Jānis Garisons: Svarīgi ir būt gataviem, bet nepadoties Krievijas energo un kodolšantāžai

Nozares politika
Sargs.lv
NATO
Foto: Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs J. Garisons un pārējo Baltijas valstu aizsardzības ministri NATO sanāksmes laikā tiekas ar ASV aizsardzības sekretāru L. Ostinu/ASV pārstāvniecība NATO

Krievija turpina izdarīt spiedienu uz NATO un Rietumiem kopumā ar savu kodolšantāžu un energošantāžu. Būtiski, ka mēs esam gatavi un šai šantāžai nepadodamies, tā pēc NATO aizsardzības ministru tikšanās, kas no 12. līdz 13. oktobrim notika NATO galvenajā mītnē Briselē, sacīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons. Šajās dienās Latvija kopā ar citiem sabiedrotajiem parakstījusi arī nodomu protokolu “Eiropas debesu vairoga" iniciatīvai, kuras mērķis ir izveidot Eiropas gaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmu, valstīm kopīgi iegādājoties pretgaisa aizsardzības aprīkojumu un raķetes. Tāpat Latvija solidāri turpinās atbalstīt Ukrainu, tostarp apmācot ukraiņu karavīrus, lai viņi būtu spēcīgāki cīņā pret krievu okupantiem.

NATO turpinās palīdzēt Ukrainai

Jau ziņots, ka 12. oktobrī, tiekoties ar Ukrainas aizsardzības ministru Oleksiju Rezņikovu, NATO dalībvalstu aizsardzības ministri vienojās palielināt militārā atbalsta sniegšanu Ukrainai, lai tā varētu turpināt sevi aizsargāt un nodrošinātu Krievijas okupēto teritoriju atbrīvošanu.

Kā norāda J. Garisons, arī Latvija visu šo laiku iespēju robežās palīdz Ukrainai, sākotnēji turp sūtot gan bruņojumu, gan arī regulāri uz kara visvairāk skartajiem reģioniem Ukrainā nogādājot humānās palīdzības kravas civiliedzīvotājiem un ekipējumu karavīriem. Tāpat Latvijas bruņoto spēku instruktori nodrošina apmācības Ukrainas karavīriem, un arī šis palīdzības veids tiks saglabāts.

J. Garisons atzīst, ka NATO sanāksmē spriests arī par to, kā šo palīdzību Ukrainai nodrošināt ilgtermiņā, un tas attiecas gan uz ekipējuma piegādēm, gan militāro apmācību.

Arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atzīst –  lai arī NATO tieši konfliktā neiesaistās, alianses dalībvalstis turpinās Ukrainai palīdzēt, piegādājot bruņojumu, tehniku un citas nepieciešamās lietas tik ilgi, cik vien vajadzēs. Tas attiecas arī uz medicīnas līdzekļiem un piemērotu silto apģērbu Ukrainas karavīriem, kas, tuvojoties ziemai, ir kritiski svarīgs.

Vairāki dalībvalstis, piemēram, Vācija, jau šajās dienās Ukrainai piegādājusi jaunas vidējā darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas "IRIS-T SLM", un vēl plānots nosūtīt tuvākajā laikā.

Tāpat arī Spānija ir apliecinājusi, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanai piegādās vairākas vidējā darbības rādiusa raķešu sistēmas “Hawk”.

“Krievijai, turpinot uzbrukt Ukrainai un tās iedzīvotājiem ir jāapzinās, ka tā ir izolēta, kamēr visa pasaule stāv līdzās ar Ukrainu,” teica J. Stoltenbergs, piebilstot, ka NATO šajā konfliktā militāri neiesaistīsies, bet atbalstīs Ukrainu, cik vien ilgi vajadzēs. Un nākotnē plānots Ukrainai palīdzēt arī parorientēties no padomju ēras mantojuma un NATO līmeņa ekipējumu un bruņojumu.

Arī J. Garisons apzinās, ka Krievija, visticamāk, turpinās šo notikumu eskalāciju karā Ukrainā, tāpēc svarīgi, ka NATO to apzinās un visiem iespējamiem scenārijiem gatavojas.

“Redzam, ka Krievija iepriekš spieda Ukrainu padoties, taču tagad izdara spiedienu uz NATO un Rietumiem kopumā ar savu kodolšantāžu un energošantāžu. Būtiski, ka mēs esam gatavi un šai šantāžai nepadodamies,” viņš saka.

