Krievija sauc igauņus par rusofobiem, jo tie vēlas mazināt Krievijas vēstniecības darbinieku skaitu

Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova trešdien sacīja – Krievijai “jau sen nav noslēpums, ka Igaunija ir viena no naidīgākajām valstīm pret Krieviju."

"Rusofobija šeit [Igaunijā] ir pacelta līdz oficiālās doktrīnas līmenim. Tajā pašā laikā viņi acīmredzot vēlas vēlreiz iepriecināt savus aizjūras kuratorus," Zaharova turpināja, domājams, runājot par ASV un/vai Apvienoto Karalisti. Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova, kura arī iepriekš izcēlusies ar skaļiem un emocionāliem publiskiem paziņojumiem, uzsvēra, ka "Igaunijas varas iestādēm ir jāapzinās, ka neviena no viņu naidīgajām darbībām nepaliks bez atbildes.”

Tikmēr Igaunijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Igaunijas sabiedriskajam medija “ERR” norādīja, ka līdz šim brīdim nav saņemta oficiāla informācija par iespējamām Krievijas atbildēm uz paziņojumu par Krievijas vēstniecības Igaunijā darbinieku skaita samazinājumu.

Šo Igaunijas Ārlietu ministrija arī oficiāli paziņojusi Krievijas vēstniecībai, līdz ar to 13 krievu diplomāti un vēl astoņi darbinieki tiks nosūtīti uz mājām, un turpmākās izraidīšanas no Igaunijas vēstniecības Maskavā tiks izpildītas tieši proporcionāli, lai saglabātu paritāti.

Tādējādi Krievijas vēstniecībā Igaunijā strādāt paliktu astoņi krievu diplomāti un 15 citi darbinieki iepriekšējo vairāk nekā 40 darbinieku vietā.

Tikmēr Briselē bāzētais neatkarīgais tiešsaistes laikraksts “EUobserver” ceturtdien ziņoja, ka paritātes sasniegšanu vēstniecību darbinieku skaita ziņā jau ir panākušas Lietuva un Čehija.

To, ka šādai izraidīšanai vajadzēja notikt jau agrāk, atzīst arī vairāki Igaunijas politiķi Eiropas Parlamentā.

Tomēr diplomātiskajās aprindās šāds viedoklis nav vispārpieņemts, norāda “EUobserver”, citējot anonīmu avotu Nīderlandes Ārlietu ministrijā, kurš šo soli nosauca par "simbolisku”.

“EUobserver” ziņoja, ka Krievijas Federācijas vēstniecībās Eiropas Savienībā parasti ir daudz vairāk diplomātu, tai skaitā pseidodiplomātu, un cita personāla, nekā attiecīgajām ES valstīm Krievijā esošajās vēstniecībās. Pat pēc aptuveni 300 krievu diplomātu izraidīšanas, kas sekoja traģiskajiem notikumiem Ukrainas pilsētā Bučā, krievu diplomātu skaits ES valstīs joprojām ir ievērojams.

Tas pats attiecas uz Krievijas ES misiju Briselē, kurā strādā 35 diplomāti, salīdzinoši –  ES Ārējās darbības dienesta (EĀDD) birojā Maskavā ir tikai deviņi diplomāti.

Arī Krievijas misiju Briselē tagad vada pagaidu pilnvarotais lietvedis Kirils Loginovs, kuram ir sakari ar Krievijas izlūkdienestiem, vēsta “EUobserver”.