Aizsardzības ministrija sāk darbu pie Valsts aizsardzības dienesta pakāpeniskas ieviešanas

Foto: štāba virsseržants Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Aizsardzības ministrija sākusi darbu pie Valsts aizsardzības dienesta pakāpeniskas ieviešanas Latvijā. Tas paredz piecu gadu laikā izveidot sistēmu, kurā visi 18 līdz 27 gadus veci vīrieši, bet sievietes šajā pašā vecuma grupā brīvprātīgi varēs izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem: Valsts aizsardzības dienestu, Zemessardzi, vada komandiera kursu augstskolā vai alternatīvo dienestu Iekšlietu, Veselības vai Labklājības ministriju struktūrās. Kā norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Latvijas sabiedrībai ir jāapzinās svarīgākais izdzīvošanas priekšnoteikums, kas kalpo kā labs atturēšanas elements – jo lielāks būs militāri sagatavotu un apmācītu iedzīvotāju skaits, jo mazāka kļūs iespējamība, ka Krievijai būs vēlēšanās vērst savu militāro agresiju pret Latviju.

Nestabilā ģeopolitiskā situācija, kad Krievija jau otro reizi uzsākusi neizprovocētu pilna apmēra karu pret Ukrainu, parāda – Latvijai ir jādara vēl vairāk, lai aizsargātu savus iedzīvotājus un valsts teritoriju.

A. Pabriks atzīst, ka jau kopš 2014. gada Latvijas aizsardzības nozares uzmanība koncentrēta uz NBS struktūras pārapbruņošanu un kaujas gatavības celšanu, lai Latvijas bruņotie spēki spētu ātri reaģēt uz negaidītiem draudiem.

Ministrs atzīst – miera laika skaitliskais karavīru sastāvs ir jāpalielina, jo, lai nodrošinātu esošās NBS kaujas spējas un ieviestu jaunas, ir nepieciešams vairāk profesionālā dienesta karavīru.

Tomēr viņš neslēpj, ka pašlaik NBS sasnieguši limitu spēka audzēšanai esošās sistēmas ietvaros. Turklāt bruņoto spēku vienības līdz galam nav piepildītas, jo Latvijas armijai darba spēka piesaistes ziņā ir jākonkurē ar citiem darba devējiem, un nav noslēpums, ka civilajā darba tirgū algas apmērs mēdz būt lielāks.

Tāpēc aizsardzības ministrs Ministru Kabinetam un tālāk Saeimai plāno piedāvāt risinājumu – Latvijā ieviest pakāpenisku pāreju uz Valsts aizsardzības dienestu. Tas nozīmētu piecu gadu laikā izveidot sistēmu, kurā visi no 18 līdz 27 gadus veci vīrieši var izvēlēties dienēt 12 mēnešus (11 mēneši dienests un viens mēnesis atvaļinājums) Valsts aizsardzības dienestā, Zemessardzē vai alternatīvajā dienestā Iekšlietu, Veselības vai Labklājības ministriju struktūrās, vai arī apgūt studējošo speciālo militāro apmācību augstskolā. Šādu lēmumu brīvprātīgi varēs pieņemt arī sievietes atbilstošajā vecumā.

Pirmajā sistēmas ieviešanas posmā Aizsardzības ministrija aicinās Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 27 gadiem brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai, sākot ar 2023. gada janvāri. Nākamgad plānoti divi iesaukumi – janvārī un jūlijā. Aizsardzības ministrija izstrādās mehānismu iesaukuma organizēšanai, kas būtu caurspīdīgs un nodrošinātu taisnīgu atlasi.

Pirmajā Valsts aizsardzības dienesta īstenošanas gadā plānots piesaistīt aptuveni 1000 pilsoņu – 500 katrā iesaukumā, un Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde būs vadošā bruņoto spēku vienība apmācības īstenošanā.

karavīri — Foto: štāba virsseržants Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Dienesta kopējais ilgums būs viens gads, kurā ietilpst arī viens brīvlaika mēnesis. Trīs mēnešu garumā paredzēta kareivja apmācība, vēl trīs mēnešus - apmācība specialitātē, bet pēdējo piecu mēnešu garumā notiks apmācāmo integrācija vienībās un kolektīvā apmācība. Apmācāmajiem tiks nodrošinātas sociālās garantijas. Plānots, ka viņi saņems kompensāciju līdz 400 eiro mēnesī, ēdināšanu vai uzturdevas kompensāciju, kā arī viņiem tiks nodrošināta dienesta dzīvojamā telpa un sporta infrastruktūra militārās bāzes teritorijā.

Turklāt dienesta gaitu ministrs salīdzina ar tādu kā darba nedēļu, jo plānots, ka iesauktie piecas dienas pavadīs vienībā, trenējoties un mācoties, savukārt nedēļas nogales viņi varēs doties mājās.

Aizsardzības ministrijas izvirzītais mērķis ir piecu gadu laikā sasniegt Nacionālo bruņoto spēku kara laika struktūru 40 0000 līdz 50 000 pilsoņu apmērā, ko veidotu aktīvās vienības – 14 000, Zemessardzes vienības – 16 000 un 20 000 rezerves vienības.

