Novembra beigās 64 gadu vecumā negaidīti nomira Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs, kurš Ārlietu ministriju vadīja kopš 2012. gada, bet pirms tam strādāja par valsts prezidenta palīgu un prezidenta administrācijas vadītāju. Eksperti norāda – V. Makeja nāve, visticamāk, saraus jau tā nedaudzos centienus Minskas sarunām un kontaktiem ar Rietumiem. Baltkrievijas līdera Aleksandra Lukašenko izvēle par nelaiķa aizvietotāju ārlietu ministra amatā arī noteiks valsts ārpolitikas iespējamo turpmāko trajektoriju.
Pēc ziņām par līdzšinējā Baltkrievijas ārlietu ministra V. Makeja nāvi izskanējuši arī pieņēmumi par, iespējams, it kā aizdomīgiem nāves apstākļiem, taču tas galvenokārt tāpēc, ka ar Krieviju vai Baltkrieviju saistītu amatpersonu priekšlaicīga nāve bieži vien tiek “ierāmēta” šajā kontekstā. Taču eksperti norāda – V. Makejs bija viena no ievērojamākajām Baltkrievijas amatpersonām, kas centās nodrošināt Baltkrievijas trauslo līdzsvarošanu starp Rietumiem un Krieviju, līdz ar to viņa aiziešana var samazināt iespējas turpmākai Rietumu sadarbībai ar Baltkrieviju.
Lukašenko zaudējums
Galvenokārt ārlietu ministra pāragrā nāve ir zaudējums pašam Aleksandram Lukašenko. V. Makejs bija uzticīgs un ilggadējs pašpasludinātā diktatora atbalstītājs un pirms ārlietu ministra amata, ko ieņēma kopš 2012. gada, bija A. Lukašenko politiskā personāla vadītājs.
Viņš bija pastāvīga komandas sastāvdaļa Baltkrievijas politiskajā sistēmā, kurā, kā rāda pieredze, premjerministri nākuši un gājuši. Arī 2020. gadā pēc A. Lukašenko pārvēlēšanas prezidenta amatā, tika atlaista valdība, tostarp daudzi augstākā līmeņa politiķi, taču V. Makejs savu amatu saglabāja.
Kad Krievija 2014. gadā okupēja Krimu, Baltkrievija šo soli kritizēja un oficiāli neatzina šo teritoriju par Krievijas teritoriju. Toreiz V. Makeja vadībā Baltkrievija centās pozicionēt sevi kā vidutāju starp Ukrainu un Krieviju, uzņemot Minskas sarunas. Šī “neitralitāte” ietvēra arī to, ka Baltkrievija 2017. gadā kopīgo militāro mācību laikā ar Krieviju piedāvāja NATO piekļuvi komandcentriem un pretojās Krievijas mēģinājumiem palielināt iepriekš saskaņoto karavīru skaitu, piesardzīgi apliecinot NATO spēkiem, ka tā nav Krievijas sekotāja.
Tāpat V. Makejs prata pārvarēt dažas Baltkrievijas politiskās nesaskaņas ar Krieviju. 2018. gadā Maskava par savu vēstnieku Baltkrievijā iecēla Mihailu Babiču, bijušo VDK virsnieku un Čečenijas gubernatoru, kurš ar savu uzrunu Baltkrievijas opozīcijai, atklātu A. Lukašenko kritiku un izteikumiem plašsaziņas līdzekļiem sniedza vēstījumu, kas liek domāt, ka Krievija Baltkrieviju uzskatīja tikai par savu reģionu. Un tas Baltkrievijā radīja diplomātisku satraukumu. V. Makejs un Baltkrievijas Ārlietu ministrija toreiz izteica kritiku par M. Babiča izteikumiem, kas neatbilst starptautiskajai diplomātijai, un pēc nepilna gada nosūtīja viņu atpakaļ uz Maskavu.
Lavierēšana starp Rietumiem un Krieviju
Iepriekš V. Makejs arī apgalvoja, ka Baltkrievija vēlējās veidot labas attiecības ar ASV kā potenciālu tirdzniecības un politisko partneri, un ka tas nekaitējot Baltkrievijas attiecībām ar Krieviju. Taču jebkura ilūzija, ka V. Makejs varētu pārstāvēt progresīvāku ideoloģisko ietekmi Baltkrievijā, tika sagrauta pēc 2020. gada A. Lukašenko prezidenta vēlēšanām un tām sekojošajiem protestiem valstī.
