Tiek uzskatīts, ka šis solis ir daļa no iemesla, kāpēc J.Prigožins pēdējos mēnešos ir nonācis uzmanības centrā, aizvien vairāk reklamējot “Vagner” grupu, kā arī biežāk kritizējot Krievijas aizsardzības amatpersonas neveiksmes karā pret Ukrainu. Tādējādi krievu oligarhs pakāpeniski gūst atpazīstamību sabiedrībā, lai veidotu savu jauno “patriotisko” kustību.
Neraugoties uz to, ka J.Prigožins ir apsūdzēts šausminošos cilvēktiesību pārkāpumos, saistībā ar Vāgnera grupas paveiktajiem zvērīgajiem noziegumiem konflikta zonās, šķiet, ka J.Prigožinu pilnībā atbalsta Kremlis.
Pat pēc tam, kad ar viņu saistītais “Telegram” kanāls iepriekšējā nedēļas nogalē publicēja brutālu nāvessoda video, kurā bijušais “Vagner” kaujinieks ar veseri sit pa galvu aizturētajam par centieniem bēgt no valsts, Kremlis tam nepievērsa uzmanību.
"Tā nav mūsu darīšana," sacīja Dmitrijs Peskovs, Vladimira Putina preses sekretārs, atbildot par “Telegram” video.
Drīz pēc tam, J.Prigožins, iespējams, Kremļa pamudināts, lūdza Krievijas ģenerālprokuroru izmeklēt ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) iespējamo līdzdalību nāvessoda izpildē, apgalvojot, ka vīrieti Jevgeņiju Nužinu, kas izpildīja nāvessodu, savervēja CIP pirms vairākiem gadiem. Viņš it kā esot iefiltrējies “Vagner” un pēc šī notikuma CIP viņu esot savācis. Kas sakrīt ar Kremļa ierasto retoriku – novelt vainu uz “ārvalstu aģentiem”.
J.Prigožins ar sava uzņēmuma “Concord Management” preses dienesta starpniecību pagājušajā otrdien noliedza, ka būtu plānojis dibināt "jebkuru politisko partiju vai kustību".
"Es tikai strādāju un daru to, kas būtu jādara jebkuram manā vietā," saka J.Prigožins.
Taču, kā krievu politologs Ivans Preobraženskis stāsta medijam "Meduza": "Situācija valstī virzās varas sagrābšanas virzienā."