Krievijas agresija liek Lielbritānijai pārskatīt savus aizsardzības plānus

Ārvalstīs
Sargs.lv/Defense News
Liza Trasa
Foto: Lielbritānijas premjerministre Liza Trasa ANO ģenerālajā asamblejā Ņujorkā/AP/Scanpix

Lielbritānijas valdība likusi pārskatīt savu pagājušajā gadā publiskoto aizsardzības un drošības pārskatu un cer līdz 2022. gada beigām pabeigt pārstrādāto aizsardzības plānu, paziņojusi premjerministre Liza Trasa.

Kā teikts valdības paziņojumā, lai nodrošinātu, ka Apvienotās Karalistes diplomātiskā, militārā un drošības arhitektūra spēj stāties pretī naidīgu nāciju radītajiem pieaugošajiem draudiem, premjerministre ir uzdevusi aktualizēt Lielbritānijas aizsardzības un drošības plānus.

L. Trasa, kura šonedēļ ar citu valstu un valdības vadītājiem atrodas Ņujorkā notiekošajā ANO Ģenerālajā asamblejā, arī atkārtoti paudusi apņemšanos līdz 2030. gadam palielināt Lielbritānijas aizsardzības tēriņus līdz pat 3% no iekšzemes kopprodukta.

Šo aktualizēšanas procesu ir uzdots premjeres padomniekam ārlietu un aizsardzības jautājumos. Paredzams, ka tiks apsvērta iespēja atteikties no iepriekšējiem plāniem samazināt Lielbritānijas armijas personāla skaitu no 82 000 uz 72 500.

“Atjaunorā aizsradzības stratēģija nodrošinās, ka mēs ieguldām savās stratēģiskajās spējās, kas mums ir nepieciešamas, lai stingri stātos pret tādu autoritāru lielvalstu kā Krievija un Ķīna radītajiem draudiem,” teikts valdības paziņojumā.

Arī Vīldonas Stratēģiskās konsultatīvās padomes aizsardzības konsultants Hovards Vīldons (Howard Wheeldon) norādījis, ka jaunajos plānos liela nozīme ir bruņoto spēku personāla un aprīkojuma līmenim.

Viņš retoriski jautā : “L. Trasas vadītās valdības apstiprinājums par plānu pārskatīšanu ir ļoti apsveicams, bet vai ar to būs gana? Vai būs apjausma, ka ir svarīgi plānot un gatavoties rītdienas kariem, taču vienlaicīgi ir jānodrošina, lai jau tagad ir pietiekami daudz resursu cīnīties ar šodienas kariem?”

Analītiķis pauda bažas tieši par to, vai būs pietiekami daudz finansējuma, lai izpildītu šo valdības solījumu par aizsardzības tēriņu palielināšanu.

“Lai arī šobrīd tiek runāts, ka izdevumi aizsardzībai līdz 2030. gadam varētu pieaugt līdz 3% no IKP, mēs vēl nezinām, kāds tad būs tas IKP un vai tas, kas mums varētu būt nepieciešams, būs nopērkams,” viņš piebilda.

Līdzīgas bažas ir arī domnīcas RUSI (Royal United Services Institute) ģenerāldirektora vietniekam Malkolmam Čalmersam, kad viņš nesen publicējis aprēķinus, cik nodokļu maksātājiem varētu izmaksāt šis nākotnē iecerētais finansiālais palielinājums aizsardzībai.

“Lai izpildītu apņemšanos līdz 2030. gadam aizsardzībai tērēt 3% no IKP, Lizas Trasas valdībai reālajā izteiksmē būs jāpalielina aizsardzības izdevumi par aptuveni 60%. Tie ir aptuveni 157 miljardi mārciņu papildus tēriņi nākamo astoņu gadu laikā, salīdzinot ar pašreizējiem plānošanas pieņēmumiem,” viņš piebilda.

Salīdzinājumam – 2020. gada izdevumu pārskatā četru gadu periodam tika piešķirti papildu 16,5 miljardi sterliņu mārciņu. Ja piepildītos jaunākais scenārijs, tad tas būtu lielākais aizsardzības budžeta pieaugums kopš 1950. gadu sākuma.

Eksperts arī piekrīt, ka budžeta pieaugums prasīs arī papildu personāla skaitu.

“Lai efektīvi tērētu 3% no IKP, aizsardzības budžetam būs nepieciešams arī dažādu platformu un formējumu palielinājums. Droši vien būs nepieciešams palielināt apkalpojošā personāla skaitu par 25-30%, lai kopumā atbalstītu aizsardzības izdevumu palielinājumu par 60%. Tas palielinātu regulāro darbinieku kopskaitu no 148 000 šodien līdz 190 000 2030. gadā, atgriežoties līmenī, kas pēdējo reizi tika sasniegts 2010. gadā,” viņš saka.

 

 

 

Dalies ar šo ziņu