Dronu tehnoloģiju straujā attīstība ir mainījusi gan to stratēģiskās, gan ētiskās izmantošanas aspektus, liekot valstīm ne tikai saglabāt modrību un turpināt dronu un pretdronu sistēmu inovāciju, bet arī diskutēt par to atbildīgas izmantošanas politiku kopumā, atklājot Aizsardzības ministrijas un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgi rīkoto starptautisko Dronu samitu, sacīja Latvijas ministru prezidente Evika Siliņa.
Viņa norādīja, ka Latvija savlaicīgi ir apzinājusies un sākusi attīstīt dažāda veida bezpilota tehnoloģijas, bet, līdz ar agresorvalsts Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, turpina mācīties no Ukrainas bruņoto spēku pieredzes bezpilota sistēmu izmantošanā cīņā pret agresoru.
“Droni ir mainījuši kaujas lauku, tāpat kā ikviena cilvēka dzīvi. Šodien mēs domājam par dronu aizsardzības līnijas izveidi uz Baltijas valstu ārējām robežām, mēs veidojam dronu armiju, kas būtu spējīga darboties gaisā, jūrā un uz zemes, mēs apzināmies šo tehnoloģiju lomu gan izlūkinformācijas iegūšanā, gan mūsu karavīru dzīvību aizsardzībā. Tāpat dronu tehnoloģijas dod iespēju ārpus kaujas lauka, piemēram, ļauj piegādāt ne tikai humāno palīdzību, bet arī paver iespējas komerciālai izmantošanai sūtījumu piegādē,” sacīja premjere.
Viņa atzina, ka droni ir mainījuši stratēģiski ētisko pusi.
Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzsvēra, ka Latvija kopā ar Dronu koalīcijas partneriem atbalsta Ukrainu, aizstāvot kopīgās vērtības, savu valstu iedzīvotājus, kā arī attīsta augsto tehnoloģiju nozari Rietumvalstīs.
“Šī ir mainīga tehnoloģiju attīstības vide. Mums jābūt tās avangardā. Karš Ukrainā ir pierādījis, cik šīs tehnoloģijas ir neaizstājamas, taču tās prasa pastāvīgu pielāgošanos,” viņš atzina, norādot, ka Latvija kopā ar partneriem Ukrainā pastāvīgi strādā, lai adaptētos tehnoloģiju attīstībai un ieviestu inovācijas.
Ministrs atzina, ka gada laikā koalīcija ir nosūtījusi Ukrainai vairāk nekā 100 000 dronus, turklāt visu dalībvalstu kopējais finansējuma apmērs koalīcijai pērn bija aptuveni divi miljardi eiro. Tikpat liels finansējums plānots šogad. “Tas nozīmē, ka industrija tiks atbalstīta,” viņš piebilda.
Kā galvenos Latvijas ieguldījumus dronu tehnoloģiju attīstībā A. Sprūds minēja unikālas bezpilota lidaparātu testa vides izveidi poligonā “Sēlija”, kā arī Dronu kompetences centra izveidi, kas nodarbosies kā ar dronu testēšanu, inovāciju un attīstību.
Kā uzsvēra ministrs, galvenie uzdevumi pirmā starptautiskā Dronu samita dalībniekiem ir meklēt risinājumus dronu ražošanas intensificēšanai, Ukrainas turpmākam atbalstam, kā to atbalstošo Rietumvalstu iedzīvotāju aizsardzības stiprināšanai.
