E. Rinkevičs savā uzrunā atzina, ka Latvijas nostāja ir skaidra, proti, ir nepieciešams atbalstīt Ukrainu tik tālu, cik tas ir nepieciešams, jo tikai tā var nodrošināt mieru Eiropā. Šobrīd sniegtais atbalsts Ukrainai ir mērāms vairāk nekā 410 miljonu eiro vērtībā. Tāpat Latvija nekad neatzīs Krievijas okupēto teritoriju aneksiju, un Ukrainai ir tiesības uz savas teritorijas militāru aizsardzību.
Latvijas ārlietu dienests turpinās iestāties par turpmāku Eiropas Savienības finanšu atbalsta sniegšanu Ukrainai, proti, palīdzot nosegt finansiālās vajadzības valsts funkciju veikšanai. Šogad Latvija Čerņihivas apgabala rekonstrukcijā ieguldīs piecus miljonus eiro, īpašu uzmanību pievēršot steidzamajām rekonstrukcijas prioritātēm – kritiskās infrastruktūras, uzņēmējdarbības un mājokļu atjaunošanai.
Ārlietu ministrs arī norādīja, ka ir jāturpina stiprināt sadarbību ar ASV, Kanādu, Lielbritāniju, Poliju un citiem sabiedrotajiem, jo mūsu reakcija uz Krievijas agresiju ir labāka sagatavotība un noturība.
Arī Baltkrievija turpina izmantot trešo valstu pilsoņus sava hibrīdkara vajadzībām. Ministrs atzīmēja, ka Latvija turpinās rīkoties, lai nodrošinātu Latvijas, NATO un Eiropas Savienības robežu drošību.
Lai samazinātu Latvijas ievainojamību, ir jāpalielina ieguldījumi aizsardzības jomā, tāpēc ir jāturpina investēt militāro spēju un infrastruktūras attīstībā, atzina ministrs. Valsts stiprināšana liegs potenciālu agresiju jau no pirmā metra. NATO samits Viļņā būs svarīgs atskaites punkts, kurā kopīgi tiks izvērtēts progress šo mērķu sasniegšanā.
Atbildes un risinājumus mūsu draudiem un izaicinājumiem rodam tikai reģionu valstu rīcības koordinēšanā. Šogad Latvija prezidēs Eiropas Padomes ministru komitejā un koordinēs Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības formātu. Šogad sāksies Latvijas lobija kampaņas aktīvā fāze kandidējot uz vietu ANO Drošības padomē.