas puses,” norādīja Krievijas senators Andrejs Klišas.

Tikmēr V. Putina oponents Mihails Hodorkovskis laikrakstā “The Financial Times” brīdināja, ka Kremļa vadītāja “nākamais solis” būs Lietuvas “gaisa blokāde”.

“Tas ļaus Krievijas aviācijai lidot tieši starp Krieviju un Kaļiņingradu. Tad NATO saskarsies ar jautājumu, ko darīt,” viņš teica.

Bijusī Krievijas prezidenta amata kandidāte Ksenija Sobčaka, televīzijas raidījumu vadītāja, brīdināja: ”Pēc tam, kad Lietuva aizliedza sankcionētu preču tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu caur savu teritoriju, Krievijas politiķi un mediji ir sākuši runāt par pamatu kara pieteikšanai.”

Kremļa rokaspuiši par kara draudiem brīdināja arī Kazahstānu pēc tam, kad V. Putinu “pazemoja” Kazahstānas līderis Kasims-Žomarts Tokajevs, kad viņi pagājušajā nedēļā bija vienuviet kādā platformā Krievijas lielajā ekonomikas samitā Sanktpēterburgā.

K. Ž. Tokajevs nomāca V. Putinu, atsakoties atzīt par neatkarīgām valstīm Doņeckas un Luhanskas tautas republikas. Kādā ziņojumā teikts, ka V. Putins bija “ļoti nikns” un jutās pazemots. Viņš bija gatavs “atriebībai”.

Līdz ar to proputiniskais deputāts Konstantīns Zatuļins Kazahstānu brīdināja par “Ukrainai līdzīgiem pasākumiem” no Krievijas puses.

Uz to reaģēja arī Čečenijas līderis Ramzans Kadirovs, brīdinot Kazahstānu: “Jums ir jāstāv kopā ar Krieviju un jāparāda sava nostāja, nevis jābaidās no ASV un ES sankcijām. Kazahstāna un citas bijušās padomju valstis visas klusēja, baidoties no Amerikas vai Eiropas sankcijām.”

Saskaņā ar ziņojumiem Krievija traucēja naftas eksporta termināļa darbību Kazahstānā.

Tikmēr saziņas vietnes “Telegram” kanālā “General SVR” tika apgalvots, ka V. Putins nav izslēdzis pusmiljona vīriešu lielu mobilizāciju piecos Krievijas rietumu reģionos, kas atrodas tuvu Ukrainai. Tas varētu notikt, ja Ukraina turpinās uzbrukt civilajiem un militārajiem objektiem. Minētie reģioni bija Brjanska, Kurska, Belgoroda, Voroņeža un Rostova.

Ukrainas ziņojumos teikts, ka V. Putins cenšas izdarīt spiedienu uz Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko, lai tas atvērtu otro fronti, iebrūkot Volīnas, Rivnes un Kijivas reģionos.

Dalies ar šo ziņu