Ceturtdien, 30. martā, Talsu Tautas namā norisinājās semināru cikla trešā diskusija par jauno valsts aizsardzības koncepciju “Sabiedrības funkcionēšana krīzes un konflikta laikā”, kurā tika pārrunāta sabiedrības gatavība sekmīgai krīzes un konflikta situāciju pārvarēšanai. Diskusijas gaitā dalībnieki nonāca pie secinājumiem, ka jāveicina savstarpējā uzticēšanās starp valsts institūcijām un sabiedrību, jāveido praktiska sistēma sabiedrības iesaistei un aizsardzībai krīzes situācijā, kā arī jāstrādā pie sabiedrības kopējā noskaņojuma un domāšanas maiņas, liekot apzināties individuālo atbildību un vajadzību iesaistīties valsts aizsardzībā.
Diskusijā piedalījās Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis, Talsu novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Ieva Krēķe, Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskolas direktors pulkvežleitnants Intars Kušners, bet to vadīja Dr.sc.pol Ieva Bērziņa no Nacionālās Aizsardzības akadēmijas.
Diskusiju atklāja Aizsardzības ministrijas politikas direktors valsts sekretāra vietnieks Rolands Heniņš, kurš pauda, ka nepieciešams adaptēties jaunajai pasaules realitātei un jāmācās no kara Ukrainā, labāk sagatavojoties nākotnes izaicinājumiem.
Valsts sekretāra vietnieks uzsvēra, ka visiem iedzīvotājiem kopā ir jānodrošina valsts eksistences turpināšana arī krīzes vai militāra konflikta gadījumā. Tādu procesu kā Valsts aizsardzības mācība skolās un Valsts aizsardzības dienests īstenošana palīdzēs palielināt to iedzīvotāju skaitu, kuriem būs izpratne par valsts aizsardzību. “Būtiska ir pašorganizēšanās un iniciatīvas izrādīšana krīzes situācijā,” piebilda R. Heniņš.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis norādīja, ka sākumā ir jārada vērtības, kuras cilvēkiem šķistu vērtīgi aizstāvēt, un miera laikā tā noteikti ir iekšējā drošība.
“Manā skatījumā esošā valsts aizsardzības koncepcija ir labi sagatavota un nosedz visu laukumu, tā ir aktuāla arī šobrīd, kad karš Ukrainā norit jau gadu,” uzskata Latvijas Mednieku savienība valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis. Viņš atgādināja, ka mednieku savienība jau 2017. gada beigās parakstīja sadarbības memorandu ar Aizsardzības ministriju.
“Lai arī bija skepse atsevišķu mednieku vidū, manuprāt, medniekiem ir jāiesaistās valsts aizsardzībā,” ir pārliecināts J. Baumanis. “Mednieki ir pietiekami liela sabiedrības grupa – Latvijā ir nedaudz vairāk par 20 000 aktīvu mednieku. Un mednieki ir arī pietiekami labi organizēti, mums ir labi kontakti ar Zemessardzi, policiju un citiem dienestiem.”
Šobrīd savienība veicina mednieku iestāšanos Zemessardzē, kas J. Baumaņa ieskatā ir vislabākā palīdzība.
Abus runātājus papildināja Talsu novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Ieva Krēķe, kas atzina, ka vismaz Talsu pašvaldība ir diezgan negatava krīzes vai konflikta situācijai. “Visgrūtākais ir tas, ka mēs nezinām, kā rīkoties. Pašvaldībai ir jāveido rīcības plāni,” konkrētas rīcības nepieciešamību uzsvēra I. Krēķe. “Esam spēruši pirmos soļus, un nepieciešama ciešāka sadarbība ar ministrijām. Pašvaldībai noteikti ir jādomā, kā šādā situācijā uzrunāt un iesaistīt iedzīvotājus.”
“Mana pieredze, kad vēl biju ZS bataljona komandieris, liecina, ka lielākā problēma ir pašvaldību cerības, ka krīzes vai kara gadījumā tieši Zemessardze izdarīs visu smagāko darbu, taču bruņotajiem spēkiem primārais uzdevums ir aizsargāt valsti,” vienu no fundamentālajām problēmām attiecībās starp bruņotajiem spēkiem un pašvaldībām ieskicēja pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskolas direktors pulkvežleitnants Intars Kušners.
Jānis Bekmanis atkārtoti uzsvēra, ka pašvaldībām savi civilās aizsardzības plāni ir jāuzliek uz papīra, jāstrukturē un jāparedz resursi to izpildei. “Šos plānus vajag testēt, gan galda mācībās, gan lauka mācībās. Vajag ielikt sevi neērtās situācijās. Pilnībā iespējams, ka X stundā liela daļa no plānotā būs nederīga, taču mēs būsim sistematizējuši savu domāšanu un spēsim sākt risināt šo jauno situāciju,” par plānošanas procesa lietderību stāstīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks.
Sarunas gaitā no publikas tika uzdots jautājums, kāpēc Latvijā netiek domāts par patvertņu izveidi vai veco padomju periodā radīto patvertņu atjaunošanu, tā vietā cerot uz iedzīvotāju evakuāciju. Uz klausītāja jautājumu atbildēja J. Bekmanis, kurš pauda, ka grūti iztēloties, kā Latvijas sabiedrība jau pirms vairākiem gadiem būtu atbalstījusi veco padomju laika patvertņu uzturēšanu un atjaunošanu, kas prasītu milzīgus naudas līdzekļus.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks norādīja, ka krīzes gadījumā vissvarīgākais ir iespējami ātra iedzīvotāju informēšana, un šogad valdība ir piešķīrusi finansējumu Iekšlietu ministrijas iniciatīvai par agrīnās brīdināšanas sistēmas attīstību. I. Krēķe piebilda, ka sabiedrības informēšanā pašvaldībai talkā var nākt arī sabiedriskās organizācijas, ar kuru palīdzību varētu organizēt arī dažādu iedzīvotāju grupu apmācību par rīcību krīzes situācijās.
Sarunas izskaņā pulkvežleitnants Intars Kušners atgādināja, ka iedzīvotājiem šobrīd ir jāizmanto esošās iespējas iesaistīties valsts aizsardzībā, respektīvi, jāiestājas Zemessardzē vai jāiziet rezervistu apmācība.