Saeima šodien lems par jaunās valdības, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība. apstiprināšanu. "Sargs.lv" publicē daļu no deklarācijas, par Krišjāņa Kariņa topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas, teksta, kas attiecas uz valsts iekšējo un ārējo drošību.
Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.
Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisījusi inflācijas un enerģētikas krīzi Latvijā un visā pasaulē. Valdība apzinās, ka mainīgie apstākļi ietekmē Latvijas situāciju, un darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu valsts drošību un sociālekonomisko attīstību.
Stiprinot mūsu valsts izaugsmes ceļu, ir jāturpina īstenot politika, kas sniedz Latvijas iedzīvotājiem drošību un labklājību. Pēdējo gadu laikā īstenotas būtiskas pārmaiņas augstākās izglītības un zinātnes, finanšu sektora, investīciju piesaistes, administratīvā iedalījuma un citās jomās, kas ir ielikušas nozīmīgus pamatus nākotnes attīstībai.
Turpinot īstenot uzsāktās reformas un ieviešot jaunas pārmaiņas, mūsu rūpēm arī turpmāk jābūt vērstām uz tautsaimniecības izaugsmi, stabilitāti un drošības stiprināšanu. Latvijā aug to uzņēmumu skaits, kuri eksportē augstas pievienotās vērtības preces, aug iedzīvotāju vidējā alga, aug mūsu augstskolu starptautiskie reitingi. Tās ir mūsu tautsaimniecības tendences, kas ir jānostiprina.
Cilvēks ir galvenā Latvijas vērtība, tāpēc šobrīd mums visiem jāmobilizējas tādai tautsaimniecības izaugsmei, kas uzlabos dzīvi pašiem un nākamajām paaudzēm. Lai īstenotu plašu ekonomikas transformāciju, mērķēti pārorientējams darbs piecās savstarpēji cieši saistītās jomās:
2. Izglītība. Tā ir pamats valsts ekonomikas transformācijai. Kvalitatīva un pieejama izglītība ir būtiska tautsaimniecības izaugsmes, katra cilvēka, visas sabiedrības un valsts sekmīgas attīstības un ilgtspējas pamats. Caur visiem mūžizglītības posmiem - pirmsskolu, pamatskolu, vidusskolu, profesionālo un profesionālās ievirzes izglītību, speciālo un interešu izglītību, kā arī augstskolu - mums ir jāturpina darbs, lai izveidotu pieprasītu un efektīvu izglītības sistēmu, kas dod iespēju katra indivīda izaugsmei un sagatavo reālajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Īpaši jāinvestē augstākajā izglītībā un zinātnē, lai Latvijā panāktu dinamisku inovāciju attīstību, paplašinātu un nostiprinātu pamatu eksportam ar augstu pievienoto vērtību, kā arī palielinātu nacionālo cilvēkkapitālu.
3. Enerģētika. Tas ir motors ekonomikas transformācijai. Ilgstoši Latvijas tautsaimniecība paļāvās uz salīdzinoši lēto Krievijas gāzes importu, lai ražotu gan siltumu, gan elektrību. Krievijas karš Ukrainā beidzot ir sagrāvis ilūziju, ka Latvija var turpināt ierasto ceļu enerģētikas jomā. Tāpēc ir jāattīsta tāda enerģētikas nozare, kas paredz pietiekamu, prognozējamu un cenas ziņā konkurētspējīgu enerģētikas nodrošinājumu nākotnes ekonomikas attīstībai un skaidru plānu, kā Latvija sasniegs tai saistošos ES klimata mērķus. Ir jāveicina atjaunojamo energoresursu izmantošana, jo tā ir ne tikai klimata politikas sastāvdaļa, bet tā arī nozīmīgi samazina Latvijas importa bilanci.
