Kādi ir Lietuvas mērķi un iespējas, gatavojoties šovasar gaidāmajam NATO samitam Viļņā?

Diskusijas uzņem apgriezienus arī Briselē, un pamazām tiek izvirzīti arī Viļņas samita galvenie mērķi: praktisks un politisks atbalsts Ukrainai, stingrākas saistības palielināt militāros izdevumus, kā arī saglabāt un stiprināt atturēšanas politiku, īpaši NATO austrumu flangā.

“NATO samita rīkotājvalstij ir nepārprotami liela ietekme uz samita dienaskārtību. Bet ar tik daudziem sabiedrotajiem ir grūti to izdarīt vienam. Lai ietekmētu dienaskārtību, ir nepieciešama valstu koalīcija,” pauž NATO ģenerālsekretāra biroja ilglaicīgais darbinieks, tagad drošības eksperts Džeimijs Šī (Jamie Shea).

Lietuvas ambīcijas – politiskās saistības pret Ukrainu

Gatavojoties NATO samitam, Lietuva vēlas no sabiedrotajiem sagaidīt apņemšanos ne tikai turpināt sniegt militāru atbalstu Ukrainai, bet arī stiprināt politisko sadarbību, tādējādi vēl skaidrāk liekot saprast, ka NATO durvis Kijivai ir atvērtas.

Bet vai tas nozīmētu Ukrainas pilntiesīgu dalību aliansē vai tomēr ko citu? Kā norāda domnīcas “RUSI Europe” vadītājs Pīters V. Brorsens,  viņš sagaida, ka Viļņā tiks pieņemti lieli lēmumi par Ukrainas iespējami dalību NATO.

Viņš uzskata, ka NATO attiecības ar Ukrainu jau tagad ir “uz ļoti labām sliedēm”, un potenciālās dalības saistības ir gaidāmas pēc kara. Tikmēr Ukrainai dalībai ES ir lielāks potenciāls, viņš norāda.

Tikmēr Dž. Šī uzskata, ka nozīmīgu lēmumu par Kijivas dalību ES vai NATO Viļņā nebūs. Viņš norāda, ka NATO ir divi sadarbības formāti: valsts var būt pilntiesīga dalībvalsts vai partnere.

"Toties Ukraina tikko ir pievienojusies NATO Kiberaizsardzības izcilības centram. Tātad varētu kaut ko darīt, lai Ukrainu iekļautu NATO ekosfērā, dažādoss izcilības centros, aģentūrā,” saka Šī, piebilstot, ka NATO nav tādu formātu kā “asociētā dalība”.

Cerība atrisināt ieilgušo strīdu

NATO eksperts uzskata, ka Viļņas samits varētu būt ledlauzis ieilgušajam konfliktam par NATO un Ukrainas komisiju. Šis sadarbības stiprināšanas formāts pastāvēja līdz 2017. gadam, kad Ungārija apturēja regulāras sanāksmes ministru līmenī.

Tā bija Ungārijas atbilde savulaik Ukrainā pieņemtajam izglītības likumam, kas, ungāru ieskatā pārkāpa Ukrainā dzīvojošo ungāru minoritātes tiesības.

“Domāju, ka labs rezultāts būtu, ja sabiedrotie vienotos ar Ungāriju atgriezties pie iepriekš ierastajām sanāksmēm. Tas būtu arī simbolisks solis, lai varētu atgriezties pie normālas dzīves, ”saka Dž. Šī.

Tāpat svarīgi vēlreiz apliecināt NATO saistības sniegt ilgtermiņa atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem arī pēc kara un saglabāt atvērto durvju politiku Ukrainas iespējamai dalībai aliansē.

Aizsardzības finansējums Lietuvai ir drošības jautājums

2014. gada NATO samitā Velsā sabiedrotie izvirzīja mērķi desmit gadu laikā palielināt aizsardzības izdevumus līdz vismaz 2 procentiem no IKP, no budžeta 20 procentus novirzot jauna militārā aprīkojuma iegādei.

