Aizsardzības ministrijas ieskatā Valsts kontroles veiktā revīzija par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) personāla politiku ir pamatota, un 2023. gadā sadarbībā ar bruņotajiem spēkiem plānots īstenot gandrīz visus tajā sniegtos ieteikumus.
“Pašlaik ar personāla trūkumu saskaras gan privātais sektors, gan arī citas valsts iestādes un dienesti. Taču Krievijas uzbrukums Ukrainai apliecina, ka valsts aizsardzības spēju nodrošināšanai ir jābūt priekšplānā. Tieši tādēļ valsts aizsardzības dienests var būt risinājums bruņoto spēku personāla iztrūkuma mazināšanai, apmierinot maksimāli lielu daļu iesaistīto pušu,“ norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
2023. gada pirmajā pusgadā Aizsardzības ministrija plāno ieviest 10 no kopskaitā 17 Valsts kontroles sniegtajiem ierosinājumiem. Tiks vērtētas iespējas palielināt karavīru atlīdzību tieši pirmajos dienesta gados, kas, Valsts kontroles vērtējumā, nav pietiekami konkurētspējīgs. Tāpat tiks veikti pasākumi rezerves karavīru aktīvākai iesaistei uzdevumu izpildē, ieviesti mehānismi informācijas apkopošanai par karavīru apmierinātību ar dienestu, kā arī tiks pārskatīta kārtība ārštata civilo darbinieku pieņemšanai darbā bruņotajos spēkos.
Vēl sešus ierosinājumus paredzēts ieviest 2023. gada otrajā pusgadā. Pamatā visi ieteikumi saistīti ar uzlabojumiem personāla plānošanā, tādēļ Aizsardzības ministrija ir apņēmusies izstrādāt jaunu personāla nodrošināšanas koncepciju, formulējot sasniedzamos rezultātus un snieguma rādītājus gan vidējam, gan ilgtermiņam.
Savukārt vienu ierosinājumu plānots ieviest līdz Valsts kontroles noteiktajam termiņam – 2024. gada 31. decembrim.
Aizsardzības ministrija ļoti atzinīgi vērtē Valsts kontroles pieeju revīzijas veikšanā, veicot ļoti apjomīgu starptautisko publikāciju apskatu un pētot citu valstu pieredzi, kuru aizsardzība balstīta uz obligāto militāro dienestu.