4. Konkurētspēja. Tas ir nodrošinājums ekonomikas transformācijai. Lai turpinātu tautsaimniecības un eksporta izaugsmi, mums ir jāveicina augstas pievienotas vērtības investīcijas Latvijā. Jāattīsta ne tikai Rail Baltica dzelzceļa projekts, bet jāpārorientē visa mūsu dzelzceļa sistēma un ostu potenciāls. Ir jāturpina attīstīt pelnošie lauksaimniecības un mežsaimniecības sektori, lai augtu to pievienotā vērtība. Mums ir jāiedzīvina jauno novadu centru ekonomiskā attīstība, kas ietver mājokļu pieejamību, izglītības, veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu attīstību un fizisko savienojamību ar tuvāko apkārtni un citiem novadu centriem. Rīgas konkurētspējas stiprināšana ir priekšnoteikums straujākai valsts kopējai ekonomikas izaugsmei. Panāksim būtisku ēnu ekonomikas samazināšanos.
5. Dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība. Tās pieaugums nodrošinās ilgtspējīgu ekonomikas transformāciju, jo galvenais izaugsmes resurss ir darba tirgū pieprasītas cilvēka spējas, zināšanas, un radošums, kā arī to prasmīga izmantošana, savstarpēji sadarbojoties. Lai ikkatrs izjustu dzīves kvalitātes uzlabojumus, ir jāstiprina tiesiskums, veselības aprūpes kvalitāte, latviskā kultūrtelpa, vietējo kopienu attīstība, kā arī bērnu aprūpes un labklājības sistēma, jāpanāk, lai cilvēks būtu efektīvu pakalpojumu centrā. Valdība apņemas nodrošināt ilgtspējīgu un uz pacientu centrētu veselības aprūpes sistēmas darbību. Ziemeļvalstu pieredze rāda, ka kopējā dzīves kvalitātes uztvere investoru piesaistei un ekonomikas attīstībai ir svarīgāka par dzīves dārdzību vai nodokļu slogu. Savukārt dzīves kvalitāte ir pamats pašu, mūsu bērnu un uzņēmēju izvēlei par labu savai zemei Latvijai.
Valsts aizsardzības virsmērķis ir nodrošināt Latvijas valsts aizsardzību pret mūsdienu konvencionālajiem un nekonvencionālajiem apdraudējumiem. Latvijas valsts aizsardzības politikā būtisks ir NATO kolektīvās drošības princips, sadarbība ar transatlantiskajiem partneriem, kā arī reģionālā sadarbība ar Baltijas valstīm, Poliju, Ziemeļvalstīm un Apvienoto Karalisti.
Valdība apņemas īstenot visaptverošas valsts aizsardzības principus, sekmējot iedzīvotāju gatavību aizstāvēt Latviju un tās nacionālās vērtības. Spēja nodrošināt valsts aizsardzību, tai skaitā ar Latvijas pašas resursiem, ir izšķiroša valsts pastāvēšanai ilgtermiņā. Turpināsim sniegt militāro palīdzību un atbalstu Ukrainai, lai tā spētu atbrīvot Krievijas okupētās teritorijas.
1. Attīstīsim Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) tā, lai tie spētu aizsargāt Latvijas iedzīvotājus pret jauna veida draudiem, kā arī pret militāru apdraudējumu. Lai to sasniegtu, valsts aizsardzības budžetu nodrošināsim vismaz 3% apmērā no IKP līdz 2027.gadam.
3. Uzsverot NATO un transatlantiskās sadarbības nozīmi, turpināsim līdzdarboties NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā, kā arī aktīvi piedalīsimies ES ārējās un drošības politikas iniciatīvās. Nodrošināsim Latvijas ārējo drošību, tai skaitā ar ilgstošu un būtisku NATO spēku klātbūtni Latvijā atbilstoši NATO stratēģiskajai koncepcijai, stiprinot Austrumu flangu un palielinot Latvijā izvietoto NATO kaujas grupu līdz brigādes līmenim. Līdz ar NATO paplašināšanos Baltijas jūras reģionā uzstāsim uz jauna reģionālā aizsardzības plāna izstrādi. Nodrošināsim nepieciešamo uzņemošās valsts atbalstu, tai skaitā Sēlijas poligona izveidošanu. Iestāsimies par dziļāku Eiropas Savienības un NATO sadarbību hibrīddraudu novēršanā, drošības infrastruktūras veidošanā un militārās mobilitātes attīstībā.