NATO stiprinās savu pretgaisa aizsardzību

Jau ziņots, ka ministru tikšanās laikā 14 NATO dalībvalstis, tostarp Latvija, kā arī kandidātvalsts Somija parakstīja nodomu protokolu “Eiropas debesu vairoga" ("European Sky Shield") iniciatīvas izstrādei. Šīs iniciatīvas mērķis Vācijas vadībā ir izveidot Eiropas gaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmu, valstīm kopīgi iegādājoties pretgaisa aizsardzības aprīkojumu un raķetes.

“Tas attiecas ne tikai uz iepirkumiem, bet arī kopējo integrāciju, jo pašu ieroci jau nav māksla nopirkt, svarīgi ir to saslēgt kopā vienotā sistēmā,” saka J. Garisons, piebilstot, ka NATO dalībvalstu uzdevums ir arī celt savu militārās industrijas kapacitāti, palielinot ražošanas jaudas. Jo NATO valstīm ir jāatjauno savi krājumi, ko tās nosūtījušas Ukrainai, kā arī iespēju robežās jāturpina atbalstīt Ukrainu.

Tāpat šīs sanāksmes laikā J. Garisons piedalījās arī NATO kodolpolitikas plānošanas grupas sanāksmē, kas notika aizsardzības ministru līmenī. 

Arī J. Stolenbergs atzīst, ka V. Putina retorika ir bīstama un bezatbildīga, taču NATO šos Kremļa skaļi izteiktos draudus uztver nopietni un vēlreiz norāda – ja Krievija pret Ukrainu izmantos kodolieročus, tas ne tikai krasi mainīs konflikta gaitu, bet tas Krievijai nepaliks bez sekām. Kādām tieši, uz to J. Stoltenbergs medijiem preses konferencē detalizētāku atbildi nesniedza, vien norādīja, ka kodolkaru nevajag sākt, jo tajā nekad nav uzvarētāju.

NATO pastiprinās Austrumu flangu

NATO ģenerālsekretārs sacīja, ka alianse palielinās Ātrās reaģēšanas spēku apmēru, kā arī vēl vairāk stiprinās NATO Austrumu flangu, kurā jau tagad izvietotas astoņas NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas.

Jau ziņots, ka Francija paziņojusi par savu spēku palielināšanu Austrumeiropā, izvietojot pastiprinātu kājnieku kaujas mašīnu rotu un tanku "Leclerc" vadu Rumānijā, savukārt uz Lietuvu tiks nosūtītas lidmašīnas "Rafale", bet uz Igauniju - vieglā kājnieku rota.

Arī J. Garisons apstiprināja, ka šī gada NATO samitā Madridē pieņemtie lēmumi tiks ieviesti, un gan Kanāda, gan Vācija un Lielbritānija turpina sarunas par attiecīgi Latvijā, Igaunijā unh Lietuvā izvieto kaujas grupu palielināšanu līdz brigādes līmenim.

“Pārrunājām, kādā veidā tiek pildīti šie Madrides lēmumi, un gan Kanāda, gan Vācija, gan Lielbritānija apstiprināja, ka strādā pie tā, lai palielinātu esošās kaujas grupas līdz brigādes līmeņa vienībām. Bet arī no mūsu puses tas prasa ieguldījumus uzņemošās valsts atbalstā, poligonos un apmācībā,” pauž J. Garisons.

Tāpat NATO pastiprinās savas kritiskās infrastruktūras objektus, jau tagad patruļu skaits Baltijas un Ziemeļu jūrā ir dubultots, tāpat tiks paaugstināta drošība ap citiem kritiski svarīgiem – energoinfrastruktūru, kā arī kiberdrošības stiprināšanu.

Tāpat NATO jaunnedēļ rīkos ikgadējās un plānotās kodolreaģēšanas mācības "Steadfast Noon", lai pārliecinātos, ka alianses kodolatturēšana ir efektīva, droša un uzticama. Līdzīgas mācības rīkojot arī Krievija, taču tām NATO izlūkošana rūpīgi seko līdzi.

NATO turpinās arī savu klātbūtni starptautiskajās operācijās – kopīgi ar Eiropas Savienību nodrošinot atbalstu operācijā “EUFOR Althea” Bosnijā un Hercogovinā, kā arī NATO vadītajā operācijā Kosovā KFOR un apmācību operācijā Irākā.

Dalies ar šo ziņu