Latvijas vēstnieks Krievijā: Uztraukums un nervozitāte Krievijas sabiedrībā ir ievērojami pieaugusi

VIEDOKLIS I 24.10.2022
Sargs.lv drošība karš Krievija politika sabiedrība Ukraina Personība

Foto: Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš piedalās drošības forumā "Rīgas konference 2022". Foto: "Rīgas konference 2022" arhīvs

Pēc Krievijas izsludinātās daļējās mobilizācijas uztraukums un nervozitāte Krievijas sabiedrībā ir pieaugusi, vairāki simti tūkstoši iedzīvotāju Krieviju pametuši, daudzi no Krievijas Centrālās bankas izņem arī savus uzkrājumus, tā intervijā “Sargs.lv” norāda Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš. Diplomāts gan atzīst – viņa rīcībā nav oficiālu datu par aizbraukušo patieso skaitu, taču dažādi avoti min dažādus skaitļus, sākot no Vladimira Putina runasvīra Dmitrija Peskova, kurš saka, ka nezina nevienu šādu gadījumu, beidzot ar žurnāla “Forbes” Krievijas redakciju, kas minējusi vismaz 700 000 aizbraukušo. Vēstnieks atzīst, ka Krievijā šobrīd grūti atrast uzticamus socioloģiskos datus arī par patieso noskaņojumu Krievijas sabiedrībā, jo iedzīvotāji vienkārši baidoties atbildēt uz aptauju veicēju jautājumiem.

M. Riekstiņš norāda – šobrīd ļoti grūti Rietumu diplomātiem Maskavā atrast uzticamus faktoloģiskos avotus un datus, lai varētu izdarīt viennozīmīgus secinājumus. Viņš stāsta, ka vasaras sākumā ticies ar socioloģisko pētījumu kompānijas “Levada Centr” vadību, šī kompānija vienmēr tikusi uzskatīta par pietiekami objektīvu un neatkarīgu socioloģijas pētījumu organizāciju. Taču izrādās, ka aptuveni 85 līdz pat 89% uzrunāto cilvēku no dalības socioloģiskajās aptaujās vispār atsakās, jo baidās vai negrib tikt iesaistīti.Tas nozīmē, ka aptaujāti tiek tikai kādi 11 līdz 15 procenti respondentu, līdz ar to skaidrs, ka tas neparāda patieso sabiedrības viedokli.

Savukārt, piedāvājot anonīmu socioloģisko aptauju pa telefonu, cilvēki Krievijā uzskata, ka par šo tematu pa telefonu runāt nav atļauts. Tā kā tagad Krievijas likumdošanā ir pieņemtas izmaiņas, kas paredz, ka, piemēram, par armijas diskreditēšanu draud reāls vairāku gadu cietumsods, cilvēki vienkārši nevēlas atbildēt uz jautājumiem vai arī pasaka vēlamo atbildi, līdz ar to iegūtie dati nav objektīvi.

“Tas, ko esmu dzirdējis, taču tie nav oficiālie statistikas dati, ka Krievijas sabiedrībā aptuveni 15% iedzīvotāju uzskata, ka Ukrainai nav tiesību vispār eksistēt. Ap 10% kategoriski iebilst pret V. Putina politiku, tikmēr kādi 20% atrodas tādā diskomforta neziņā – viņi it kā ir neapmierināti, taču esošo politiku nav gatavi konfrontēt. Lielākoties tie ir varas struktūrām pietuvināti cilvēki, kuriem ir, ko zaudēt – īpašumi, iespējas bērnus sūtīt ārzemju skolās. Tad ir kādi 50 līdz 55% iedzīvotāju, kuri tiek definēti kā lojāli vienaldzīgie. Viņi uzskata, ka politiķi paši labāk zina un, kā tiks nolemts, gan jau būs labi,” norāda M. Riestiņš, piebilstot, ka par šādu sadalījumu dzirdējis pirms Krievijas lēmuma par mobilizāciju, iespējams, tagad, šie viedokļi mazliet atšķirtos.

Taču skaidrs ir viens – uztraukums un nervozitāte Krievijas sabiedrībā ir pieaugusi. Daudz iedzīvotāji pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši, taču arī par šo neesot oficiālu datu. Piezemētākais skaitlis, kas tiekot minēts, ir 300 000, savukārt “Forbes” Krievijas redakcija minējusi 700 000 aizbraukušo. Tikmēr V. Putina runasvīrs D. Peskovs izteicies, ka tādus cilvēkus vispār nezina, un ka šie skaitļi esot meli.

“Skaidrs, ka aizbraukušo skaits mērāms simtos tūkstošos, arī Krievijas Centrālās bankas informācija liecina, ka daudzi cilvēki izņem līdzekļus,” saka Latvijas vēstnieks Krievijā.

Uz “Sargs.lv” jautājumu, vai Krievijas sabiedrībā pēc militārajām neveiksmēm Ukrainā, kā arī saņemot pavēstes par mobilizāciju, nav iestājies zināms “atskurbums” vai atklāsme, ka karš tagad ienācis katrā mājā, Māris Riekstiņš norāda - Kremļa propagandas spēcīgā ietekme ir darījusi savu,

Par propagandas patieso ietekmi viedokļi gan atšķiras arī pašu krievu ekspertu vidū. Daži uzskata, ka Rietumi pārvērtē Kremļa propagandas nozīmi, sakot, ka ne visi Krievijas iedzīvotāji tai akli tic.

“Es šim viedoklim nepiekrītu, jo, nu jau piecus gadu esot Krievijā, esmu pieredzējis tik daudz indes nākam no Krievijas televīzijas kanāliem. Kremļa kontrolētie kanāli dienas laikā apmēram 10 stundas raida tikai propagandu, un tas notiek diendienā, nedēļu no nedēļas, mēnesi no mēneša, gadu no gada. Tas nevar neatstāt iespaidu,” saka M. Riekstiņš.

Kā piemēru tam viņš min nesen sociālajos tīklos redzētu video, kurā kādai Krievijas iedzīvotājai sabiedriskajā transportā pa telefonu pavēstīja, ka viņas dēls gājis bojā karā Ukrainā. Viņa kritusi histērijā, taču klaigājot lādējusi tieši Ukrainu, nevis Krieviju, kas viņas dēlu šajā nevajadzīgajā karā vispār aizsūtīja.

Diplomāts gan norāda, ka no šī viena piemēra nevar izdarīt vispārinošus secinājumus, taču skaidrs, ka liela daļa Krievijas iedzīvotāju uzskata līdzīgi, sevī nostiprinot vēl lielāku naidu pret Ukrainu, nevis zaudējumos vainojot savas dzimtenes vadību. Turklāt šis karš Ukrainā Krievijas sabiedrībai tiek propagandēts kā karš pret kolektīvajiem Rietumiem, tostarp ļauno ASV un NATO.

Latvijas vēstnieks Krievijā: Uztraukums un nervozitāte Krievijas sabiedrībā ir ievērojami pieaugusi

Dalīties ar šīs lapas saturu!