Uzskatu, ka bumbu patvertnēm jābūt zem visām jaunbūvētajām ēkām ar platību virs 1200 kvadrātmetru, un arī Latvija, līdzīgi kā Somija, šīs telpas miera laikā varētu izmantot dažādiem mērķiem – pagrabiem, sporta zālēm vai birojiem, ar nosacījumu – ka 72 stundu laikā no signāla saņemšanas tām jābūt atbrīvotām. Tā intervijā “Sargs.lv” saka Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, kura kopā ar Latvijas Veselības, Labklājības un Tieslietu ministriju ekspertiem pagājušajā nedēļā uzturējās darba vizītē Somijā, lai iepazīstos ar viņu pieredzi obligātā militārā dienesta, alternatīvā dienesta un visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanā.
Viņa atzīst, ka šī ziemeļvalsts – Somijas – pieredze ir kā papildinājums tām zināšanām, ko Latvija šajā jomā jau iemācījusies no Ukrainas.
Somijas likumdošanā jau no 1958. gada ir noteikts, ka katrai publiskai ēkai, kuras platība ir lielāka par 1200 kvadrātmetriem, ir jābūt nodrošinātai ar patvertni konkrētās ēkas iedzīvotājiem. Miera laikā patvertnes tiek izmantotas kā noliktavas, bet publiskās patvertnes tiek iznomātas komersantiem dažādu pakalpojumu nodrošināšanai, taču galvenais noteikums – lai vajadzības gadījumā to varētu operatīvi atbrīvot un izmantot primārajam mērķis. Pašlaik Somijā ir ap 54 000 patvertņu, kurās var izvietot ap 4,4 miljoniem iedzīvotāju.
Lai citu valstu labāko praksi pielāgotu Latvijas vajadzībām, jau tuvākajā laikā šos jautājumus plānots pārrunāt visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu koordinācijas darba grupā, kuru vada aizsardzības ministrs Artis Pabriks. B. Bļodniece norāda, ka pēc tam tad arī, visticamāk, sekos konkrētāki soļi – ar normatīvo aktu grozījumiem un konkrētu noteikumu apstiprināšanu.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka B. Bļodniece iepriekš vairākkārt darba vizītēs devusies arī uz Ukrainu, tiekoties gan ar slimnīcu un pašvaldību pārstāvjiem, gan ar karavīriem un civiliedzīvotājiem. Viņa atzīst, ka Latvija jau tagad no Ukrainas var mācīties ļoti daudz – gan civilmilitārās sadarbības un civilās aizsardzības, gan kaujas medicīnas jomā.
Viņa atzīst – lai arī Somijas visaptverošās aizsardzības koncepts praksē darbojas jau daudzus gadu desmitus, arī somi nepārtraukti mācās no citu valstu, tai skaitā Ukrainas un arī Latvijas, pieredzes, lai pilnveidotu savu totālās aizsardzības sistēmu.
Jau ziņots, ka Somijā ir gan obligātais militārais, gan alternatīvais dienests, taču galvenais mērķis ir piesaistīt pilsoņus militārajam dienestam, sekmējot militāro prasmju apguvi. Tajā pašā laikā tiem iedzīvotājiem, kuri kādu iemeslu vai pārliecības dēļ nevar dienēt bruņoto spēku vienībās, ir iespēja izvēlēties alternatīvo dienestu veselības, labklājības un iekšlietu nozarēs, ko organizē Somijas Nodarbinātības ministrija. Turklāt pašlaik ziemeļvalsts dienesti pēta iespējas, kā valsts aizsardzības nodrošināšanā iesaistīt arī iedzīvotājus ar kustību un citiem veselības traucējumiem, izvēloties savai profesijai un spējām atbilstošu darbības veidu.
Kā zināms, Aizsardzības ministrija uzsākusi darbu pie valsts aizsardzības dienesta (VAD) pakāpeniskas ieviešanas Latvijā, kas paredz piecu gadu laikā izveidot sistēmu, kurā visi 18 līdz 27 gadus veci Latvijas pilsoņi – galvenokārt vīrieši, taču sievietes šajā pašā vecuma grupā brīvprātīgi varēs izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem: valsts aizsardzības dienestu NBS struktūrās, dienestu Zemessardzē, studējošo speciālo militāro apmācību augstskolā vai alternatīvo dienestu – Iekšlietu, Veselības vai Labklājības ministriju struktūrās.
Šāds solis tiek sperts, lai pilnveidotu visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, jo tā ir noteikta kā viena no Latvijas valdības prioritātēm, kas paredz stiprināt aizsardzības spējas sasaistē ar valsts un sabiedrības gatavību pašorganizēties un pārvarēt jebkādas krīzes.
Jau ziņots, ka no 10. līdz 11. augustam Latvijas delegācija, kurā bija Aizsardzības, Iekšlietu, Veselības, Labklājības un Tieslietu ministriju eksperti uzturējās darba vizītē Helsinkos, Somijā, kur tikās ar Somijas Veselības, Aizsardzības un Iekšlietu ministriju, kā arī ar Helsinku Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta un Somijas Drošības komitejas ekspertiem. Līdzīgas tikšanās varētu notikt arī turpmāk.
