“Sargs.lv” skaidro: Kādu NBS spēju attīstību paredz jaunais ilgtermiņa attīstības plāns?

NBS attīstības plāns 2025.–2036. gadam kalpos par pamatu Latvijas aizsardzības sistēmas ilgtermiņa attīstībai. Ieviešot šo plānu, tiks stiprināti Nacionālie bruņotie spēki un pilnveidotas aizsardzības resora civilās funkcijas. NBS attīstības plāns ir pamats mērķtiecīgai virzībai uz lielāku Latvijas teritorijas un iedzīvotāju drošību.

Līdz ar aizsardzības finansējuma pieaugumu tiks pastiprināta aizsardzības spēju attīstība, īpašu uzsvaru liekot uz kaujas gatavības un reaģēšanas spēju celšanu, ugunsjaudas un ieroču darbības attāluma palielināšanu, tādējādi liedzot pretinieka rīcības brīvību gaisā, jūrā un uz zemes. Nākamajos 12 gados NBS attīstībā tiks veiktas investīcijas nepilnu septiņu miljardu eiro apmērā, savukārt infrastruktūras attīstībai tiks paredzēts viens miljards eiro.

Tiks turpināta Sauszemes spēku ugunsjaudas un mobilitātes celšana

Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes (MKBde) attīstībā vidējā termiņā īpašs uzsvars tiks likts uz mehanizācijas turpināšanu – jaunu kājnieku kaujas mašīnu platformu ieviešanu, kam paredzētas 250 miljonu eiro lielas investīcijas. Šo platformu ieviešana nodrošinās lielāku ugunsjaudu MKBde, lielāku spēku aizsardzību un augstāku mobilitāti.

Image

Ugunsjaudas celšana būs saistāma arī ar netiešās uguns spēju attīstību un prettanku ieroču ieviešanu bruņojumā, kas atkarībā no nepieciešamības spēs satriekt mērķus gan tiešā redzamībā, gan aiz horizonta redzamības. Netiešās uguns atbalsta spēju attīstībā tiks ieguldīti 300 miljoni eiro – tas ietver gan “HIMARS” sistēmu, gan jaunu riteņu pašgājējartilērijas sistēmu iegādi.

NBS attīstības plāna ieviešanas gaitā tiks izveidots ceturtais MKBde manevra bataljons, kas būs augstas gatavības rezerves bataljons. Tāpat arī 80 miljonu eiro apmērā bruņojumā tiks ieviesti dažāda pielietojuma bezpilota lidaparāti, kas ļaus veikt izlūkošanas, novērošanas, uguns korekcijas, pārapgādes un citas funkcijas.

Tiks veikta jauna kaujas inženieru ekipējuma iegāde, kas ļaus gan palielināt vienību mobilitāti dažādos apvidos, gan stiprināt pretmobilitātes spējas, attīstot sprāgstošo un nesprāgstošo šķēršļu ierīkošanas (šķēršļu izlikšanas, spridzināšanas un mīnu izlikšanas) kapacitāti. Mīnu izlikšanas kapacitātes nodrošināšanai tiks veikta uz smagā transportlīdzekļa uzstādāmu automātisko mīnu izlicēju sistēmu iegāde.

Lai nodrošinātu vispusīgu MKBde attīstību, tiks pilnveidotas arī kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma spējas, piemēram, komandvadība, izlūkošana un medicīnas atbalsts.

Pilnveidojot Sauszemes spēkus, tiks attīstīta arī lielākā un teritoriāli visplašāk pārstāvētā NBS struktūra – Zemessardze (ZS), kas nodrošina tiešu sabiedrības iesaisti valsts aizsardzībā. Pilnveidojot ZS struktūru, tiks izveidoti četri jauni augstas gatavības rezerves bataljoni.

Image

NBS attīstības plāna ieviešanas gaitā vidējā termiņā ZS vienības tiks apbruņotas ar riteņu pašgājējartilērijas sistēmām, bruņutransportieriem un prettanku ieročiem. Tādējādi tiks celta ZS vienību mobilitāte, spēku aizsardzība un ugunsjauda atbilstoši mūsdienu karadarbības attīstības tendencēm.

ZS bruņojumā tiks ieviestas dažāda pielietojuma bezpilota lidaparātu sistēmas, attīstītas pretgaisa aizsardzības, militāro inženieru, komandvadības un medicīnas atbalsta spējas, tādējādi nodrošinot spējas stāties pretī dažādu veidu apdraudējumiem. Tāpat vidējā termiņā tiks turpināta ZS struktūrā ietilpstošo specializēto vienību attīstība, piemēram, ZS Speciālo psiholoģisko operāciju atbalsta vads un ZS 1. Rīgas brigādes Aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem rota.

Savukārt ZS Kiberaizsardzības vienība tiks paplašināta līdz bataljona līmenim, izveidojot jaunu augsto tehnoloģiju vienību – Elektroniskās karadarbības bataljonu, kas integrēs elektromagnētiskās karadarbības un kiberaizsardzības spējas.

Jūras spēkiem tiks nodrošinātas tuvās un tālās darbības pretkuģu raķetes

Lai nodrošinātu aizsardzību pret apdraudējumiem jūrā, tiks turpināta Jūras spēku (JS) attīstība. Stiprinot ugunsjaudu un attīstot mērķu ietekmēšanu tālākās distancēs, NBS bruņojumā tiks ieviestas gan tālās, gan tuvās darbības pretkuģu raķetes, kas sniegs iespēju ietekmēt un satriekt mērķus gan jūrā, gan uz sauszemes tiešā redzamībā un aiz horizonta.

