"Sargs.lv" skaidro: ar kādiem iznīcinātājiem tiek sargāta Baltijas gaisa telpa?

1983. gadā Vācija, Itālija, Apvienotā Karaliste un Spānija uzsāka kopīgu projektu – ceturtās paaudzes iznīcinātāja “Eurofighter Typhoon” izstrāde “Nākotnes Eiropas iznīcinātāja” programmas ietvaros. Pirmais prototips pacēlās gaisā 1994. gadā, un deviņus gadus vēlāk dažādu valstu bruņotie spēki to ieviesa savā bruņojumā.

Neieskaitot apkalpi degvielu un bruņojumu, šie iznicinātāji sver vien 11 tonnas. Lidaparāts veidots no alumīnija, titāna un oglekļa šķiedras. To dzinēji sasniedz 60 000 lielu vilces zirgspēku jaudu, taču maksimālā kapacitāte tiem ir 90 000 vilces zirgspēki. Iznīcinātājs spēj attīstīt virsskaņas ātrumu, jo tam piemīt vairāk jaudas, nekā tas sver. Šī tipa lidaparāts vertikālā lidojumā spēj pacelties 10 kilometru augstumā vien 50 sekunžu laikā. Paceļoties no Lielvārdes, tas spējīgs attīstīt 2500 km/h lielu ātrumu, un sasniegt Tallinas ziemeļus sešās līdz astoņās minūtes.

Image

Šī ir vien “Eurofighter Typhoon” pamata informācija, kuru sarunā ar “Sargs.lv” atklāj Vācijas Gaisa spēku paplašinātās Baltijas gaisa patrulēšanas vienības komandieris pulkvežleitnants Svens Jakobs (Swen Jacob). Viņš dienestā ir kopš 1989. gada. Savas pieredzes laikā viņš ir lidojis gan ar “Eurofighter Typhoon”, gan Krievijas ražojuma ekvivalentiem “Mig-29”.

Vaicāts, kā pulkvežleitnants salīdzinātu “Eurofighter Typhoon” ar “Mig-29”, viņš atbild autovadītājiem vieglā un saprotamā valodā – tas ir, kā salīdzināt divus auto, no kuriem viens ir aprīkots ar manuālo ātrumkārbu, bet otrs – ar automātisko.

Tomēr viņš uzsver, ka izvēle par labu “Mig-29” sliektos vienīgi tādā gadījumā, ja ar šo konkrēto lidaparātu nebūtu jādodas kaujā. “Ja man būtu jālido bīstamā kaujas operācijā, es viennozīmīgi izvēlos “Eurofighter Typhoon”, jo tas ir attīstītāks. “Eurofighter” ir daudz spējīgāks iznīcināt mērķus tālajās distancēs, un lidošana ar to kopumā ir vienkāršāka,” piebilst pieredzējušais komandieris.

Allies demonstrated presence on the occasion of 2️⃣0️⃣ years 🇪🇪🇱🇻🇱🇹membership n #NATO@Team_Luftwaffe @eurofighter flying over Riga. pic.twitter.com/i2ODI9E37L

— Manfred Reudenbach (@MReu134) March 28, 2024

Šie iznīcinātāji ir veidoti tā, lai tie varētu tikt izmantoti dažādiem kaujas uzdevumiem. Tie ir īpaši ātri un manevrēt spējīgi. To bruņojumā ir dažādas ieroču sistēmas un aviācijas bumbas. Lielvārdē izvietotie “Eurofighter Typhoon” ir bruņoti ar divām dažādām raķešu sistēmām, aviācijas lielgabalu un dažādām aizsardzības sistēmām. Lai pilots tiktu laicīgi informēts par potenciālajām briesmām, iznīcinātāja korpusa priekšpusē ir iebūvēts radars, kurš spēj identificēt mērķus 150 km attālumā.

Savukārt tuvākā distancē paredzētiem mērķiem “Eurofighter Typhoon” ir bruņots ar IRIS-T raķeti. Šīs ir nedaudz mazākas raķetes, kuras paredzētas gaisa mērķu iznīcināšanai un tādas savā bruņojumā drīzumā saņems arī Latvijas armija. Arī šī raķete patstāvīgi spēj atrast un iznīcināt mērķus, jo tā ir ieprogrammēta meklēt gaisā lidojošu objektu, kurš izstaro karstumu.

“Eurofighter” pēdējais bruņotās aizsardzības līnijas ierocis ir 28 milimetru aviācijas ložmetējs, kura ātršāvība sasniedz 1600 šāvienu minūtē. Lai izvairītos no šo šāviņu kārtām, pretiniekam gaisā atliek vien prasmīgi manevrēt.

Līdztekus ieročiem “Eurofighter” lidaparāti aprīkoti ar citiem pretlīdzekļiem. Piemēram, pret radara vadāmajām raķetēm tiek lietoti “Chaff” mānekļi, kas gaisā izveido alumīnija folijas drumslu mākoni, pretinieka raķetes vadības sistēmai radot ilūziju, ka tā sasniegusi lidmašīnu un var detonēt. Savukārt pret raķetēm, kuras meklē karstumu, iznīcinātāji var pielietot māņu raķetes, kas tiek izšautas lidojuma laikā. “Tās rada aptuveni 1000 grādus karstu izstarojumu, kas priekš raķešu vadības sistēmām izskatās kā daudz pārliecinošāks mērķis, jo izstaro lielāku karstumu,” piebilst komandieris.

“Eurofighter Typhoon” iznīcinātāja spārnos ir iebūvētas arī elektroniskās karadarbības ierīces, ar kuru palīdzību pilots spēj izsūtīt elektroniskus signālus tā, lai apmuļķotu pretinieka radarus. “Šie rīki spēj pretinieka radarā viena lidojoša iznīcinātāja vietā uzrādīt divus vai trīs dažādus iznīcinātājus,” uzsver komandieris.

Viens “Eurofighter Typhoon” iznīcinātājs šobrīd maksā vairāk nekā 100 miljonus eiro. Ņemot vērā, ka lidaparāti ir daudzfunkcionāli, tos var pielāgot arī citu misiju izpildei, piemēram, pretinieka objektu bombardēšanai. Šīs lidmašīnas var tikt bruņots ar astoņām raķetēm un četrām aviācijas bumbām. Viens lidojuma ilgums pēc pilnas degvielas uzpildīšanas spēj sasniegt 2,5 stundas.

Nacionālo bruņoto spēku militārajā bāzē “Lielvārde” 2. martā tika atklāta NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas uzturēšanās Latvijā. Turpmāko deviņu mēnešu garumā Latvija pārņem NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas uzturēšanu, kamēr norisinās remontdarbi Igaunijas Gaisa spēku bāzē Emari. Baltijas gaisa telpas patrulēšanu nodrošina Vācijas bruņoto spēku karavīri un pieci “Eurofighter Typhoon” iznīcinātāji.