"Sargs.lv" skaidro: ko Tramps plāno paveikt savās pirmajās prezidentūras dienās

Imigrācija un robežas

Deportācijas

Tramps ir solījis uzsākt "lielāko deportācijas programmu ASV vēsturē", sākot no pirmās dienas.

Paredzēts, ka viņš pasludinās ārkārtas stāvokli uz valsts robežas un pavēlēs militārajiem spēkiem palīdzēt aizsargāt dienvidu robežu, vēsta "Fox News".

Tramps arī ir paziņojis, ka izbeigs ilgstošu politiku, kas liedz federālajām imigrācijas iestādēm veikt reidus baznīcās un skolās.

Jebkura masveida deportācijas programma, iespējams, saskarsies ar loģistikas problēmām, milzīgām izmaksām un virkni tiesisko izaicinājumu.

Palikt Meksikā

Tramps varētu ātri atjaunot savu "Palikt Meksikā" politiku, kas viņa pirmajā termiņā atgrieza aptuveni 70 000 ne-Meksikas patvēruma meklētāju atpakaļ uz Meksiku, lai tie gaidītu tiesas sēdes.

Dzimšanas tiesību atcelšana

Tramps ir nosaucis 150 gadus veco konstitucionālo tiesību normu, kas paredz, ka jebkurš, kas piedzimis ASV teritorijā, ir Amerikas pilsonis, par "smieklīgu" un solījis to atcelt pirmajā dienā.

Tomēr to izdarīt ir daudz grūtāk nekā vienkārši izdot izpildrīkojumu, jo dzimšanas tiesības ir skaidri garantētas ASV Konstitūcijā.

Robežas slēgšana veselības apsvērumu dēļ

1944. gada noteikums, saukts par 42. sadaļu, ļauj ASV valdībai ierobežot migrāciju, lai aizsargātu sabiedrības veselību. Tas pēdējoreiz tika izmantots pandēmijas laikā, taču ASV mediji ziņo, ka nākamā administrācija meklē slimību, kas palīdzētu pamatot tās plānus slēgt ASV dienvidu robežu ar Meksiku.

Narkotiku kartelis

Tramps, iespējams, klasificēs narkotiku karteļus kā "ārvalstu teroristu organizācijas", iekļaujot tos sarakstā līdzās tādām grupām kā "Al Qaeda", tā dēvētā Islāma valsts un "Hamās".

Mūra celtniecība

Kad Tramps pirmo reizi tika ievēlēts prezidenta amatā 2016. gadā, viņš parakstīja izpildrīkojumu par sienas būvniecību uz robežas. Lai gan daļa no žoga ir uzbūvēta, vēl daudz ir palicis nepabeigts, un viņš varētu mēģināt pabeigt iesākto.

Tirdzniecība un ekonomika

Tarifi

Tramps ir solījis plašus tarifus importētajām precēm kā daļu no sava solījuma prioritizēt ASV uzņēmējus.

Savā pirmajā termiņā Tramps ieviesa tarifus, tostarp dažus Ķīnai, kurus Džo Baidens saglabāja.

Taču šoreiz viņš sola 10% tarifus visam importam, 25% Kanādas un Meksikas precēm un 60% Ķīnas precēm. Viņš ir teicis, ka sāks parakstīt izpildrīkojumus par šo tarifu ieviešanu pirmajā dienā.

Eksperti norāda, ka tarifi, visticamāk, padarīs patēriņa preces dārgākas un varētu veicināt inflāciju. Dažas valstis apsver atbildes tarifus.

Kriptovalūtu rezerves

Tramps ir aizstāvējis kriptovalūtu, un viņa ievēlēšana nodrošināja "Bitcoin" vērtības pieaugumu par 30%.

Daži uzskata, ka Tramps ātri rīkosies, lai izveidotu federālu "Bitcoin rezervi" – stratēģisku rezervi, kas līdzīga ASV zelta un naftas rezervēm. Viņš ir teicis, ka tā būs "pastāvīgs nacionālais aktīvs, lai sniegtu labumu visiem amerikāņiem".

Klimats un enerģētika

Džo Baidena klimata politikas atcelšana

Aizejošais prezidents uzskata, ka direktīvu, likumu un finansēšanas programmu kopums, kuru viņš atbalstīja, lai veicinātu zaļās darbavietas, regulētu piesārņojumu un finansētu infrastruktūru, ir viens no viņa lielākajiem sasniegumiem.

Tramps skaidri norādījis, ka vēlas to lielā mērā atcelt. Sagaidāms, ka viņš izmantos izpildrīkojumus, lai atceltu urbšanas ierobežojumus piekrastē un federālajā zemē – izpildot savu solījumu "drill, baby drill" un palielināt ASV enerģijas ražošanu un neatkarību.

Viņš arī ir solījis aizliegt jaunus vēja projektus un atcelt elektroauto prasības.

Izstāšanās no Parīzes nolīguma (atkārtoti)

Sešu mēnešu laikā pēc amata stāšanās 2017. gadā Tramps izstājās no Parīzes klimata nolīguma – nozīmīga starptautiska līguma, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām.

Baidens 2021. gada pirmajā dienā atkārtoti pievienojās nolīgumam, taču sagaidāms, ka Tramps atkal izstāsies no tā.

Kapitolija nemieri

6. janvāra "ķīlnieku" atbrīvošana

Simtiem cilvēku, kuri tika notiesāti pēc 2021. gada ASV Kapitolija nemieriem, pirmdien, kad Tramps atgriezīsies amatā, gaida iespējamo amnestiju.