Mērķu identifikācijas nolūkā un teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas uzraudzībai un kontrolei tiks turpināta jūras novērošanas spēju attīstība. Līdz ar Jūras spēku spēju paplašināšanu tiks attīstītas jaunas vienības, kurās integrēti gan pretgaisa aizsardzības, gan dažāda darbības rādiusa raķešu sistēmas, atbalstot slāņveida krasta aizsardzības funkciju īstenošanu. Paralēli jāstiprina zemūdens kritiskās infrastruktūras un ostu aizsardzības spējas.

Image

JS tiks veikta jūras pretmīnu cīņas spēju pilnveide, gan attīstot nacionālās spējas nodrošināt jūras ceļu pieejamību, gan sniedzot ieguldījumu NATO pastāvīgajās Jūras spēku grupās un atbalstot sabiedroto mīnu iznīcināšanas operāciju veikšanu.

Lai nodrošinātu kontroli pār Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem, tiks attīstītas mīnu izlikšanas spējas, attiecīgi pielāgojot JS rīcībā esošās platformas, kā arī tiks turpināta pretmīnu cīņas kuģu modernizācija, lai nodrošinātu iespēju attīrīt Latvijas teritoriālos ūdeņus no mīnām. JS spēju attīstībā pastiprināta nozīme būs jaunu un inovatīvu tehnoloģiju ieviešanai, piemēram, paredzot integrēt jaunas gaisa, virsūdens un zemūdens autonomās bezpilota sistēmas un nodrošinot visaptverošu jūras teritorijas kontroli. 

Būtiska būs arī Liepājas ostas attīstība, kas nodrošinās iespēju sabiedrotajiem nogādāt Latvijas teritorijā personālu un materiāltehniskos līdzekļus, izmantojot jūru. Piesaistot NATO līdzfinansējumu, jāizbūvē jaunas piestātnes, jāizveido atbalsta infrastruktūra un jāveic gultnes padziļināšana, uzlabojot spējas uzņemt sabiedroto spēkus.

Gaisa spēku slāņveida pretgaisa aizsardzības attīstībā tiks investēti 650 miljoni eiro

NBS attīstības plāna ieviešanas gaitā tiks turpināta arī Gaisa spēku (GS) attīstība. Viena no galvenajām spēju attīstības prioritātēm ir slāņveida pretgaisa aizsardzības attīstība, kas nodrošinās Latvijas gaisa telpas aizsardzību, kontroli un neaizskaramību.

Image

Slāņveida pretgaisa aizsardzības attīstība ietvers vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu ieviešanu, tuvas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu modernizāciju un jaunu pretdronu sistēmu ieviešanu NBS bruņojumā, kā arī gaisa telpas novērošanas un kontroles spēju attīstību.

Attīstot slāņveida pretgaisa aizsardzības spējas, tiks izveidotas vairākas pretgaisa aizsardzības kaujas grupas, kas tiks integrētas ne tikai GS vienībās, bet arī Sauszemes komponenta un Jūras spēku vienībās. Tādējādi tiks nodrošināta visaptveroša Latvijas iedzīvotāju un kritiskās infrastruktūras aizsardzība pret gaisa apdraudējumiem.

GS attīstība ietvers arī taktiskā gaisa transporta (helikopteru) spēju attīstības turpināšanu. Tas galvenokārt būs saistāms ar GS flotes pilnveidošanu, ieviešot GS bruņojumā UH-60M “Black Hawk” un MD-530F helikopterus. GS helikopteri spēs gan īstenot civilās meklēšanas un glābšanas operācijas, gan sniegt atbalstu NBS un sabiedroto vienībām militāro uzdevumu izpildē.

Ņemot vērā dronu pieaugošo lomu militāro operāciju īstenošanā, NBS attīstības plāna ietvaros pievērsta pastiprināta uzmanība bezpilota sistēmu izmantošanai NBS spēju attīstībā. Plānojot bezpilota sistēmu tālāku attīstību, ir paredzēta gan gaisa, gan sauszemes, gan jūras sistēmu integrēšana NBS. Ņemot vērā dronu plašo lietojumu, sākot no izlūkošanas, kā arī aizsardzības, uzbrukuma un nodrošinājuma funkciju īstenošanā, tie kalpos par efektīvu NBS kaujas spēju papildinājumu.

Image

NBS ilgtermiņa attīstības plānā norādīts, ka, lai nodrošinātu nepārtrauktu spēju attīstību un sasniegtu Valsts aizsardzības koncepcijā definēto ambīciju līmeni, ir jāpalielina finansējums valsts aizsardzībai. Saskaņā ar pieņemtajiem lēmumiem budžeta veidošanas procesā un Ministru kabineta piešķirto papildu finansējumu slāņveida pretgaisa aizsardzībai un austrumu robežas stiprināšanai 2025. gadā aizsardzības finansējums plānots 3,25 % no prognozētā IKP apjoma. Pamatojoties uz Valsts aizsardzības finansēšanas likumu, vidējā termiņā un ilgtermiņā aizsardzības nozares finansējums jānodrošina ne mazāk kā 3 % līmenī no prognozētā IKP apjoma.

Ar pilnu NBS ilgtermiņa attīstības plānu 2025.2036. gadam var iepazīties šeit.