Vienlaicīgi jānorāda, ka rezervē gatavo vienību skaits būs atkarīgs no finansējuma. Ir atšķirība starp sagatavotu rezervistu skaitu un rezerves vienībām, kas jau ir apbruņotas un aktivizējas. Pēdējām vajag papildus finansējumu.

Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka Latvijā šādi tiek atjaunots obligātais militārais dienests, ministrs norāda – nē, jo šis modelis drīzāk ir pietuvināts Somijas pieredzei, lai mainītu sabiedrības attieksmi pret valsts aizsardzību un radītu jaunu sociālo līgumu, kurā dienests kļūst par goda pienākumu.

“Lēmums savulaik atteikties no obligātā militārā dienesta bija pareizs, jo tas bija tālu no tā, kas mums toreiz bija vajadzīgs, nebija ne ekipējuma, ne bruņojuma. 2007. gada lēmums par profesionālā militārā dienesta izveidi Latvijas armiju padarīja par Rietumu un NATO līmeņa armiju,” saka A. Pabriks.

Tāpat ministrs norāda, ka šobrīd Latvijas sabiedrībā ir maz tādu iedzīvotāju, kuri ir sagatavoti jebkāda veida lielām krīzēm, ieskaitot potenciālu karadarbību – tādi ir tikai cilvēku 0,5 līdz 2%, kas, ministraprāt, ir krietni par maz.

Ministrs norāda, ka sākotnēji Valsts aizsardzības dienestam tiks uzrunāti 18 līdz 19 gadus sasniegušie jaunieši, kuri nesen pabeiguši vidējās izglītības iestādes un vēl nav sākuši studiju vai darba gaitas. Turklāt tas tiks darīts maksimāli individuāli.

Atbildot, vai jauniešiem, kuri dienestam nepieteiksies, būs kādas sankcijas, ministrs norāda – visdrīzāk arī šajā jomā tiks pārņemta Somijas pieredze. Tur spēkā ir tas, ja kandidāts līdz noteiktam vecumam nav izgājis militāro apmācību, viņam pēc tam var rasties problēmas, piemēram, brīvi pārvietoties un ceļot.

“Vēlamies sniegt jauna līmeņa piedāvājumu Latvijas sabiedrībai, īpaši jaunatnei, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju iesaistītu Latvijas aizsardzībā. Jo vislielākās provokācijas, kas var būt, rodas no vājuma. Krievija, piemēram, ciena Somiju, un mēs panāksim, lai Krievija ciena arī Latviju,” pauž A. Pabriks.

Turklāt šāda veida militārais dienests ir jāuztver nevis kā sods, bet gan goda lieta ikvienam Latvijas pilsonim. Turklāt Somijas piemērs liecina, ka militārais dienests nav tikai tiem, kuri nav varējuši atrast savu vietu civilajā sabiedrībā vai kuriem nav pienācīgu zināšanu vai īpašību, lai iekļautos civilajā darba tirgū.

Citu valstu pieredze liecina – cilvēki, kuri ir izgājuši militāro dienestu, ir daudz noturīgāki un spējīgāki pieņemt un risināt arī dažādus civilās dzīves izaicinājumus. Arī darba devēju acīs šiem cilvēkiem ir noteikta kvalitātes zīme, jo tas apliecina, ka šāds darbinieks būs disciplinēts, spējīgs darboties komandā un noturīgs stresa un krīzes situācijās.

Visbeidzot militārais dienests tieši un praktiski sniedz piemēru, ka ikvienam cilvēkam un sabiedrībai kopumā ir vērtības, kuras tai ir dārgas un par kurām ir vērts iestāties un aizsargāt.

Valsts aizsardzības dienesta ieviešanai ir vairāki ieguvumi – Latvijā būs palielināta militāri apmācītas un sagatavotas sabiedrības daļa, kurai būs zināšanas un spējas rīkoties kā militāru, tā civilu krīžu situācijās. Tāpat Valsts aizsardzības dienests veicinās jauniešu psiholoģisko noturību un fizisko sagatavotību, veidojot disciplinētus pilsoņus.

Pirmajā iesaukumā gada laikā Aizsardzības ministrija vēlētos iesaukt 1000 Latvijas pilsoņus, 500 katrā iesaukumā, taču turpmākajos gados plānots audzēt iesaucamo skaitu ar mērķi līdz 6000 gadā, ņemot par piemēru Somijas kolektīvās aizsardzības modeli.

“Tas būtu jauns sociālais līgums starp pilsoni un Latvijas valsti, jo pašlaik esam apstākļos, kad kaimiņvalstis vēlas mūsu brīvību apdraudējumu, ja gribam šīs brīvības izmantot, tad jādod kaut kas pretī,” rezumē ministrs.

Plašāk par Valsts aizsardzības dienestu, tai skaitā prasībām un sociālajām garantijām Aizsardzības ministrijas sagatavotajā infografikā.

Aizsardzības ministrija sāk darbu pie Valsts aizsardzības dienesta pakāpeniskas ieviešanas

Dalīties ar šīs lapas saturu!