"Es esmu noskaņots apžēlot daudzus no viņiem," viņš vasarā sacīja "CNN" . "Es nevaru teikt, ka visus, jo daži, iespējams, zaudēja kontroli."

Saistībā ar šo notikumu tika arestēti aptuveni 1500 cilvēki. Vismaz 600 no viņiem tika apsūdzēti uzbrukumos federālajiem virsniekiem.

Slepenie dokumenti

Svētdienas uzvaras mītiņā pirms inaugurācijas Tramps paziņoja, ka publiskos slepenos dokumentus, kas saistīti ar ASV prezidenta Džona F. Kenedija slepkavību 1963. gadā, kuras dēļ radušās neskaitāmas sazvērestības teorijas.

Viņš teica, ka darīs to pašu ar failiem, kas saistīti ar senatora Roberta Kenedija un cilvēktiesību līdera Martina Lutera Kinga juniora slepkavībām 1968. gadā.

Ārpolitika

Karš Ukrainā

Tramps kampaņas laikā apgalvoja, ka viņš izbeigs konfliktu Ukrainā pirmajā prezidentūras dienā. Tomēr vēlāk viņš norādīja, ka tas varētu prasīt sešus mēnešus. Viņš ir piedāvājis miera risinājumu, kas ietvertu demilitarizētas zonas izveidi ar Eiropas drošības garantijām, lai panāktu stabilitāti reģionā.

Attiecības ar NATO

Viens no Trampa galvenajiem plāniem ir pārskatīt ASV attiecības ar NATO. Viņš ir paziņojis, ka pieprasīs sabiedrotajiem ievērojami palielināt aizsardzības izdevumus un apsvērs finansiālu kompensāciju mehānismu. Tāpat Tramps vēlas paaugstināt aizsardzības izdevumu minimumu, lai sabiedrotās valstis uzņemtos lielāku slogu reģionālajā aizsardzībā.

Ķīnas politika

Tramps ir solījis pastiprināt spiedienu uz Ķīnu, ieviešot augstus tarifus un tirdzniecības ierobežojumus, kā arī bloķējot Ķīnas īpašumtiesības uz kritisko infrastruktūru un nekustamo īpašumu ASV. Šī politika ir vērsta uz Amerikas ekonomiskās drošības nostiprināšanu un konkurētspējas saglabāšanu globālajā tirgū.

Meksikas narkotiku karteļi

Plānojot klasificēt Meksikas narkotiku karteļus kā "ārvalstu teroristu organizācijas", Tramps vēlas izmantot militāro spēku, lai cīnītos pret narkotiku un migrantu plūsmu uz ASV. Viņš arī apsver iespēju ieviest tarifus, lai ietekmētu šo valstu ekonomiku un piespiestu rīkoties.

Attiecības ar Irānu

Tramps plāno pastiprināt sankcijas pret Irānu, atjaunojot "maksimālā spiediena" kampaņu. Viņš apsver arī militāras darbības, kas varētu destabilizēt reģionu, bet vienlaikus ierobežot Irānas ietekmi Tuvajos Austrumos.

Dažādība un dzimums

DEI (Daudzveidība, vienlīdzība un iekļaušana)

Pēdējos gados ASV skolās un uzņēmumos ir ieviestas politikas, kuru mērķis ir atbalstīt sievietes un rasu minoritātes.

Šīs prakses, kas bieži tiek klasificētas kā "daudzveidība, vienlīdzība un iekļaušana" (DEI), ir saniknojušas daudzus konservatīvos un saskārušās ar tiesas prāvām. Tramps ir solījis tās likvidēt, un lielas korporācijas, tostarp Meta, Walmart un Amazon, jau ir sākušas samazināt šādas iniciatīvas.

Tramps varētu izmantot izpildrīkojumu, lai aizliegtu federālo finansējumu skolām vai citām iestādēm, kurām ir DEI programmas. Viņš varētu arī aizliegt finansējumu skolām, kas māca "kritisko rases teoriju" (CRT).

Aborts

Līdzīgi kā vairums republikāņu prezidentu pirms viņa, Tramps, visticamāk, atjaunos tā dēvēto "Meksikas pilsētas politiku", kas aizliedz federālo palīdzību starptautiskām grupām, kas sniedz konsultācijas par abortiem.

Viņš arī plāno atjaunot noteikumu par abortiem, kas aizliedz Title X federālās veselības aprūpes programmām, kas paredzētas maznodrošinātām ģimenēm, pieminēt abortu. Šīs izmaiņas faktiski liedz desmitiem miljonu dolāru organizācijām, kas piedāvā abortus vai sniedz norādes uz to pakalpojumiem.

Transpersonas sieviešu sportā

Tramps atkārtoti ir kritizējis to, ko viņš sauc par "transpersonu neprātu" skolās un veselības aprūpē, un ir īpaši solījis aizliegt transpersonu sievietēm piedalīties sieviešu sportā.

TikTok

Svētdienas rītā Tramps apsolīja izdot izpildrīkojumu, kas atliktu likuma, kas aizliedz Ķīnai piederošo sociālo mediju platformu TikTok, ieviešanu.

Viņa rīkojums, kā viņš norādīja, dos platformai laiku atrast ASV partneri, kas iegādātos 50% no uzņēmuma akcijām.

Tramps agrāk atbalstīja TikTok aizliegumu, bet nesen mainījis savu nostāju, norādot uz miljardiem skatījumu, kas tika sasniegtii pagājušā gada prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā.