Arī šogad 9. maijā daļa iedzīvotāju devās nolikt ziedus teorētiskai upuru piemiņai, taču šis gads bija citādāks – ziedu nolikšana un līksmība turpinājās arī 10. maijā. Tas skaidri iezīmēja šī pasākuma patieso iemeslu – okupantu zvērību (izvarošanu, nogalināšanu un laupīšanu) atbalstīšanu. Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks raidījumā “Rīta Panorāma”, komentējot abās dienās notikušo, norādīja, ka drošības iestāžu plāns bija labs, taču izpilde taktiskajā līmenī atšķīrās.
A. Pabriks skaidroja, ka šādiem gadījumiem ir vairāki plāni, un 9. maijs ar šāda veida svinībām ir katru gadu. Šogad apmeklētāju bija desmit reizes mazāk, taču vairākas notikumu sakritības noveda pie šāda nepatīkama iznākuma.
A. Pabriks intervijā atzina, ka valsts drošībai šie notikumi neradīja apdraudējumu, bet mums kā Latvijas patriotiem, tas radīja samērā lielu sāpi, jo, klausoties tās runas, kas izskanēja pie pieminekļa, radās sajūta, ka ir pietiekami liela daļa cilvēku, kuri nekad šo valsti nepieņems.
Arī policijas darbība gan sabiedrībā, gan valstiskā līmenī tiek vērtēta dažādi. Aizsardzības ministrs uzskata, ka policijai vajadzēja sākotnēji asāk vērsties pret likumpārkāpējiem, kuri papildus ziedu nolikšanai uzkavējās un izmantoja kara atbalstošu simboliku vai dziesmas.
Pēc šiem notikumiem internetā gan no iedzīvotājiem, gan atsevišķiem politiķiem izskanēja vēlme pieprasīt iekšlietu ministres Marijas Golubevas demisiju, taču A. Pabriks uzskata, ka tam vairāk bija politisks iemesls.
“Ir priekšvēlēšanu laiks un šādi incidenti ir normāli. Es jau negribu noliegt, ka Valsts policijas darbā ir bijušas lietas, ko varēja darīt labāk, bet vēlēšanu gadā katra partija grib parādīt sevi no labākas pozīcijas,” skaidroja aizsardzības ministrs.
A. Pabriks piebilda, ka ir skaidrs, ka latviešu publika ir nokaitināta ar šāda veida cilvēku uzvedību situācijā, kad notiek karš, izvarošana un laupīšana Ukrainā.
Taujāts par palīdzības nosūtīšanu Ukrainai, A. Pabriks atzina, ka Latvija tuvākajā laikā vēlas piegādāt bruņotas ātrās palīdzības mašīnas un bruņu vestes. Papildus Latvija ir gatava uzņemt Ukrainā ievainotos karavīrus, lai ārstētu viņus.
Intervijas noslēgumā aizsardzības ministrs atzina, ka šobrīd tiek strādāts pie sabiedroto spēku palielināšanas Baltijas valstīs un Polijā.
“Mēs gatavojamies Madrides samitam, kur mēs vēlamies, lai sabiedroto klātbūtne tiktu palielināta no bataljona līmeņa līdz brigādes līmenim gan Latvijā, gan katrā no Baltijas valstīm un Polijā. Mēs redzam, ka aptuveni 800 Dānijas karavīri jau ir ieradušies. Arī Kanāda ir apstiprinājusi, ka Ziemeļu divīzijas štābā turpmāk būs daudz lielāka iesaiste,” skaidroja A. Pabriks.
