Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušoglu otrdien Bukarestē plāno tikties ar Zviedrijas un Somijas kolēģiem, lai runātu par Skandināvijas valstu pievienošanos NATO.
"Es rīt Bukarestē tikšos ar Zviedrijas un Somijas ārlietu ministriem trīspusējā formātā," Čavušoglu teikto pirmdien citē privātā raidsabiedrība NTV.
"Process attīstās pozitīvi, tomēr ir vēl kas jāizdara," norādīja ministrs, paskaidrojot, ka "tieši Zviedrija ir tā, kurai jāizdara vairāk".
No NATO dalībvalstīm tikai Ungārija un Turcija nav ratificējušas Somijas un Zviedrijas uzņemšanu aliansē.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns pagājušajā nedēļā paziņoja, ka valsts parlaments Somijas un Zviedrijas uzņemšanu NATO ratificēs nākamgad.
Zviedrijas jaunais premjerministrs Ulfs Kristersons šomēnes vizītē Ankarā tikās ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu, cerot iegūt Turcijas atbalstu.
Pirms vizītes NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurš Stambulā tikās ar Čavušoglu un Erdoganu, sacīja, ka abas valstis ir apņēmušās sadarboties ar Turciju, lai reaģētu uz tās bažām. Stoltenbergs uzsvēra, ka ir pienācis laiks tās uzņemt aliansē.
Sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā, Somija un Zviedrija izšķīrās par atteikšanos no ilgstoši ievērotās neitralitātes politikas un izlēma pievienoties NATO. Stokholma un Helsinki cerēja, ka iestāšanās procedūra aliansē risināsies ātri, taču Turcija to nobremzēja.
Erdogans apsūdzējis abas valstis par patvēruma sniegšanu Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) kaujiniekiem, apgalvojot, ka tādējādi tiekot atbalstīts terorisms.
NATO samitā jūnijā Somija un Zviedrija apņēmās neatbalstīt tos kurdu grupējumus Sīrijā, kurus Turcija uzskata par saistītiem ar PKK, un piekrita atcelt ieroču embargo, ko tās noteica Ankarai pēc Turcijas ofensīvas Sīrijas ziemeļos 2019.gadā. Abas valstis arī apņēmās risināt jautājumu par Ankaras meklēto personu izdošanu un veikt apmaiņu ar informāciju.
