Somijas un Igaunijas eksperti dalās savas valsts pieredzē par obligāto militāro dienestu

Konferences diskusijā par starptautisko pieredzi valsts aizsardzības dienesta īstenošanā, ko vadīja Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks, Somijas Aizsardzības politikas departamenta vecākais štāba virsnieks Antii Alahonko uzsvēra – Somijā ir ļoti augsta sabiedrības vēlme un gatavība aizstāvēt valsti, tāpēc laiku obligātajā dienestā pilsoņi uztver nevis kā sodu, bet gan kā goda pienākumu, kas jāpaveic.

Tāpat svarīga ir arī motivējoša apmācību sistēma, tai jābūt ne tikai vērtīgai, bet arī interesantai, lai jauniesauktais rezerves karavīrs justu, ka šis nav zemē nomests laiks. Pie ieguvumiem pēc dienesta eksperts noteikti min līderības prasmes, jo tās dienesta gaitā tiek nostiprinātas. Tāpat arī taustāmi bonusi, piemēram, vairāku auto kategoriju vadīšanas apliecība, kas var noderēt arī civilajā dzīvē.

Jau ziņots, ka arī Latvijā iecerētajā valsts aizsardzības dienestā viens no iespējamajiem motivācijas instrumentiem būtu, piemēram, iespēja dienesta laikā apgūt autovadītāja specialitāti.  

Savukārt Igaunijas Aizsardzības ministrijas padomnieks rezerves dienesta jautājumos Rainers Jarvela norādīja, ka Igaunijā aptuveni 20% no visiem jauniesaucamajiem ir cita etniskā piederība, un viņu pirmā valoda nav igauņu, tāpēc komandas saliedēšanā un motivācijā ir jāpieliek vēl lielākas pūles.

Atbildot uz diskusijas klausītāju jautājumu par sociālajām garantijām pēc obligātā dienesta, abu balstu eksperti min gan kompensāciju dienesta laikā, turklāt Igaunijā tiem iesaucamajiem, kuru apgādībā ir bērns, tiek izmaksāti vēl papildu 90 eiro kā neliels ģimenes pabalsts. Somijas pārstāvis uzsver vēl kādu ļoti svarīgu aspektu – darba devējam ir pienākums saglabāt jauniesaucamā darba vietu uz laiku, kamēr viņš ir dienestā. Tāpat karavīriem apmācību laikā ir pieejams psiholoģisks un cita veida atbalsts.

Līdzīgi kā Latvijā, arī Somijā un Igaunijā pasliktinājusies jauniešu fiziskā sagatavotība, ko veicinājis “sēdošais” dzīvesveids, taču dienestā ir jāiekļauj visi, un šīs atšķirības starp sagatavotības līmeņiem jāmēģina “pievilkt” vienādā līmenī.  

Igaunijas eksperts norāda, ka Igaunijā apmēram 50% no jauniesaucamajiem nav piemēroti militārajam dienestam tieši veselības problēmu dēļ, un šis skaitlis ir satraucošs, līdz ar to šī problēma būtu jārisina valstiskā līmenī. “Ienaidniekam jau neinteresēs, cik sportisks tu esi,” pajoko R. Jarvela.

Jau ziņots, ka 14. septembrī Latvijas Kara muzejā notiek diskusija jauniešiem “Valsts aizsardzība – iespējas un izaicinājumi”, kurā aizsardzības nozares pārstāvji, ārvalstu eksperti un jauniešu organizāciju līderi pārrunā aktuālos drošības izaicinājumus un valsts aizsardzības dienesta ieviešanu. Tā ir pirmā šāda veida diskusija, kurā tiek uzklausīts jauniešu un viņu pārstāvēto organizāciju viedoklis par gaidāmo VAD, kā arī sniegtas aizsardzības nozares vadības un ekspertu atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem.