Valdība turpina mērķtiecīgu aizsardzības spēju stiprināšanu, pieņemot virkni būtisku lēmumu, kas vērsti uz Nacionālo bruņoto spēku attīstību, pretmobilitātes pasākumu ieviešanu un valsts drošības nostiprināšanu. To 18. jūnijā preses konferencē uzsvēra aizsardzības ministrs Andris Sprūds un NBS komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns.
Ministrs atzina, ka NATO Hāgas samits iezīmēs būtisku pagrieziena punktu kolektīvās aizsardzības stiprināšanā, un Latvija jau šobrīd rīkojas atbilstoši šiem mērķiem. “Latvija jau šogad sasniedz 3,7% no IKP aizsardzībai, un nākamgad šo rādītāju plānojam pārsniegt līdz pat 4%, virzoties uz 5%. Šī ir valdības prioritāte un vienlaikus skaidrs signāls sabiedrotajiem par mūsu atbildību,” sacīja Sprūds. Viņš uzsvēra, ka šie ieguldījumi nav abstrakti skaitļi uz papīra, bet konkrēti soļi pret reāliem apdraudējumiem.
Preses konferencē uzsvērts valdības lēmums par vēl 42 ASCOD kājnieku kaujas mašīnu iegādi otrajam bataljonam, kas papildinās jau iepriekš plānoto apjomu. Tādējādi tuvākajos gados kopumā paredzēts iegādāties 84 šādas vienības, ievērojami palielinot Mehanizētās kājnieku brigādes kaujas spējas.
Latvija turpina arī prettanku un pretgaisa aizsardzības spēju ieviešanu – jau noslēgti līgumi par "RBS-70" un "EuroSpike" sistēmu iegādi. Vienlaikus būtiska uzmanība tiek veltīta cilvēkresursu stiprināšanai – valdība ir lēmusi šogad sasniegt 8000 profesionālā dienesta karavīru. “Tas parāda milzīgo interesi, tas parāda uzticēšanos mūsu bruņotajiem spēkiem. No jauniešiem, kas iziet valsts aizsardzības dienestu, apmēram ceturtā daļa piesakās profesionālajam dienestam,” norādīja Sprūds.
Nozīmīgu atbalstu saņem arī Latvijas aizsardzības industrija. “Runājot par spējām, īstenojot spējas, tad vienmēr 30% jānodrošina mūsu paša industrijai,” uzsvēra ministrs. Šobrīd tas nozīmē vismaz 200 miljonu eiro lokalizāciju Latvijas uzņēmumos. Tostarp paziņots par ārvalstu investīciju ienākšanu mazkalibra munīcijas ražotājā “AMMUNITY”, kas palielinās ražošanas kapacitāti un stiprinās piegādes drošību NBS.
Īpaši izcelta valdības apstiprinātā virzība uz pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu, kas paredz būvniecību gar valsts austrumu robežu. “Mēs stiprinām mūsu robežu, lai aizstāvētu savu valsti no pirmā centimetra,” teica Sprūds.
NBS komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns uzsvēra, ka bruņotie spēki šos lēmumus uztver kā būtisku atbalstu. “Tas mums ļauj attīstīt mūsu spējas, pilnveidot tās un mazināt plānos iekļautos riskus,” sacīja Pudāns. Viņš norādīja, ka aizsardzības plāni balstīti uz reālu apdraudējumu, ko rada Krievijas agresija un bruņoto spēku klātbūtne pie Latvijas robežām.
Īpaši tika uzsvērta Sēlijas poligona attīstība – šī gada beigās jāpabeidz tā pirmā kārta, kas ļaus sākt mācības ar kaujas munīciju. Tiek plānota otrā kārta ar manevra koridoriem, pastāvīgām vienību bāzēm, paredzot attīstību līdz 2034. gadam. “Poligons tiek aktīvi izmantots jau tagad. Mēs strādājam arī pie privātās un publiskās partnerības risinājumiem, lai paātrinātu attīstību,” uzsvēra Pudāns.