Otrdien, 23. jūlijā, Ministru kabinets atbalstīja Aizsardzības ministrijas izstrādāto Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu 2025.-2036. gadam, kas nosaka ilgtermiņa un vidējā termiņa attīstības vīziju atbilstoši aktuālajam apdraudējuma līmenim un potenciālajām izmaiņām.
Saskaņā ar attīstības plānu, neskatoties uz iznākumu karā Ukrainā, turpmāko piecu gadu laikā Krievija turpinās intensīvi attīstīt militārās rūpniecības kapacitāti, nemainīgi paliekot par fundamentālu apdraudējumu Latvijas neatkarībai un saglabājot saspringtu situāciju reģionā.
Lai nodrošinātu Latvijas bruņoto spēku maksimāli ātru attīstību, attīstības plānā ir paredzēts līdz 2027. gadam aizsardzībā ieguldīt līdz pat 3% no iekšzemes kopprodukta. Ņemot vērā jau šobrīd veiktos papildu ieguldījumus aizsardzībā, lai iegādātos pretgaisa aizsardzības sistēmas un stiprinātu austrumu robežu, Latvija savā aizsardzībā faktiski jau 2023. gadā ieguldīja un arī šogad ieguldīs vairāk nekā 3% no iekšzemes kopprodukta.
Nacionālo bruņoto spēku spēju kontekstā, attīstības plāns identificē sešas galvenās attīstības prioritātes, kas aptver sauszemes, gaisa un jūras vides: 1) bruņoto spēku nodrošinājuma stiprināšana, 2) pretkuģu raķešu sistēmu iegāde, 3) pretgaisa aizsardzības sistēmu iegāde, 4) netiešās uguns atbalsts, iekļaujot HIMARS platformas un pašgājēja artilērijas sistēmu iegādi, 5) kājnieku kaujas mašīnu iegāde, 6) bezpilota lidaparātu sistēmu attīstīšana.
Lai garantētu Latvijas teritorijas un iedzīvotāju aizsardzību no pirmā centimetra un no pirmās sekundes, Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā kā atsevišķa prioritāte ir izvirzīta Austrumu robežas stiprināšana sadarbībā ar Lietuvu un Igauniju, veidojot Baltijas aizsardzības līniju.
Tāpat būtisks elements Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā ir militārās infrastruktūras attīstība, īpaši militārā poligona “Sēlija” izveide, nodrošinot vietu Latvijas karavīru, tostarp valsts aizsardzības dienesta karavīru, un sabiedroto spēku kaujas gatavības mācībām, un nodrošinot uzņemošās valsts atbalsta priekšnoteikumus.
Efektīvas aizsardzības spēju attīstībā cilvēkkapitālam ir izšķiroša nozīme, tādēļ saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu tiks veikta miera laika struktūras skaitliskā sastāva palielināšana līdz 31000 aktīvā dienesta karavīram un 30000 rezerves karavīru. Lai to sasniegtu, plānots kāpināt rekrutēšanu valsts aizsardzības dienestā, aktualizēt karavīru un zemessargu sociālās garantijas, kā arī palielināt karavīru atalgojumu, līdzsvarojot to ar darba tirgus tendencēm.
Vienlaikus Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā pirmo reizi ir iekļauta sadaļa par ieguldījumiem izpētes un attīstības jomā. Turpmākajā attīstībā nozīmīga loma būs inovatīvo tehnoloģiju intensīvai izmantošana. Kā prioritātes izpētes un attīstības jomā ir izvirzītas – spēju stiprināšana kibervidē, tai skaitā ieviešot mākslīgā intelekta risinājumus kā arī autonomo sistēmu, nākamās paaudzes sakaru iekārtu, biotehnoloģiju, viedo materiālu, kvantu tehnoloģiju un kosmosā balstītu spēju ieviešana bruņotajos spēkos. Nākamo četru gadu laikā izpētes un attīstības jomā plānots ieguldīt 32 miljonus eiro.
Ukrainas uzvarai karā pret Krieviju ir izšķiroša nozīme drošības, miera un stabilitātes nodrošināšanai Eiropā, tādēļ Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā ir paredzēts turpināt sniegt atbalstu Ukrainai. Kā galvenie atbalsta elementi ir noteikti Latvijas vadītā dronu koalīcijas darbība, munīcijas piegādes, Ukrainas karavīru apmācības un materiāltehnisko līdzekļu sniegšana. Atbalsta nodrošināšanai katru gadu plānots novirzīt 0,25% iekšzemes kopprodukta, kas šogad būs aptuveni 112 miljoni eiro.
Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā ir paredzēts ambiciozs iepirkumu klāsts, ko plānots veikt paātrinātā procesā, tostarp iesaistot arī vietējo industriju valsts iepirkumos Lai to sekmētu, Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā pirmo reizi ir iekļautas Aizsardzības ministrijas izstrādātās vadlīnijas industrijai par lielākajām investīciju jomām turpmāko četru gadu laikā spēju un militārās infrastruktūras attīstībā un uzturēšanā.
Vadlīnijas paredz iespēju industrijai iesaistīties spēju attīstības projektos, identificējot piecas liela mēroga iegādes turpmāko četru gadu laikā, kurās ir iespēja iesaistīties ar piegādes drošības prasību izpildi. Tāpat ir paredzētas iespējas industrijai iesaistīties Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstībā, iesaistoties nodrošinājuma, kaujas spēju un infrastruktūras attīstības iepirkumos. Papildus tiek paredzēts arī atbalsts inovāciju un tehnoloģiju attīstībai aizsardzības jomas vajadzībām.
Aizsardzības ministrijas izstrādātās vadlīnijas gan akcentē lielākos iepirkumu virzienus, gan sniedz priekšstatu par kopējo iepirkumu apjomu, jo tajās ir iekļauts 2025.-2028 gadā plānoto lielāko aizsardzības nozares iepirkumu saraksts kaujas atbalsta un nodrošinājuma jomā.
Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns ir klasificēts stratēģisks dokuments, kas nosaka attīstības mērķus, prioritātes, uzdevumus, izpildes termiņus, attīstāmās spējas un rīcību ilgtermiņā, kā arī plānošanas un budžeta izstrādes savstarpējo sasaisti un apdraudējuma līmeņa aprakstu. Plāns ir balstīts uz Valsts aizsardzības koncepciju, Valsts aizsardzības operatīvo plānu un Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikumiem.
Ņemot vērā, ka Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plāns ir klasificēts, līdz ar tā apstiprināšanu Ministru kabinetā Aizsardzības ministrija publicē Nacionālo bruņoto spēku “Balto grāmatu” jeb armijas attīstības plāna publisko kopsavilkumu, kurā iekļautas aizsardzības politikas un plānošanas aktualitātes vidējā termiņā un ilgtermiņā.
Aizsardzības ministrija izsaka pateicību katram Latvijas pilsonim, kas iesaistās mūsu valsts aizsardzības stiprināšanā, pildot dienesta pienākumus profesionālajā dienestā, Zemessardzē, valsts aizsardzības dienestā vai apgūstot rezervistu militārā pamatapmācības kursu. Aicinām uzzināt vairāk par iespējam iesaistīties valsts aizsardzībā, apmeklējot vienoto rekrutēšanas platformu www.klustikaravirs.lv. Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstībai nozīmīga ir Latvijas pilsoņu iesaistīšanās valsts aizsardzībā.