Dažas valstis tagad uzskata, ka iepriekš miera laikā noteiktais mērķis ir jāaktualizē, ņemot vērā karu Eiropā. Tāpēc tiek apspriesti vairāki varianti: ka 2 procentiem no IKP ir absolūtais minimums un, iespējams, nākotnē jāizvirza mērķis sasniegt 3 procentus no iekšzemes kopprodukta.

Tikmēr bijusī NATO amatpersona piebilst, ka aizsardzības finansējuma palielināšana ir nepieciešama ne tikai, lai nākotnē palīdzētu Ukraini, bet arī, lai papildinātu NATO iztukšotās tehnikas un munīcijas noliktavas un stiprinātu spējas visā aliansē, tostarp austrumu flangā.

"Kā mēs zinām, NATO mērķis ir palielināt ātrās reaģēšanas karaspēku no 40 000 līdz 300 000 karavīru. Arī bataljonu pārveidošanai par brigādēm vajadzēs finansējumu,” uzsvēra Dž. Šī.

NATO austrumu flanga aizsardzība

2022. gada NATO samitā Madridē tika pieņemta virkne lēmumu, kam vajadzētu stiprināt austrumu flanga aizsardzību. Šovasar Viļņā gaidāmajā samitā plānoti vēl vairāki lēmumi tādā pašā virzienā.

Izskan viedoklis, ka dažām valstīm, tostarp Vācijai un Francijai, vēl ir jāpierāda sava gatavība aizstāvēt NATO austrumu flangu.

"Cerams, ka Viļņā visi sabiedrotie, kuru karavīri šobrīd ir NATO kaujas grupas bataljonos Austrumos, paziņos, ka drīzumā būs brigādes, ne tikai teorētiski, bet ar štābu, ar bruņutehniku. […] Ka viņiem ir loģistikas krājumi, lai septiņu dienu laikā spētu izveidot brigādi,” saka bijusī ilggadējā NATO amatpersona Dž. Šī.

Tikmēr “RUSI Europe” vadītājs uzskata, ka ir pāragri prognozēt, kādas konkrētas saistības NATO apņemsies austrumu flanga stiprināšanai, un lēmumi būs atkarīgi arī no tā brīža situācijas kaujas laukā Ukrainā.

Svarīgs temats šī gada NATO samitā būs arī Zviedrijas un Somijas dalības aliansē.

“Lietuvai ir svarīgi, lai mēs līdz Viļņas samitam noteikti uzņemtu Somiju aliansē. Somija noteikti būs dalībvalsts pēc pusgada. Par Zviedriju mēs vēl neesam tik pārliecināti,” saka Pīters V. Brorsens.

Nepildītie solījumi

Vienīgā problēma ir tā, ka gandrīz 10 gadus vēlāk daudzas valstis joprojām nav izpildījušas 2014. gada samitā apstiprinātās saistības. Oficiālā NATO statistika liecina, ka tikai deviņas no 30 valstīm līdz 2022. gadam ir sasniegušas 2 procentu no IKP slieksni aizsardzības tēriņiem. Lielāko Eiropas sabiedroto – Francijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas – šo valstu vidū pagaidām vēl nav.

Vienlaicīgi valstīm labāk klājas, pildot solījumu tērēt vismaz 20 procentus no aizsardzības izdevumiem jauna aprīkojuma iegādei. Saskaņā ar oficiāliem NATO datiem par 2022. gadu, tikai piecas dalībvalstis pašlaik nepilda šo nosacījumu: Beļģija, Čehija, Kanāda, Portugāle un Slovēnija.

Tomēr pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā daudzas valstis sapratušas, ka kavēties nedrīkst. Bet, vai valstis apņemsies tuvākajā laikā aizsardzībai tērēt vairāk nekā 2 procentus no IKP? sasniegt pat augstāku līmeni par pašreizējo 2 procentu mērķi? Domnīcas “RUSI Europe” direktors gan uzskata, ka nē, taču 2 procenti, “vairs nebūs griesti, bet gan grīda”, tātad – obligātais minimums.