Aizsardzības ministrija sākusi darbu pie Valsts aizsardzības dienesta pakāpeniskas ieviešanas Latvijā. Tas paredz piecu gadu laikā izveidot sistēmu, kurā visi 18 līdz 27 gadus veci vīrieši, bet sievietes šajā pašā vecuma grupā brīvprātīgi varēs izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem: Valsts aizsardzības dienestu, Zemessardzi, vada komandiera kursu augstskolā vai alternatīvo dienestu Iekšlietu, Veselības vai Labklājības ministriju struktūrās. Kā norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Latvijas sabiedrībai ir jāapzinās svarīgākais izdzīvošanas priekšnoteikums, kas kalpo kā labs atturēšanas elements – jo lielāks būs militāri sagatavotu un apmācītu iedzīvotāju skaits, jo mazāka kļūs iespējamība, ka Krievijai būs vēlēšanās vērst savu militāro agresiju pret Latviju.
Nestabilā ģeopolitiskā situācija, kad Krievija jau otro reizi uzsākusi neizprovocētu pilna apmēra karu pret Ukrainu, parāda – Latvijai ir jādara vēl vairāk, lai aizsargātu savus iedzīvotājus un valsts teritoriju.
A. Pabriks atzīst, ka jau kopš 2014. gada Latvijas aizsardzības nozares uzmanība koncentrēta uz NBS struktūras pārapbruņošanu un kaujas gatavības celšanu, lai Latvijas bruņotie spēki spētu ātri reaģēt uz negaidītiem draudiem.
Ministrs atzīst – miera laika skaitliskais karavīru sastāvs ir jāpalielina, jo, lai nodrošinātu esošās NBS kaujas spējas un ieviestu jaunas, ir nepieciešams vairāk profesionālā dienesta karavīru.
Tomēr viņš neslēpj, ka pašlaik NBS sasnieguši limitu spēka audzēšanai esošās sistēmas ietvaros. Turklāt bruņoto spēku vienības līdz galam nav piepildītas, jo Latvijas armijai darba spēka piesaistes ziņā ir jākonkurē ar citiem darba devējiem, un nav noslēpums, ka civilajā darba tirgū algas apmērs mēdz būt lielāks.
Pirmajā sistēmas ieviešanas posmā Aizsardzības ministrija aicinās Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 27 gadiem brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai, sākot ar 2023. gada janvāri. Nākamgad plānoti divi iesaukumi – janvārī un jūlijā. Aizsardzības ministrija izstrādās mehānismu iesaukuma organizēšanai, kas būtu caurspīdīgs un nodrošinātu taisnīgu atlasi.
Pirmajā Valsts aizsardzības dienesta īstenošanas gadā plānots piesaistīt aptuveni 1000 pilsoņu – 500 katrā iesaukumā, un Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde būs vadošā bruņoto spēku vienība apmācības īstenošanā.
Turklāt dienesta gaitu ministrs salīdzina ar tādu kā darba nedēļu, jo plānots, ka iesauktie piecas dienas pavadīs vienībā, trenējoties un mācoties, savukārt nedēļas nogales viņi varēs doties mājās.
Aizsardzības ministrijas izvirzītais mērķis ir piecu gadu laikā sasniegt Nacionālo bruņoto spēku kara laika struktūru 40 0000 līdz 50 000 pilsoņu apmērā, ko veidotu aktīvās vienības – 14 000, Zemessardzes vienības – 16 000 un 20 000 rezerves vienības.
Vienlaicīgi jānorāda, ka rezervē gatavo vienību skaits būs atkarīgs no finansējuma. Ir atšķirība starp sagatavotu rezervistu skaitu un rezerves vienībām, kas jau ir apbruņotas un aktivizējas. Pēdējām vajag papildus finansējumu.
Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka Latvijā šādi tiek atjaunots obligātais militārais dienests, ministrs norāda – nē, jo šis modelis drīzāk ir pietuvināts Somijas pieredzei, lai mainītu sabiedrības attieksmi pret valsts aizsardzību un radītu jaunu sociālo līgumu, kurā dienests kļūst par goda pienākumu.
Tāpat ministrs norāda, ka šobrīd Latvijas sabiedrībā ir maz tādu iedzīvotāju, kuri ir sagatavoti jebkāda veida lielām krīzēm, ieskaitot potenciālu karadarbību – tādi ir tikai cilvēku 0,5 līdz 2%, kas, ministraprāt, ir krietni par maz.
Ministrs norāda, ka sākotnēji Valsts aizsardzības dienestam tiks uzrunāti 18 līdz 19 gadus sasniegušie jaunieši, kuri nesen pabeiguši vidējās izglītības iestādes un vēl nav sākuši studiju vai darba gaitas. Turklāt tas tiks darīts maksimāli individuāli.
Atbildot, vai jauniešiem, kuri dienestam nepieteiksies, būs kādas sankcijas, ministrs norāda – visdrīzāk arī šajā jomā tiks pārņemta Somijas pieredze. Tur spēkā ir tas, ja kandidāts līdz noteiktam vecumam nav izgājis militāro apmācību, viņam pēc tam var rasties problēmas, piemēram, brīvi pārvietoties un ceļot.
Turklāt šāda veida militārais dienests ir jāuztver nevis kā sods, bet gan goda lieta ikvienam Latvijas pilsonim. Turklāt Somijas piemērs liecina, ka militārais dienests nav tikai tiem, kuri nav varējuši atrast savu vietu civilajā sabiedrībā vai kuriem nav pienācīgu zināšanu vai īpašību, lai iekļautos civilajā darba tirgū.
Visbeidzot militārais dienests tieši un praktiski sniedz piemēru, ka ikvienam cilvēkam un sabiedrībai kopumā ir vērtības, kuras tai ir dārgas un par kurām ir vērts iestāties un aizsargāt.
Pirmajā iesaukumā gada laikā Aizsardzības ministrija vēlētos iesaukt 1000 Latvijas pilsoņus, 500 katrā iesaukumā, taču turpmākajos gados plānots audzēt iesaucamo skaitu ar mērķi līdz 6000 gadā, ņemot par piemēru Somijas kolektīvās aizsardzības modeli.
Plašāk par Valsts aizsardzības dienestu, tai skaitā prasībām un sociālajām garantijām Aizsardzības ministrijas sagatavotajā infografikā.