4. Ievērojot ģeopolitiskos apstākļus, paātrināti virzīsim izskatīšanai un apstiprināšanai Nacionālās drošības un Valsts aizsardzības koncepcijas.
6. Nodrošināsim bruņojumu un materiāli tehniskos līdzekļus NBS Sauszemes spēkiem. Veidosim NBS jaunas spējas, jo īpaši pretgaisa aizsardzību un krasta aizsardzību, kā arī palielināsim NBS skaitlisko sastāvu, pilnveidojot sauszemes spēkus.
7. Attīstīsim visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu, stiprinot valsts institūciju, pašvaldību un visas sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, informējot un rīkojot mācības. Stiprināsim sabiedrības psiholoģisko noturību un pretestību dezinformācijai.
8. Stiprināsim jaunatnes patriotisko un valstisko audzināšanu. Attīstot piederības sajūtu Latvijai, paplašināsim Jaunsardzes kustību, kā arī ieviesīsim valsts aizsardzības mācību kā obligātu priekšmetu vidējās izglītības posmā.
9. Stiprināsim valsts kiberdrošību un nacionālās kiberaizsardzības spējas. Lai pilnveidotu noturību pret kiberuzbrukumiem un mazinātu digitālās drošības riskus, veidosim Nacionālo kiberdrošības centru un uzlabosim kiberdrošības pārvaldību valstī. Stiprināsim sabiedrības spēju gudri lietot tehnoloģiskos risinājumus un apgūt prasmes sevis aizsardzībai kiberdrošības izaicinājumu apstākļos.
Tāpat jaunā valdība apņemas stiprināt iekšējo drošību, un efektīvs krīžu pārvaldības mehānisms ir būtisks priekšnoteikums valsts neatkarības nodrošināšanai. Aktīvi veicināsim sabiedrības noturību pret dažādu veidu hibrīdapdraudējumiem, stiprināsim mehānismu cīņai pret Krievijas agresīvo politiku atbalstošo organizāciju un personu darbību, pilnveidojot iekšlietu dienestu un valsts drošības iestāžu darbu un likumdošanas bāzi. Palielināsim sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu (atbilstoši valsts budžeta funkciju klasifikācijai - policija, tiesa, un prokuratūra, robežsardze un migrācija, ugunsdrošība un glābšana, starpnozaru funkcijas, KNAB), lai 2026.gadā tas sasniegtu 2,5% no iekšzemes kopprodukta.
11. Pilnveidosim krīžu vadības sistēmu, izveidojot Krīžu vadības centru un valstiska līmeņa starpinstitucionālu krīžu komunikācijas mehānismu.
13. Izstrādāsim un ieviesīsim valsts un novadu līmeņa katastrofu risku samazināšanas un pārvaldības stratēģiju.
14. Veiksim valsts materiālo rezervju sistēmas revīziju un pilnveidosim to atbilstoši risku analīzei;
15. Pilnveidosim agrīnās brīdināšanas sistēmu.
16. Turpināsim īstenot Ukrainas civiliedzīvotāju mērķtiecīgu starpinstitucionālu atbalstu, veicinot viņu sociālekonomisko iekļaušanos sabiedrībā un nodrošinot nepieciešamā valsts budžeta finansējuma piešķiršanu atbalsta pasākumiem.
17. Izstrādāsim un ieviesīsim jaunu iekšlietu dienestu darbinieku atalgojuma sistēmu, nodrošinot atbalstu konkurētspējīgas atlīdzības un sociālo garantiju iespējām iekšlietu sistēmas iestādēs nodarbinātajiem, lai novērstu kritisku personāla nepietiekamību, kas noved pie iekšējās drošības pakalpojumu intensitātes un sniegšanas sabiedrībai būtiskiem ierobežojumiem.