Protestu un represīvo aizturēšanas viļņi varēja būt iespēja progresīvam politiķim pieskaņoties opozīcijas spēkiem, taču bija skaidrs, ka V. Makejs nekad nav ticējis šādai ideoloģijai, kritizējot protestētājus kā graujošu spēku un liekot domāt, ka nemieru izraisīšanā valstī vainojami ārēji spēki.
2021. gadā, kad spriedze starp Rietumiem un Krieviju saasinājās, tā paša gada novembrī V. Makejs sniedza publisku vēstījumu, ka Minska tomēr atzīs Krimu par Krievijas teritoriju, stingri saskaņojot Baltkrievijas pasaules uzskatu ar Krievijas pasaules uzskatu.
Viņš bija rakstījis arī ANO, pieprasot, lai tiktu atvieglotas Rietumu sankcijas pret Baltkrievijas kālija karbonāta jeb potaša rūpniecību apmaiņā pret graudu tranzīta atvieglošanu Ukrainai, jo tās ostas bija nobloķējusi Krievija. Šis Baltkrievijas šantāžas mēģinājums gan tika ignorēts.
V. Makejs 2022. gada aprīlī, kad karš Ukrainā bija sākuma stadijā, arī uzrakstīja vēstuli Eiropas Savienībai, mēģinot atspēkot starptautiskos apgalvojumus par Baltkrievijas līdzdalību karā un aicinot atjaunot dialogu starp ES un Baltkrieviju.
Vēstule, kaut arī nosūtīta pa diplomātiskajiem kanāliem, tika nopludināta ar žurnālistu starpniecību, un ES uz to neatbildēja. Tas Baltkrieviju aizvainoja, jo bija signāls, ka ES uzskata - Baltkrievijas rīcība noteikti ir saskaņota ar Krieviju, ar kuru ES arī ir apturējusi dialogu.
Aptuveni tajā pašā laikā, cenšoties izskatīties samiernieciska cilvēktiesību jautājumos, Baltkrievija 2022. gada aprīlī atbrīvoja nelielu daļu politieslodzīto, mīkstinot sodu uz mājas arestu. To ES jau iepriekš bija pieprasījusi, lai gan daudzi politieslodzītie joprojām ir apcietinājumā, un V. Makejs toreiz centās uzsvērt, ka šie cilvēki atbrīvoti Baltkrievijas apžēlošanās, nevis ES spiediena dēļ.
Baltkrievija līdzatbildīga Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu
Pēc A. Lukašenko pavēles V. Makejs acīmredzot bija cerējis pozicionēt Baltkrieviju kā vidutāju starp Krieviju un Ukrainu pašreizējā karā. Taču Rietumu vienprātība, ka Baltkrievija ir līdzatbildīga Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, neatkarīgi no tā, vai Baltkrievijas armija ir vai nav aktīvi mobilizēta, nozīmē, ka valsts politiskā pozīcija nevar tikt uzskatīta par neitrālu.
Taču visa Baltkrievijas ārpolitika tomēr nav vienas Ārlietu ministrijas pārziņā. Baltkrievijas administrācijā šobrīd ir arī citi politiķi, kas joprojām atbalsta sarunas ar Rietumiem, pat kritizējot eiropeiskās vērtības.
Piemēram, Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins šī gada 30. novembrī intervijā valsts kontrolētam ziņu dienestam apgalvoja, ka ir jāturpina sarunas ar Rietumiem, lai izvairītos no eskalācijas, un norādīja, ka Baltkrievija ir saņēmusi signālus no atsevišķām valstīm par gatavība atgriezties pie konstruktīva dialoga.
Tikmēr pats A. Lukašenko uzskata, ka ārpolitikas prioritātei noteikti jāsaglabā Krievijas vektors – abu valstu dziļāka politiskā integrācija caur vienotas savienības valsti virzās uz priekšu, kamēr Baltkrievijas ekonomika, kas izolēta no starptautiskajām piegādes ķēdēm, kļūst arvien atkarīgāka no Krievijas.
Paredzams, ka tuvāko nedēļu laikā A. Lukašenko izvēlētais nelaiķa V. Makeja aizvietotājs rādīs iespējamo Baltkrievijas ārpolitikas nākotnes trajektorijas virzienu. Militārā vai izlūkošanas pieredze liecina, ka ministrija, visticamāk, piešķirs prioritāti attiecībām ar Krieviju, taču jaunais Ārlietu ministrijas vadītājs, kuram ir zināma pieredze sarunās ar ES, varētu būt gatavs turpināt V. Makeja mantojumu un mēģināt rast dialogu arī ar Rietumiem.
