Krievijas izraisītais energoresursu deficīts un augstās energoresursu cenas Rietumeiropas tirgos ir apzināta Krievijas politika, ar mērķi radīt haosu un šķelšanos Eiropas politiskajā elitē, liekot sākotnēji atteikties gan no vienotā Eiropas enerģijas tirgus, bet vēlāk pārskatīt arī savu politiku attiecībā pret Krieviju tās iebrukuma Ukrainā kontekstā. Ja Eiropas valstis šo grūtību priekšā izrādīs vājuma pazīmes un sāks piekāpties, tas atraisīs Krievijas diktatora Vladimira Putina rokas pilnīgai Ukrainas, kā valsts likvidācijai, kā arī tālākai agresijai pret Gruziju, Moldovu un vēlāk arī Baltijas valstīm. Šo iemeslu dēļ Eiropas iedzīvotāji nedrīkst pieļaut siltuma iemainīšanu pret brīvību. Tā savā rakstā brīdina Vašingtonā bāzētās domnīcas Eiropas Politikas analīzes centrs (CEPA) pētnieks un Austrumeiropas jautājumu eksperts Edvards Lūkass (Edward Lucas).
Viņš atzīst - pēdējo mēnešu laikā Rietumvalstis cīnās ar augstām energoresursu cenām, kā arī bažām par drošu enerģijas piegādi. Tikmēr Krievijai gāzes eksports nodrošina tikai 2% no iekšzemes kopprodukta, tādējādi Kremļa ievainojamība ir mazāka. Savukārt Krievijas gāzes imports bijis kritiski nozīmīgs vairākām Eiropas valstīm. Piemēram, Vācijā vairākas pašvaldības jau šobrīd atsakās no publisko peldbaseinu sildīšanas. Tikmēr drūmāka situācija ir tirgū. Gāzes cenas ziemas piegādēm šobrīd septiņas reizes pārsniedz ierasto ilgtermiņa cenu līmeni. Šo iemeslu dēļ Francijā un Vācijā finansiālas grūtības jau piedzīvojuši vairāki enerģētikas uzņēmumi, kuriem nu nepieciešami glābšanas pasākumi. E. Lūkasa ieskatā nākamie ar grūtībām saskarsies Eiropas lielie rūpniecības uzņēmumi, kurus skars energoresursu normēšana. Lai gan Vācija vēl spēj pasargāt savus patērētājus no augstajām energoresursu cenām, tā nebūs spējīga pasargāt viņus no darba vietu zaudēšanas.
Kā atzīst E. Lūkass, patiesais energoresursu deficīts nav saistīts ar molekulām vai elektroniem, bet gan Krievijas realizēto politiku
Jau šobrīd redzams, ka Rietumvalstīs iestājas nogurums no kara Ukrainā. Arvien pamanāmākas Eiropas iedzīvotāju makos kļūst augstās izmaksas par Rietumvalstu konfrontāciju ar Krieviju, kura pretlikumīgi iebrukusi.
Kā uzskata E. Lūkass, daudzu acīs šķiet, ka šobrīd briesmas ir mazinājušās. Lai arī lēni, Ukraina iegūst jaunus ieročus, savukārt Rietumu donori piegādā Ukrainai naudu, lai tā spētu noturēt virs ūdens savu karā izpostīto ekonomiku. Vēl nesen Eiropas Savienība kārtējā aizdevumā Ukrainai piešķīra vienu miljardu eiro. Šie soļi parāda, ka morāle ukraiņu un to Eiropas sabiedroto vidū, neskatoties uz šaušalīgajiem Krievijas uzbrukumu upuriem, ir augsta. Zināmi panākumi jūtami pat kaujas laukā - Krievijas ofensīva Donbasā vismaz pagaidām ir beigusies, turklāt Krievija arvien vairāk sāk zaudēt teritorijas okupētajos Ukrainas dienvidos.
E. Lūkass gan brīdina - klusums ir iluzors. Jau šobrīd Ukrainas centrālā banka drukā naudu, lai izdzīvotu. Kā uzskata eksperts – šobrīd naudas drukāšana jau pārsniegusi to kritisko robežu, kad šāds risinājums varētu būt ilgtspējīgs. Vienlaikus šāda pieeja ir saprotama – kara dēļ Ukrainas nodokļu un muitas ieņēmumi ir sarukuši, sarucis ir arī eksports. Ukrainas Centrālās bankas rezerves turpina samazināties, piemēram, jūnijā vien tās sarukušas par desmito daļu. Ukraina apgalvo, ka tai ik mēnesi nepieciešami deviņi miljardi eiro, lai nodrošinātu valsts funkcijas. Šis skaitlis ir divas reizes lielāks par iepriekšējiem aprēķiniem. Jau šobrīd Ukrainas enerģētikas uzņēmums “Naftogaz” cīnās ar problēmām, lai samaksātu procentmaksājumus saviem obligāciju turētājiem. CEPA pētnieks secina – Rietumi Ukrainai ir apsolījuši gana daudz naudas tomēr, pārskaitīts tai ir krietni vien mazāk.
Arvien redzamākas problēmas E. Lūkasa ieskatā sāk parādīties arī rietumvalstu ieroču ražošanas industrijā – pēdējo gadu laikā tā bijusi pielāgota citām prioritātēm un draudiem, tādējādi to jauda ir mazāka kā nepieciešams. Tas nozīmē, ka Rietumvalstīm sāk beigties nosūtāmie ieroču krājumi. Lai gan Ukraina ir saņēmusi pietiekami daudz ieroču no saviem draugiem Rietumos, ar šīm piegādēm pieticis, lai Kijiva paglābtos no zaudējuma karā, tomēr ar šo ieroču daudzumu nav iespējamu nodrošinātu uzvaru, jo īpaši ilgstošā novājināšanas karā, kādu pret Ukrainu sākusi agresorvalsts Krievija. Šādā situācijā pat ar milzīgiem salīdzinoši novecojušu ieroču krājumiem Krievija spēj nodrošināt sev pārsvaru kaujas laukā.
CEPA pētnieks atzīst – ja iepriekš minētajām problēmām pievieno politisko un ekonomisko spriedzi, kura gaidāma jau šoziem, situācija izskatās vēl drūmāka.
Viņaprāt, līdzšinējās Rietumu politiskās vienotības sabrukums nosūtīs spēcīgu vēstījumu autoritārajam Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam, kurš vēlas redzēt Ķīnas spēka pieaugumu un līdzšinējās ASV globālās lomas lejupslīdi.
Šo iemeslu dēļ E. Lukasa vērtējumā Rietumvalstis nedrīkst atļauties gaidīt līdz ziemai, kad problēmas samilzīs vēl vairāk. Lai pasargātu sevi no nestabilitātes un tālākiem satricinājumiem, efektīvi jāizmanto vasaras mēneši, nosakot Kremlim vēl nepanesamākas izmaksas par nelikumīgi sākto un asiņaino iebrukumu Ukrainā.