19. Nodrošināsim Iekšējās drošības akadēmijas konsorcija darbības uzsākšanu un attīstību.
20. Nodrošināsim iekšējās drošības pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras, speciālā transporta, aprīkojuma, speciālo līdzekļu un ekipējuma iegādi, uzturēšanu un atjaunošanu, uzņemoties valsts budžeta ilgtermiņa finanšu saistības.
21. Nodrošināsim valsts ārējās robežas izbūvi, stiprinot Eiropas Savienības robežas drošību, kā arī nodrošināsim nepieciešamo personāla mobilitāti un aprīkojumu. Īstenosim efektīvu stratēģiju, novēršot nelegālās imigrācijas un pārrobežu organizētās noziedzības riskus uz ārējās robežas. Pārskatīsim Imigrācijas likuma normas un kontrolējošo iestāžu darbu, kam jānovērš nelikumīga personu ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikas teritorijā.
22. Īstenosim Eiropas Savienības un nacionālajai drošībai būtiskus digitalizācijas un inovācijas projektus, maksimāli stiprinot digitalizāciju iekšlietu sistēmā.
23. Sadarbībā ar pašvaldībām paplašināsim pašvaldības policijas kompetenci un atbildību.
24. Sadarbībā ar pašvaldībām un vienojoties par finansiālo saistību dalīšanu, stiprināsim brīvprātīgo ugunsdzēsības posteņu darbību reģionos.
[..]
Tāpat jaunā valdība savā deklarācijā sola stiprināt Latvijas ārpolitiku. Tās uzdevums ir Latvijas neatkarības ilgtspējas nostiprināšana un neatgriezeniskuma nodrošināšana. Latvijas ārpolitikas galvenie mērķi ir ilgtspējīga ārējā drošība, ekonomiskā attīstība, sabiedrības labklājība un starptautiskais tiesiskums. Latvijas ārpolitikā turpināsim nelokāmu rietumu ģeopolitisko orientāciju un iestāsimies par noteikumos balstītas starptautiskās kārtības un sadarbības sistēmas saglabāšanu un attīstību.
43. Stiprināsim NATO kā Eiropas drošības garanta pozīcijas un ciešas transatlantiskās attiecības ar ASV un Kanādu.
44. Sniegsim politisku, militāru, finansiālu, humānu un ekonomisku atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju, turpinot piegādāt Ukrainai bruņojumu un ekipējumu un apmācot Ukrainas bruņoto spēku karavīrus, kā arī aicināsim uz šādu rīcību partnerus un starptautisko sabiedrību. Aktīvi iesaistīsimies Ukrainas atjaunošanas un stiprināšanas procesos. Atbalstīsim dinamisku Ukrainas integrāciju Eiropas Savienības un NATO struktūrās. Iestāsimies par īpaša tribunāla izveidi Krievijas agresijas noziegumu pret Ukrainu izmeklēšanai un sodīšanai. Turpināsim dalību starptautiskajās tiesvedībās pret Krieviju par tās pastrādātajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci Ukrainā.
45. Iestāsimies par stingru un plašu sankciju politiku pret Krievijas Federāciju un Baltkrieviju, kā arī Krievijas Federācijas izolāciju starptautiskajās organizācijās tik ilgi, līdz tā pilnībā izbeigs agresiju pret Ukrainu un sāks ievērot starptautisko tiesību principus un starptautiskās saistības, ko pati uzņēmusies. Iestāsimies par Ukrainas teritoriālās vienotības atjaunošanu tās starptautiski atzītajās robežās.
