Lai pēc Krievijas pretlikumīgā iebrukuma Ukrainā efektīvi turpinātu atturēt agresorvalsti no tālākiem centieniem lietot bruņoto spēku savu politisko mērķu sasniegšanā Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstu virzienā, nepieciešama ne tikai militāro spēju stiprināšana, bruņojuma krājumu atjaunošana un veidošana, kā arī sabiedroto klātbūtne Austrumu flanga valstīs, bet arī tā saukto Vecās Eiropas valstu politiskās vadības gatavība uz jebkuru apdraudējumu atbildēt ar spēka lietošanu pret agresoru. Šādu viedokli Rīgas konferences ietvaros notiekošajā diskusijā “Aizsargājot katru collu”, sacīja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Līdz ar A. Pabriku diskusijā piedalījās arī bijušais NATO ģenerālsekretāra padomnieks aizsardzības politikas plānošanā Patriks Tērners (Patrick Turner), kā arī ASV politikas zinātnieks Māršala Centra pārstāvis Endrjū Mičta (Andrew Michta),
Kā diskusijā norādīja A. Pabriks, šobrīd visas pazīmes liecina, ka Krievija ilgstoši paliks drauds arī pēc tam, kad Ukraina uzvarēs Krievijas pretlikumīgi sāktajā karā. Tāpēc šajos ģeopolitiskajos apstākļos vissvarīgākais uzdevums ir drošības un aizsardzības stiprināšana NATO aliansē kopumā un katrā sabiedroto valstī atsevišķi.
Ministrs uzsvēra - lielākā daļa NATO sabiedroto valstu sākumā nedomāja, ka situācija saistībā ar Krievijas draudiem Eiropas drošībai būs tik nopietna. Viņš pozitīvi novērtēja šogad Madridē NATO samitā panākto progresu attiecībā uz Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, sūtot uz reģionu papildus sabiedroto vienības ar domu, ka šeit izvietotās NATO kaujas grupas vēlāk tiks palielinātas līdz brigādes līmenim.
Vienlaikus viņš atgādināja - Ukrainā notiekošais, kur Krievija vienas dienas laikā pa Ukrainas aizstāvju pozīcijām un civilajiem objektiem izšauj simtiem lādiņu, liek aizdomāties, cik daudz uzņēmumu pasaulē šobrīd vispār ražo šaujampulveri. Tieši šis apstāklis arī Latvijai liek domāt par munīcijas rezervju veidošanu īpašu uzmanību pievēršot vietējās militārās industrijas stiprināšanai.
Ministrs arī aicināja sabiedrotajiem stiprināt Baltijas valstis, līdz tās pašas iegūst tādas militārās spējas ar ko tās spēj sevi nosargāt. Lai arī nesenais Spānijas lēmums par NASAMS pretgaisa aizsardzības iekārtas izvietošanu Latvijā ir apsveicams, šī ir tikai viena šī tipa iekārta uz visu Latviju. “Te ir jautājums mūsu sabiedrotajiem – kur ir pārējās NASAMS sistēmas?” retoriski vaicāja ministrs.
Tikmēr E. Mičta diskusijā norādīja, ka NATO nepieciešams attīstīt efektīvas loģistikas spējas, kas ne tikai ļautu izveidot munīcijas krājumus un efektīvus tos piegādes ceļus, bet arī īstenot citas apgādes operācijas, piemēram, artilērijas ieroču stobru nomaiņu. “Tā ir vesela loģistikas operācija,“ viņš piebilda.
Vienlaikus eksperts atzina, ka, lai arī politiski NATO ir vienota, Krievijas radītās neuzticības krīzes sekas Eiropā aizvien ir jūtamas.
Viņš atzina, ka tuvāko gadu laikā ASV neizbēgami savu militāro spēku pārvirzīs uz Austrumāzijas reģionu, lai pretotos Ķīnas augošajai ietekmei. Tomēr neraugoties uz šiem plāniem ASV varētu nodrošināt sava veida tranzīta perioda militāro spēju klātbūtni Eiropai uz laiku, kamēr Eiropa attīsta pati savu militāro potenciālu. Tiesa, šis process var būt ilgs un sarežģīts, ņemot vērā faktu, ka pēdējo 30 gadu laikā Eiropas valstis ir konsekventi atbruņojušās.
E. Mičtam piekrita arī A. Pabriks, atgādinot, ka pēc Krievijas sāktās agresijas pret Ukrainu, Eiropas valstis ir izpratušas līdzšinējās aizsardzības politikas kļūdas un sākušas tās labot, taču par spīti lēmumiem par investīcijām aizsardzībā, vairāku Rietumeiropas valstu politiskā elite aizvien nav gatava pieņemt politiskos lēmumus par aktīvu un agresīvu rīcību nepieciešamības gadījumā
Arī P. Tērners norādīja, ka ar laiku ASV vairāk pievērsīsies savu interešu aizstāvībai Āzijas reģionā. Lai gan V. Putins savus patiesos mērķus nav slēpis pēdējos 20 gadus, Eiropa savas drošības stiprināšanu sākusi tikai tagad. Lai arī ar nokavēšanos, šo lēmumu nevar uzskatīt par pārāk novēlotu, jo aizvien ir laiks spēju attīstībai.
Nelielo Rietumeiropas valstu riska apetītes problēmu uzsvēra arī E. Mičta. “Austrumeiropas valstis saprot risku, dzīvojot flangā pie Krievijas. Jo tālāk Eiropā uz Rietumiem, jo vairāk šī sajūta pazūd. Francija jau ir aizņemta ar Āfriku. Tas nozīmē, ka jāatrod jauns vienojošs pamats. Atšķirībā no Krievijas mēs šajā virzienā aizvien neesam mobilizējuši Eiropas iedzīvotāju sabiedrisko apziņu.
Jau vēstīts, ka Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 21. un 22. oktobrī norisinās ikgadējais drošības un ārpolitikas forums "Rīgas konference".