Konferences jauniešiem “Valsts aizsardzība – iespējas un izaicinājumi” pirmajā daļā tika pārrunāti aktuālie drošības izaicinājumi un jaunā valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešana. Sanākušie organizāciju pārstāvji uzdeva dažādus jautājumus Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem, kuri norādīja, ka valsts drošība ir kolektīva atbildība, un NATO esam arī mēs, kas nozīmē - arī mums pašiem ir jāaizstāv sava valsts.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks konferenci atklāja ar uzrunu, kurā atkārtoti uzsvēra nepieciešamību pastiprināti pievērsties valsts drošībai. A. Pabriks skaidroja, ka jauni izaicinājumi rada nepieciešamību pēc papildus cilvēkresursiem, tādējādi tika lemts par labu Valsts aizsardzības dienesta (VAD) izveidei. Šāds dienests jau veiksmīgi darbojas vairākās valstīs, un liela daļa metodikas ir tieši pārņemta no citu valstu, piemēram, Somijas pieredzes.
Aizsardzības ministrs A. Pabriks skaidroja, ka izpratne par drošību ir dažāda. Proti, tie, kuri izprot drošības draudus, uz pasauli skatās citādāk. Iedzīvotāji ikdienā neaizdomājas par valsts drošību, taču kopš kara Ukrainā uz šo situāciju skatās citādāk, jo esam redzējuši krievu okupantu zvērības Ukrainā.
Sanākušo organizāciju pārstāvji arī nekautrējās uzdot jautājumus Aizsardzības ministram. Vairāki jautājumi skāra tēmu, kas saistīti ar VAD ieviešanu un tā obligātumu. “Sargs.lv” jau iepriekš rakstīja par iesaukšanas noteikumiem un izņēmumiem.
Atbildot uz Jaunatnes organizācijas pārstāvja jautājumu par nepieciešamību dienēt jaunietim, ja viņš audzina nepilngadīgu bērnu, A. Pabriks atzina, ka šādi gadījumi ir jāskatās individuāli. Vairumā gadījumu šādās situācijās ir iespējams iestāties Zemessardzē, kas šo apmācību procesu sadalītu, tāpēc būtu vairāk iespēju būt klāt bērna audzināšanā.
Tāpat ministrs atgādināja, ka attaisnojošu iemeslu dēļ ir iespējams atlikt dienestu uz kādu laiku, taču tas ir jāvērtē individuāli. Gadījumā, ja bērna vecāks ir vienīgais ģimenē, kas rūpējas par bērnu, tad dienests neattiektos uz šo personu.
Tāpat izskanēja jautājumi par dzimumu līdztiesību VAD ieviešanā. A. Pabriks skaidroja, ka Latvijas armija no NATO valstīm ir viens no labākajiem piemēriem dzimumu līdztiesībā. Latvija VAD modeli lielā mērā ir aizņēmusies no Somijas, un lielākajā daļā citu valstu dienests arī attiecas tikai uz vīriešiem. Ministrs gan piebilda, ka liela pieprasījuma gadījumā Saeima var lemt un balsot par to, vai arī sievietēm dienestam būtu jābūt obligātam.
Arī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons uzsvēra, ka NATO esam arī mēs, un arī mums ir jādara viss iespējamais, lai stiprinātu savu valsti un organizāciju kopumā.
J. Garisons norādīja, ka šobrīd Krievijas militārie resursi ir “paplucināti” karā Ukrainā, tāpēc šobrīd Krievija nav tik spēcīga, kā iepriekš. Pastiprināti izvērstā propaganda pret ASV, Eiropu un tās sabiedrotajiem uztur Krievijas sabiedrības naidīgo tonusu. Valsts sekretārs atzina, ka visu laiku “skalojot smadzenes” par to, cik slikta ir Eiropa, kādā brīdī valstij ir kaut kas jādara, lai pierādītu un aizstāvētu savus vārdus. Šādu galējo soli Krievija spēra 24. februārī, kad uzsāka pilna mēroga karu pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem.
