Diskusija: Jāveicina sabiedrības uzticība valstij un jāgatavo plānveida aizsardzība

NOZARES POLITIKA I 04.04.2023
Sargs.lv Aizsardzības ministrijapolitikasabiedrībavalsts drošībavisaptveroša aizsardzībaZemessardze
Mācības
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Ceturtdien, 30. martā, Talsu Tautas namā norisinājās semināru cikla trešā diskusija par jauno valsts aizsardzības koncepciju “Sabiedrības funkcionēšana krīzes un konflikta laikā”, kurā tika pārrunāta sabiedrības gatavība sekmīgai krīzes un konflikta situāciju pārvarēšanai. Diskusijas gaitā dalībnieki nonāca pie secinājumiem, ka jāveicina savstarpējā uzticēšanās starp valsts institūcijām un sabiedrību, jāveido praktiska sistēma sabiedrības iesaistei un aizsardzībai krīzes situācijā, kā arī jāstrādā pie sabiedrības kopējā noskaņojuma un domāšanas maiņas, liekot apzināties individuālo atbildību un vajadzību iesaistīties valsts aizsardzībā.

Diskusijā piedalījās Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis, Talsu novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Ieva Krēķe, Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskolas direktors pulkvežleitnants Intars Kušners, bet to vadīja Dr.sc.pol Ieva Bērziņa no Nacionālās Aizsardzības akadēmijas.

Diskusiju atklāja Aizsardzības ministrijas politikas direktors valsts sekretāra vietnieks Rolands Heniņš, kurš pauda, ka nepieciešams adaptēties jaunajai pasaules realitātei un jāmācās no kara Ukrainā, labāk sagatavojoties nākotnes izaicinājumiem.

“Ukrainā redzamais parāda, ka valsti var aizsargāt tikai kopīgiem spēkiem. Tāpēc mēs runājam par visaptverošu valsts aizsardzību,” norādīja R. Heniņš. “Bieži izskan jautājums – ko darīt pārējiem, kas nav bruņotajos spēkos? Katram iedzīvotājam ir jāspēj parūpēties par sevi, tas ir pirmais līmenis, tam seko palīdzība tuvākajiem un visbeidzot – palīdzība valstij.”

Valsts sekretāra vietnieks uzsvēra, ka visiem iedzīvotājiem kopā ir jānodrošina valsts eksistences turpināšana arī krīzes vai militāra konflikta gadījumā. Tādu procesu kā Valsts aizsardzības mācība skolās un Valsts aizsardzības dienests īstenošana palīdzēs palielināt to iedzīvotāju skaitu, kuriem būs izpratne par valsts aizsardzību. “Būtiska ir pašorganizēšanās un iniciatīvas izrādīšana krīzes situācijā,” piebilda R. Heniņš.

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis norādīja, ka sākumā ir jārada vērtības, kuras cilvēkiem šķistu vērtīgi aizstāvēt, un miera laikā tā noteikti ir iekšējā drošība.

“Daudziem ir priekšstats, ka civilā aizsardzība ir mednieks ar plinti krūmos, kas šauj pa ienaidnieku, taču skaidri definēts, ka tas ir pasākumu kopums, ko īsteno valsts un pašvaldības iestādes dažādu krīžu pārvarēšanai,” atgādināja J. Bekmanis. “Svarīgi, lai krīzes situācijās cilvēki uzticētos atstrādātai civilās aizsardzības sistēmai un lēmumu pieņēmējiem.”

“Manā skatījumā esošā valsts aizsardzības koncepcija ir labi sagatavota un nosedz visu laukumu, tā ir aktuāla arī šobrīd, kad karš Ukrainā norit jau gadu,” uzskata Latvijas Mednieku savienība valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis. Viņš atgādināja, ka mednieku savienība jau 2017. gada beigās parakstīja sadarbības memorandu ar Aizsardzības ministriju.

“Lai arī bija skepse atsevišķu mednieku vidū, manuprāt, medniekiem ir jāiesaistās valsts aizsardzībā,” ir pārliecināts J. Baumanis. “Mednieki ir pietiekami liela sabiedrības grupa – Latvijā ir nedaudz vairāk par 20 000 aktīvu mednieku. Un mednieki ir arī pietiekami labi organizēti, mums ir labi kontakti ar Zemessardzi, policiju un citiem dienestiem.”

Šobrīd savienība veicina mednieku iestāšanos Zemessardzē, kas J. Baumaņa ieskatā ir vislabākā palīdzība.

“Krīzes situācijā tieši sadarbība ar Zemessardzi ir mūsu nozīmīgākais pienesums,” par mednieku iesaisti valsts aizsardzībā vēstīja Latvijas Mednieku savienības priekšsēdētājs. Viņš arī aicināja veidot specializētu sistēmu mednieku veiksmīgai integrēšanai valsts aizsardzībā, taču neslēpa, ka starp vairāk nekā 20 000 biedru noteikti ir arī valstij nelojāli cilvēki, kurus šobrīd vēl ir laiks apzināt un nepieļaut, ka arī uz viņiem paļautos krīzes vai konflikta situācijā.

Abus runātājus papildināja Talsu novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Ieva Krēķe, kas atzina, ka vismaz Talsu pašvaldība ir diezgan negatava krīzes vai konflikta situācijai. “Visgrūtākais ir tas, ka mēs nezinām, kā rīkoties. Pašvaldībai ir jāveido rīcības plāni,” konkrētas rīcības nepieciešamību uzsvēra I. Krēķe. “Esam spēruši pirmos soļus, un nepieciešama ciešāka sadarbība ar ministrijām. Pašvaldībai noteikti ir jādomā, kā šādā situācijā uzrunāt un iesaistīt iedzīvotājus.”

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

“Mana pieredze, kad vēl biju ZS bataljona komandieris, liecina, ka lielākā problēma ir pašvaldību cerības, ka krīzes vai kara gadījumā tieši Zemessardze izdarīs visu smagāko darbu, taču bruņotajiem spēkiem primārais uzdevums ir aizsargāt valsti,” vienu no fundamentālajām problēmām attiecībās starp bruņotajiem spēkiem un pašvaldībām ieskicēja pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskolas direktors pulkvežleitnants Intars Kušners.

Viņa ieskatā pašvaldībām būtu jāspēj darboties autonomi un padomāt par to, kā nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus un saņemt vadlīnijas no valsts institūcijām, jo tieši pašvaldība būs tā, kas demonstrēs suverēnas varas klātbūtni iedzīvotājiem. “Liels palīgs pašvaldībām noteikti ir ZS tuvākie bataljoni, kas labprāt iesaistās un palīdz attīstīt civilās aizsardzības plānus,” savu pārliecību pauda pulkvežleitnants. “Mums ir jāattīsta un jātrenē sabiedrības noturība krīzes situācijās, jo esam pieraduši pie augsta komforta līmeņa. Ir vajadzīga griba darīt un aizstāvēt savu valsti. Pat ja domājat, ka esat pacifists – tiklīdz tas skar jūs personīgi, domāšana mainās.”

Jānis Bekmanis atkārtoti uzsvēra, ka pašvaldībām savi civilās aizsardzības plāni ir jāuzliek uz papīra, jāstrukturē un jāparedz resursi to izpildei. “Šos plānus vajag testēt, gan galda mācībās, gan lauka mācībās. Vajag ielikt sevi neērtās situācijās. Pilnībā iespējams, ka X stundā liela daļa no plānotā būs nederīga, taču mēs būsim sistematizējuši savu domāšanu un spēsim sākt risināt šo jauno situāciju,” par plānošanas procesa lietderību stāstīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks.

Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Sarunas gaitā no publikas tika uzdots jautājums, kāpēc Latvijā netiek domāts par patvertņu izveidi vai veco padomju periodā radīto patvertņu atjaunošanu, tā vietā cerot uz iedzīvotāju evakuāciju. Uz klausītāja jautājumu atbildēja J. Bekmanis, kurš pauda, ka grūti iztēloties, kā Latvijas sabiedrība jau pirms vairākiem gadiem būtu atbalstījusi veco padomju laika patvertņu uzturēšanu un atjaunošanu, kas prasītu milzīgus naudas līdzekļus.

“Mūsu gadījumā jādomā par ēku pielāgošanu un īpašu telpu izbūvēšanu tajās, tomēr šobrīd neesam spējuši Latvijā atrast speciālistus, kas varētu palīdzēt ar šādu normatīvu izstrādi,” savu redzējumu pauda J. Bekmanis. “Šobrīd mums patvertņu nav, tāpēc varam civiliedzīvotājiem piedāvāt iespēju evakuēties. Jāsaprot, ka mūsu izpratne par apdraudējumu visu šo laiku ir fundamentāli atšķīrusies no citu valstu pieredzes,” viņš piebilda.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks norādīja, ka krīzes gadījumā vissvarīgākais ir iespējami ātra iedzīvotāju informēšana, un šogad valdība ir piešķīrusi finansējumu Iekšlietu ministrijas iniciatīvai par agrīnās brīdināšanas sistēmas attīstību. I. Krēķe piebilda, ka sabiedrības informēšanā pašvaldībai talkā var nākt arī sabiedriskās organizācijas, ar kuru palīdzību varētu organizēt arī dažādu iedzīvotāju grupu apmācību par rīcību krīzes situācijās.

Sarunas izskaņā pulkvežleitnants Intars Kušners atgādināja, ka iedzīvotājiem šobrīd ir jāizmanto esošās iespējas iesaistīties valsts aizsardzībā, respektīvi, jāiestājas Zemessardzē vai jāiziet rezervistu apmācība.

“Ir jāapzinās, ka krīzes scenārijs ir jāizplāno, jāsaprot, ko es darīšu un kāpēc,” uzsvēra I. Kušners. “Pieļauju, ka liela daļa sabiedrības nav lasījusi ne VAK, ne Nacionālās drošības likumu. Svarīgi, lai krīzes situācijā informāciju sniegtu uzticami avoti, jo noteikti mums visapkārt būs ļoti daudz dezinformācijas.”