Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, piedzīvojot kārtējās militārajās un politiskajās neveiksmes Ukrainas karā, arvien vairāk un vairāk sašaurinās tas Kremļa elites cilvēku loks, kas atbalsta valsts vadītāju. Šāda elites neapmierinātība gan nenozīmē, ka tuvākajā laikā gaidāms iekšējs apvērsums. Drīzāk V. Putins, rēķinoties ar krietni šaurāku, bet kontrolējamāku pietuvināto cilvēku loku varētu kļūt bīstamāks, radot bažas par vēlmi reāli pielietot kodolieročus.
Lai arī vairums Krievijas elitei piederošo personu atbalsta V. Putinu un karu Ukrainā, tomēr kāds īpašs cilvēks – prezidenta speciālais pārstāvis sakaros ar starptautiskajām organizācijām Anatolijs Čubaiss, kurš uzdrošinājies saraut saites ar Kremļa režīmu.
Šis apstāklis ir īpašs, jo tieši A. Čubaiss bija uzskatāms par “Putina politisko krusttēvu”, proti, cilvēku, kurš deviņdesmito gadu beigās, ieveda pašreizējo Krievijas diktatoru Kremlī, tādējādi aizsākot viņa ceļu uz varas vertikāli.
Iepriekš arī Krievijas Centrālās bankas priekšsēdētaja Elvīra Nabiuļļina vēlējas aiziet, taču tika pierunāta vai piespiesta palikt amatā.
Kaut arī daļa Krievijas elites apzinās, ka karš Ukrainā ir stratēģiska kļūda, kas uz vairākiem gadiem var izolēt Krieviju un radīt starptautisku un iekšēju spriedzi, viņi nesaskata iespēju, ka Krievijas līderis Vladimirs Putins varētu mainīt savu nostāju.
Turklāt Kremļa saimnieks karu Ukrainā uzlūko iracionāli – kā savu vēsturisko misiju. Viņš ir pārliecināts, ka Krievijas ekonomika spēs adaptēties jaunajiem apstākļiem un tauta upurēsies nacionālā diženuma vārdā. Šī iracionalitāte rada bažas par V. Putina iespējamo izšķiršanos pielietot masu iznīcināšanas ieročus.
Pēc Krievijas militārās invāzijas Ukrainā 24. februārī V. Putina tuvāko loks ir kļuvis vēl šaurāks – tajā ietilpst cilvēki, kuri, tāpat kā līderis, vēlas karu turpināt, neraugoties uz sākotnējām neveiksmēm un pārrēķināšanos – nepiepildījās cerības uz ātru militāru uzvaru, atbalstu Ukrainas elitē, spēka struktūrās un sabiedrībā kopumā, kā arī netika pienācīgi novērtēts Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un viņa loma Ukrainas aizsardzībā.
Saskaņā ar V. Putina psiholoģisko portretu viņš necieš nodevību un ir atriebīgs. Ir visai iespējams, ka patiesībai atbilst telekanāla “RBK” paustais par iespējamo aizmugurisko paraugprāvu pret “nodevēju” A. Čubaisu, kurš, pēc neapstiprinātas informācijas, esot atstājis amatu un devies uz Turciju.
Proti, pašreizējais “Rosnano” vadītājs Sergejs Kuļikovs ir vērsies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu pārbaudīt uzņēmuma darbību 2010. – 2020. gadā, t.i., laikā, kad to vadīja A. Čubaiss.
“RUSNANO Group” ir Krievijas inovāciju attīstības institūcija, kas izveidota prezidenta iniciatīvas ietvaros ar nosaukumu "Nanotehnoloģijas nozares attīstības stratēģija", un tās dibinātājs ir Anatolijs Čubaiss.
