Pirms Krievijas sāktā kara Ukrainā ASV prezidents Džo Baidens Putinu brīdinājis – ja viņš iebruks Ukrainā, tad NATO kļūst ne tikai stiprāka, bet arī vienotāka, visām pasaules demokrātijām apvienojoties cīņā pret agresiju. Tieši tas tagad arī ir noticis, un par to visi NATO sabiedrotie vēlreiz pārliecinājušies šī gada NATO samitā Madridē. Pirmo reizi samitā kā partnervalstis pieaicinātas arī Indijas un Klusā reģiona valstis, un tas tikai apliecina – Vladimira Putina agresīvajai rīcībai tiek pievērsta visas pasaules uzmanība.
Iepriekšējais NATO stratēģiskais koncepts tika pieņemts pirms 12 gadiem, un tajā Krievija bija definēta kā partneris, savukārt Ķīna nebija pieminēta vispār. Situācija pasaulē ir mainījusies, un arī NATO mainās tai līdzi.
Šajā samitā pieņemtajā jaunajā stratēģijā NATO skaidri definējis, kādus tiešus draudus Eiropai rada Krievija un kādus sistēmiskus izaicinājumus pasaules kārtībai var radīt Ķīna.
Tāpat Dž. Baidens uzsver – šis NATO bija vēsturisks arī ar to, ka Somija un Zviedrija beidzot saņēma oficiālo uzaicinājumu iestāties NATO pēc tam, kad Turcija pēc iepriekšējas vilcināšanās beidzot atbalstīja abu valstu pievienošanos aliansei. ASV prezidenta ieskatā – fakts, ka divas valstis ar ļoti senām neitralitātes tradīcijām tagad izvēlas pievienoties NATO, runā pats par sevi.
Viņš ir pārliecināts, ka kopā ar Zviedriju un Somiju NATO būs vēl stiprāka, jo abām valstīm ir nopietnas kaujas spējas. Līdz ar to Somijas un Krievijas robeža vairāk nekā 1200 kilometru garumā tagad būs NATO robeža.
Tieši tāpat Dž. Baidens ir gandarīts par sabiedroto lēmumiem aizsardzībai atvēlēt vairāk finansējuma. Pašlaik to valstu pulks, kuri līdz šim vēl nebija sasnieguši NATO rekomendētos divus procentus no IKP, strauji sarūk, kamēr daudzas šo skaitli pat pārsniedz.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka ASV prezidents jau NATO samita pirmajā dienā paziņoja, ka ASV pastiprinās NATO spēkus Eiropā gan uz zemes, gan jūrā, gan gaisā. Baltijas reģionā tiks palielināts ASV karavīru skaitu, kamēr Polijā izveidots pastāvīgs ASV armijas štābs, bet Rumānijā – brigādes lieluma kaujas vienība.
Savukārt uz Lielbritāniju ASV nosūtīs papildus divas iznīcinātāju "F-35" eskadriļas, bet Vācijā, Spānijā un Itālijā tiks izvietoti papildu spēki – gan jūras, gan pretgaisa aizsardzības spēki.
Tāpat ASV kopā ar NATO sabiedrotajiem turpinās atbalstīt Ukrainu cīņā ar krievu karaspēku. ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins nesen sanāksmē ticies ar 50 pasaules valstīm, kuras visas ir gatavas palīdzēt Ukrainai, sūtot bruņojumu un citu nepieciešamo palīdzību.
Jau ziņots, ka īsi pirms NATO samita Madridē G7 valstu līderi noslēdza savu samitu Vācijā ar solījumu turpināt atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. To, ka ASV Ukrainu atbalstīts tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai Ukraina uzvarētu, Dž. Baidens vēlreiz apliecināja arī NATO samita noslēgumā.
Tieši tāpat NATO samitā līderi vēlreiz apliecinājuši, ka NATO 5. pants ir svēts, un uzbrukums kādai no dalībvalstīm nozīmētu uzbrukumu visai aliansei.
