Krievija izmanto enerģiju, lai iespiestu Igauniju un visu Eiropu stūrī ar mērķi samazināt tās atbalstu Ukrainai, tā pirmdien pēc sasauktās Nacionālās aizsardzības padomes sēdes sacīja Igaunijas prezidents Alars Karis.
Viņš sacīja, ka “Nord Stream” noplūdes, kas tiek uzskatītas par Krievijas izraisītu sabotāžu, ir kārtējā Krievijas organizētā situācijas eskalācija.
“Tā ir [Krievijas] saprotama vēlme un mērķis iespiest Igauniju un visu Eiropu stūrī, lai mēs atkāptos no noteiktiem principiem un rīcības Ukrainas atbalstīšanā,” viņš sacīja, piebilstot, ka Igaunijas valdība darīs visu iespējamo, lai valstī nerastos problēmas ar energoapgādes drošību, tomēr riski joprojām pastāv.
Igaunijas premjere Kaja Kallasa jau pagājušā nedēļā brīdināja iedzīvotājus, ka viņiem ir jāpadomā arī par “plānu B”, kā tikt galā ar īslaicīgiem elektroenerģijas pārrāvumiem, kas var rasties ārkārtas situācijās, piemēram, vētras laikā. Tāpat ir jādzīvo taupīgāk, un enerģijas patēriņš jāsamazina tur, kur tas ir saprātīgi un iespējams.
Tāpat Igaunija pievērš uzmanību savu zemūdens cauruļvadu “Estlink” un “Balticconnector” drošībai un sadarbojas ar citām valstīm. Kallasa sacīja, ka Igaunijas teritorijā līdz šim nav konstatēta neviena neparasta aktivitāte. Turklāt aizsardzība esot svarīga nākamā gada Igaunijas valsts budžeta sastāvdaļa, un aizsardzības izmaksas pieaugs par vairāk nekā 40 procentiem.
Tikmēr Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministre Rīna Sikuta sacīja, ka pēdējo divu mēnešu laikā valdības diskusijās galvenais uzsvars likts uz enerģētikas jautājumiem. Galvenie temati ir bijuši kritiskās enerģētikas infrastruktūras un piegādes drošība. Igaunija vēlas pāriet uz Eiropas tīklu savā tempā un sekot jau esošajiem plāniem, taču Krievija varētu arī pēkšņi atslēgt Igauniju no tīkla, ja tā to vēlētos.
Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs sacīja, ka ir pārrunājis “Nord Stream” jautājumu ar Ziemeļvalstu, Baltijas valstu, Apvienotās Karalistes un Nīderlandes ministriem. Visi saprot, ka jāpievērš uzmanība uzbrukumiem infrastruktūrai, viņš sacīja, tomēr valstīm arī pašām jābūt gatavām pārbaudīt savu infrastruktūru.
“Mums jāsaprot, ka uzbrukums ir vienkārša Krievijas vēlme novirzīt uzmanību no galvenajiem notikumiem Ukrainā,” viņš sacīja.
Viņš piebilda, ka notiek sarunas ar Lielbritāniju un tās apsolīto brigādes lieluma vienību Igaunjā. “Papildus britu klātbūtnei mēs turpināsim divpusējās sarunas ar citām NATO valstīm, lai Igaunija būtu maksimāli droša,” viņš sacīja.