Kremlis cer, ka Rietumvalstis, iestājoties nākamajai apkures sezonai, kas šogad tiek prognozēta izmaksu ziņā ļoti dārga, pagurs no sociālās spriedzes pašu mājās un vairs nevēlēsies atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret Krievijas iebrucējiem. Šāda Rietumvalstu novēršanās varētu dot priekšrocības Krievijai, kuras resursi, salīdzinot ar Ukrainu, ir lielāki. Tā atsaucoties uz “Kremlim pietuvinātiem avotiem”, raksta Rīgā bāzētais Krievijas neatkarīgais medijs “Meduza”.
Par spīti tam, ka iebrukums no sākotnēji cerētā “zibenskara” pāraudzis ilgstošā karadarbībā, Krievijas Prezidenta administrācijā un valdošajā partijā “Jedinaja Rossija”, militārā kampaņa tiek vērtēta pozitīvi.
Lai gan agresorvalsts armijas dzīvā spēka rezerves plok, pašreizējā kara stadijā nav aktuāls jautājums par vispārējo mobilizāciju. Kremlī valda bažas, ka šāds solis varētu negatīvi ietekmēt ne tikai valdošā režīma, bet arī personīgi diktatora Vladimira Putina reitingus.
Tā vietā plānots likt akcentus uz līgumdienestu. Jau šobrīd ir veiktas izmaiņas likumdošanā, kas ļauj slēgt līgumus par profesionālo dienestu Krievijas iedzīvotājiem vecumā virs 40 gadiem. Tāpat tiek domāts pat plašāku obligātā militārā dienesta karavīru iesaisti Ukrainas karā.
V. Putina režīma pārstāvji uzskata, ka, tuvojoties apkures sezonai, Rietumvalstis sāks rīkoties reālistiskāk attiecību veidošanā ar Maskavu. “Zibenskarš neizdevās, ir bijušas pārrēķināšanās, taču tas nenozīmē, ka ilgtermiņā Krievijai nevarētu uzvarēt. Krievijai ir vairāk resursu nekā Ukrainai,” norādīja viens no Kremlim pietuvinātiem avotiem.
Pašreizējā situācijā, kad, raugoties no militārā viedokļa, Krievija gūst zināmus panākumus Donbasa virzienā, Kremlī, iespējams, nostiprinās noskaņojums par labu Krievijas kara Ukrainā turpināšanai. V. Putina režīma elites pārstāvji pieņem, ka ilgtermiņā Maskavas ieinteresētība un fokuss uz Ukrainas jautājumu var būt lielāks nekā Rietumvalstu šā brīža mērķis – novājināt Krieviju.
Vienlaikus “Meduza” publikācija par Krievijas ekspektācijām Ukrainas konflikta kontekstā jāvērtē kritiski. Konkrētās publikācijas autors Andrejs Percevs sevi ilgstoši pozicionē kā personu, kurai ir avoti gan V. Putina administrācijā, gan valdošajā partijā “Jedinaja Rossija”. Tiesa, šo avotu translētā informācija ne vienmēr ir guvusi apstiprinājumu. Piemēram, atsaucoties uz saviem “Kremļa avotiem”, A.Percevs kopā ar vēl vienu Krievijas politisko procesu nvērotāju Konstantīnu Gaazi, kurš arīdzan bieži atsaucies uz kontaktiem varas struktūrās, vēl pāris dienas pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā apgalvoja, ka viņiem ir droša informācija – Krievija neiebruks Ukrainā. Šie autoru secinājumi izrādījās pilnīgi aplami, par ko abi vēlāk atvainojās.