Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien 25.janvārī turpināja skatīt priekšlikumus Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumā pirms likumprojekta otrā lasījuma Saeimā, atsakoties no piedāvājuma par obligātu sieviešu iesaukšanu dienestā, tomēr paredzot sievietēm tiesības pieteikties dienestam brīvprātīgi.
Ar piedāvājumu obligātā kārtā Valsts aizsardzības dienestā iesaukt kā vīriešus, tā arī sievietes nāca klajā partijas “Progresīvie” Saeimas frakcija, norādot, ka šādi tiktu veicināta dzimumu līdztiesība, tomēr balsojot, komisijas deputāti neatbalstīja šo priekšlikumu
Tāpat deputātu diskusijas izraisīja jautājumi par VAD ietvaros noteikto civilo dienestu, kuru jaunieši varētu veikt gadījumos, ja viņu reliģiskā vai cita pārliecība neļautu apgūt darbības ar ieročiem.
Kā sēdes gaitā norādīja Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts, pirmajos VAD ieviešanas gados to attiecinās uz nelielu pilsoņu skaitu, kas nevarēs pildīt militāro dienestu reliģiskās vai citas pārliecības dēļ. Tomēr arī šādā gadījumā šiem jauniešiem būs jāpilda civilais dienests Aizsardzības ministrijas padotības iestādēs, piemēram NBS Kiberaizsardzības vienībās vai arī Valsts aizsardzības iepirkumu loģistikas centrā.
Atbildot uz komisijas locekļu jautājumiem, vai VAD nebūtu iespējams iziet arī Iekšlietu ministrijas padotības dienestos, piemēram, policijā, robežsardzē vai VUGD, J. Eglīts uzsvēra, ka VAD mērķis nav risināt trūkstošo darbinieku problēmu iekšlietu un tieslietu dienestos, bet iespējami ātri uzlabot Latvijas militārās aizsardzības spēju. J. Eglīts neizslēdza, ka šādas iespējas, piemēram, dienests VUGD, varētu būt pieejamas nākotnē, kad tiks panākta vienošanās par to finansējumu un apmācību resursiem.
Tāpat J. Eglīts skaidroja, ka gadījumos, ja jaunietis Valsts aizsardzības dienestam pieteiksies brīvprātīgi, viņam būs iespēja izvēlēties vienību un spēku veidu, kurā dienēt. Ja persona tiks iesaukta obligātā kārtībā, tā tiks norīkota pēc sadales principa.
Atbilstoši Aizsardzības ministrijas iecerei VAD paredzēts sākt no 1. jūlija, kad pēc 2004. gada 1. janvāra dzimušos vīriešus gada laikā pēc šī vecuma sasniegšanas iesauks tikai uz brīvprātības pamata. Nākamie iesaukumi paredzēti, iekļaujot obligāto prasību par dienestu, vienlaikus dodot iespēju atlikt dienesta izpildi.
Uzlabotā redakcija paredz, ka VAD būs pakļauti pilsoņi - vīrieši viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību) - viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.
VAD būs pakļauti pilsoņi - vīrieši, līdz 27 gadu vecumam, ja ir zudis attiecībā uz tiem lēmumā par valsts aizsardzības dienesta atlikšanu noteiktais pamats valsts aizsardzības dienesta atlikšanai. VAD brīvprātīgi var pieteikties arī pilsoņi - vīrieši un sievietes - no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.
Paredzēts, ka valsts aizsardzības militāro dienestu varēs pildīt vienā no trīs veidiem. Pirmkārt, 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā. Otrkārt, piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu. Treškārt piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu, ar kopējo apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiku ne mazāk 180 dienas.
Gadījumā, ja iesaukumam plānoto skaitu nebūs izdevies nokomplektēt ar pilsoņiem, kuri militārā dienesta izpildei pietiekušies brīvprātīgi, tiks organizēta atlase pēc nejaušības principa, veicot izlozi. Analizējot ārvalstu pieredzi, secināts, ka Latvijas situācijā vislabāk piemērojama līdzīga prakse kāda ir Lietuvā, kur aktīvā dienesta izpildei trūkstošais personāls tiek izlozēts, ņemot vērā iesaucamo proporcionālo skaitu katrā novadā.
Atlasi iesaukumam dienestā pēc nejaušības principa paredzēts attiecināt tikai uz to pilsoņu kategoriju, kuri pildīs valsts aizsardzības militāro dienestu 11 mēnešu garumā NBS regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā. Minētais pamatots ar to, ka abi pārējie valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes veidi - piecu gadu dienests Zemessardzē un augstskolu un koledžu studentiem paredzētā rezerves virsnieka programmas apguve piecu gadu laikā ļaus militārā dienesta izpildi savienot ar studijām vai darbu, tāpēc to specifikas dēļ šos dienesta veidus pamatā paredzēts komplektēt no pilsoņiem, kuri dienestam pieteiksies brīvprātīgi.
Noteikts ka gadījumā, ja iesaukšanu valsts aizsardzības militārajā dienestā varēs nodrošināt visiem attiecīgajā gadā dienestam pakļautajiem pilsoņiem, tad izloze netiks rīkota.
Plānots, ka komunikāciju ar potenciālajiem iesaucamajiem Aizsardzības ministrija uzsāks sākot no 16 gadu vecuma, lai līdz iesaukšanas brīdim pilsonim jau būtu sākotnējais priekšstats par valsts aizsardzības militārā dienesta veidiem, un nepieciešamības gadījumā pilsonis varētu uzdot sev interesējošos jautājumus, piemēram, valsts aizsardzības mācības skolotājam-jaunsargu instruktoram un jau laikus sagatavoties dienesta izpildei.
Pēc sēdes sarunā ar portālu “Sargs.lv” atbildīgās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis atzina, ka salīdzinot ar iepriekšējā Saeimas sasaukuma laikā iesniegto Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu, kura virzību konceptuāli atbalstīja vēl 13.Saeimas sasaukums, šobrīd Aizsardzības ministrijas izstrādātais, papildinātais un iesniegtais likumprojekts ir ievērojami labāks un kvalitatīvāks.
Viņš pauda cerību, ka jau nākamnedēļ Saeimas Aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija pabeigs VAD likumprojekta skatīšanu pirms otrā lasījuma Saeimā. Ja darbs komisijā būs raits, Saeimas plenārsēdē otrajā lasījumā par VAD likumprojektu jau varētu lemt nākamajā ceturtdienā.
R. Bergmanis atzina, ka arī turpmāk komisijā darbs pie priekšlikumiem varētu notikt raitāk, jo vairums strīdīgo jautājumi jau ir izdiskutēti. Vienlaikus šķēpu laušana gaidāma par VAD karavīru sociālā nodrošinājuma un tā sauktās “sociālo labumu” paketes apmēru.
Iepriekš Aizsardzības komisijas sēdē AM valsts sekretārs Jānis Garisons pastāstīja, ka VAD šogad pirmajā iesaukumā vasarā plānots uzņemt apmēram 300 jauniešus.