46. Veicināsim iekšēji un ārēji spēcīgas Eiropas Savienības tālāku nostiprināšanos kā globāli ietekmīgu nacionālu valstu savienību, kuru vieno kopīgas demokrātiskās vērtības un atbalsts cilvēktiesībām. Padziļināsim gan Baltijas valstu, gan Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) sadarbību, kā arī šāda formāta attiecību intensificēšanu ar Apvienoto Karalisti, veicinot drošību, labklājību un ilgtspēju reģionā, tādējādi sniedzot ieguldījumu Eiropas Savienības attīstībā. Stiprināsim sadarbību Eiropas ziemeļu un dienvidu ass valstu starpā, īpašu uzmanību pievēršot Trīs jūru iniciatīvas (Baltijas, Melnās un Adrijas jūras) sadarbības formātam.
48. Veicināsim stabilitāti, drošību un ilgtspējīgu attīstību Eiropas Savienības kaimiņu reģionos, izmantojot Eiropas kaimiņu politikas instrumentus. Stiprināsim attīstības sadarbības politikas instrumentus un palielināsim tiem pieejamo finansējumu.
49. Atbalstīsim Eiropas Savienības paplašināšanos, tādējādi stiprinot Latvijas ilgtermiņa nacionālās intereses un demokrātijas, drošības, stabilitātes un tiesiskuma nostiprināšanos Eiropā. Atbalstīsim tikai tādu kandidātvalstu uzņemšanu Eiropas Savienībā un NATO, kuras pilnībā atbalsta un īsteno šo organizāciju ārpolitiku.
50. Iestāsimies par nepieciešamību veikt plašas reformas ANO. Nodrošināsim Latvijas sekmīgu kandidēšanu ANO Drošības padomes nepastāvīgās dalībvalsts vēlēšanās uz 2026.-2027.gada termiņu, tādējādi radot nebijušas iespējas starptautiskajā darba kārtībā aizstāvēt Latvijas un reģiona drošībai būtiskākos jautājumus un stiprināt starptautisko tiesiskumu.
51. Īstenosim vienotu, dinamisku un mērķtiecīgu diasporas politiku, kas balstās koordinētā starpnozaru pieejā. Līdzās latviešu valodas un kultūras stiprināšanai un remigrācijas veicināšanai veidosim ciešāku sadarbību tautsaimniecībā un zinātnē, Latvijas ārējā tēla stiprināšanā un talantu piesaistē darbam Latvijā un Latvijai nozīmīgu starptautiskās darbakārtības jautājumu virzīšanā, kā arī diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšanā.
52. Lai efektīvi pārstāvētu valsti starptautiski, līdzdarbotos Latvijas ārējās drošības stiprināšanā un Latvijas juridisko un fizisko personu interešu aizsardzībā, spēcināsim Latvijas ārlietu dienestu, palielinot darbinieku atalgojumu, tostarp dienestam ārvalstīs, kā arī uzlabosim darbinieku laulāto sociālās garantijas. Paplašināsim Latvijas pārstāvniecību tīklu ārvalstīs atbilstoši valsts politiskajām un ekonomiskajām interesēm.
53. Starptautiski pastiprināti pievērsīsimies cīņai pret dezinformāciju, lai aizsargātu demokrātiju un cilvēktiesības un novērstu nelikumīga vai sabiedrībai un indivīdam kaitnieciska satura izplatību.
[..]
Jaunā valdība arī sola - lai nostiprinātu latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas un sabiedrību vienojoša pamata lietošanu ikdienas saziņā, mazināsim krievu un citu svešvalodu pašpietiekamību, stiprināsim valsts valodas politikas īstenošanas koordināciju, tostarp publiskajā un privātajā sektorā ieviešot praksi ar Latvijas iedzīvotājiem sazināties tikai valsts valodā, veidojot valstiski vienotu un koordinētu latviešu valodas apguvi pieaugušajiem, tostarp ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu veidojot vienotu un centralizētu valsts valodas apguves sistēmu Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, Ukrainas civiliedzīvotājiem, ES, EEZ, OECD, Šveices konfederācijas un trešo valstu pilsoņiem, kas likumīgi apmetušies uz dzīvi Latvijā.
