Kremlī jau tagad tiek domāts par šī gada 11. septembrī plānotajām reģionālo gubernatoru vēlēšanām, taču pastāv bažas, ka to iznākumam varētu būt tieša saistība starp potenciālo vēlētāju reakciju un reālo ekonomisko situāciju rudenī, kad, iespējams, ievērojami pieaugs bezdarbs, preču deficīts, cenas un citas iekšpolitikas problēmas.
Gubernatoru vēlēšanu kontekstā tiek skatīti vismaz trīs varianti. Pirmais – neko nemainīt, proti, darboties atbilstoši līdzšinējai formulai, kas paredz, ka gubernatorus tiešās vēlēšanās ievēl konkrēto reģionu iedzīvotāji. Otrs iespējamais rīcības scenārijs – uzticēt Kremļa nozīmēto gubernatoru apstiprināšanu amatā reģionālajiem parlamentiem. Treškārt – iedarbināt Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK), kas varētu atcelt vai pārcelt gubernatora vēlēšanas, atsaucoties uz likumu, kas tādu opciju paredz ārkārtas situācijā vai paaugstinātas gatavības režīmā. Šāds režīms Krievijas reģionos darbojas kopš Covid pandēmijas sākuma.
Kaut arī CVK un Kremlis norāda, ka vēl ir pāragri domāt par rudenī gaidāmajām reģionālajām vēlēšanām, visticamāk, tas tomēr tiek darīts – notiek diskusijas ar mērķi atrast režīmam izdevīgāko variantu.
Turklāt gubernatoru jautājuma risināšanā Kremlis, iespējams, meklēs nevis vienotu variantu, bet gan atbilstošāko risinājumu katram reģionam vai reģionu grupām individuāli. Daudz noteiks arī kara Ukrainā un finansiāli ekonomiskās situācijas faktori.
Saskaņā ar aģentūras “Fitch” prognozi šogad Krievijas ekonomikas kritums varētu sasniegt 8%, bet inflācija – 18%.
Jau ziņots, ka 2022. gada rudenī Krievijā ir jāizraugās gubernatori 14 reģioniem - Kaļiņingradas, Vladimiras, Tambovas, Jaroslavļas, Kirovas, Novgorodas, Rjazaņas, Tomskas, Saratovas un Sverdlovkas apgabalos, kā arī četrās republikās – Karēlijā, Burjatijā, Udmurtijā un Marielā.