Pēc Krievijas izsludinātās daļējās mobilizācijas uztraukums un nervozitāte Krievijas sabiedrībā ir pieaugusi, vairāki simti tūkstoši iedzīvotāju Krieviju pametuši, daudzi no Krievijas Centrālās bankas izņem arī savus uzkrājumus, tā intervijā “Sargs.lv” norāda Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš. Diplomāts gan atzīst – viņa rīcībā nav oficiālu datu par aizbraukušo patieso skaitu, taču dažādi avoti min dažādus skaitļus, sākot no Vladimira Putina runasvīra Dmitrija Peskova, kurš saka, ka nezina nevienu šādu gadījumu, beidzot ar žurnāla “Forbes” Krievijas redakciju, kas minējusi vismaz 700 000 aizbraukušo. Vēstnieks atzīst, ka Krievijā šobrīd grūti atrast uzticamus socioloģiskos datus arī par patieso noskaņojumu Krievijas sabiedrībā, jo iedzīvotāji vienkārši baidoties atbildēt uz aptauju veicēju jautājumiem.
M. Riekstiņš norāda – šobrīd ļoti grūti Rietumu diplomātiem Maskavā atrast uzticamus faktoloģiskos avotus un datus, lai varētu izdarīt viennozīmīgus secinājumus. Viņš stāsta, ka vasaras sākumā ticies ar socioloģisko pētījumu kompānijas “Levada Centr” vadību, šī kompānija vienmēr tikusi uzskatīta par pietiekami objektīvu un neatkarīgu socioloģijas pētījumu organizāciju. Taču izrādās, ka aptuveni 85 līdz pat 89% uzrunāto cilvēku no dalības socioloģiskajās aptaujās vispār atsakās, jo baidās vai negrib tikt iesaistīti.Tas nozīmē, ka aptaujāti tiek tikai kādi 11 līdz 15 procenti respondentu, līdz ar to skaidrs, ka tas neparāda patieso sabiedrības viedokli.
Savukārt, piedāvājot anonīmu socioloģisko aptauju pa telefonu, cilvēki Krievijā uzskata, ka par šo tematu pa telefonu runāt nav atļauts. Tā kā tagad Krievijas likumdošanā ir pieņemtas izmaiņas, kas paredz, ka, piemēram, par armijas diskreditēšanu draud reāls vairāku gadu cietumsods, cilvēki vienkārši nevēlas atbildēt uz jautājumiem vai arī pasaka vēlamo atbildi, līdz ar to iegūtie dati nav objektīvi.
Taču skaidrs ir viens – uztraukums un nervozitāte Krievijas sabiedrībā ir pieaugusi. Daudz iedzīvotāji pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši, taču arī par šo neesot oficiālu datu. Piezemētākais skaitlis, kas tiekot minēts, ir 300 000, savukārt “Forbes” Krievijas redakcija minējusi 700 000 aizbraukušo. Tikmēr V. Putina runasvīrs D. Peskovs izteicies, ka tādus cilvēkus vispār nezina, un ka šie skaitļi esot meli.
Uz “Sargs.lv” jautājumu, vai Krievijas sabiedrībā pēc militārajām neveiksmēm Ukrainā, kā arī saņemot pavēstes par mobilizāciju, nav iestājies zināms “atskurbums” vai atklāsme, ka karš tagad ienācis katrā mājā, Māris Riekstiņš norāda - Kremļa propagandas spēcīgā ietekme ir darījusi savu,
Par propagandas patieso ietekmi viedokļi gan atšķiras arī pašu krievu ekspertu vidū. Daži uzskata, ka Rietumi pārvērtē Kremļa propagandas nozīmi, sakot, ka ne visi Krievijas iedzīvotāji tai akli tic.
Kā piemēru tam viņš min nesen sociālajos tīklos redzētu video, kurā kādai Krievijas iedzīvotājai sabiedriskajā transportā pa telefonu pavēstīja, ka viņas dēls gājis bojā karā Ukrainā. Viņa kritusi histērijā, taču klaigājot lādējusi tieši Ukrainu, nevis Krieviju, kas viņas dēlu šajā nevajadzīgajā karā vispār aizsūtīja.
Diplomāts gan norāda, ka no šī viena piemēra nevar izdarīt vispārinošus secinājumus, taču skaidrs, ka liela daļa Krievijas iedzīvotāju uzskata līdzīgi, sevī nostiprinot vēl lielāku naidu pret Ukrainu, nevis zaudējumos vainojot savas dzimtenes vadību. Turklāt šis karš Ukrainā Krievijas sabiedrībai tiek propagandēts kā karš pret kolektīvajiem Rietumiem, tostarp ļauno ASV un NATO.
