
terorisms

Par spīti islāma fundamentālistu apgalvojumiem, ka viņu kaujinieku vidū nav bērnu, ekstrēmisti aktīvi vervē bez pajumtes palikušos bāreņus. Viņiem māca šaut, gatavot improvizētos spridzekļus un mudina doties misijās, tērptiem pašnāvnieku vestēs. Kā algu bērniem maksā saldumus un šokolādi – tā ziņo Chanel 4.

ASV specvienības veikušas divus reidus pret islāmistu kaujinieku līderiem Lībijā un Somālijā, aizturot ilgus gadus meklētu augsta ranga "Al Qaeda" līderi.

Jemenas galvaspilsētā Sanā 26. novembrī nošauts Baltkrievijas armijas instruktors un vēl viens smagi ievainots, paziņojusi Krievijas vēstniecība Sanā.

"Al Qaeda" un citi teroristiskie grupējumi paplašinājuši savu klātbūtni internetā un arvien plašāk izmanto sociālos medijus savu mērķu sasniegšanai, secināts jaunā Vudro Vilsona centra pētījumā, kura autors ir Izraēlas Haifas Universitātes profesors Gabriels Veimans.

ASV plāni veikt uzlidojumus teroristu grupējuma "Islāma valsts" (IV) bāzēm Sīrijā norāda uz Vašingtonas attieksmes maiņu pret kariem ārzemēs.
ASV veikušas jaunus uzlidojumus teroristu grupējuma "Islāma valsts" (IV) pozīcijām pie Mosulas dambja un Amurlī, svētdien paziņoja Pentagons.

Islāmistu grupējuma "Boko Haram" kaujinieki pēc vairāku stundu ilgas kaujas ieņēmuši lielu daļu Bamas pilsētas Nigērijas ziemeļaustrumos, un tiek ziņots, ka pilsētā ir liels skaits nogalināto, tūkstošiem iedzīvotāju bēg.

Piektdien Irākā ieradīsies pirmā Vācijas kravas lidmašīna ar militāro ekipējumu Irākas kurdiem, paziņoja bruņoto spēku preses pārstāvis.

ASV ir "uzvarošā stratēģija", lai sakautu teroristisko grupējumu "Islāma valsts" (IV), paziņojis ASV apvienotās štābu priekšnieku komitejas vadītājs ģenerālis Mārtins Dempsijs.
Pie Nacionālā kara memoriāla Otavā, kas atrodas blakus Kanādas parlamenta ēkai, trešdien atskanēja vairāki šāvieni un apšaudē tika ievainots viens no karavīriem, kas stāvēja godasardzē pie pieminekļa.

Irākas karavīriem un kurdu spēkiem izdevies gūt panākumus cīņā ar teroristu grupējuma "Islāma valsts" kaujiniekiem, kas sagrābuši savā kontrolē plašas teritorijas Irākā un Sīrijā.

Sociālie interneta mediji kļuvuši par instrumentu teroristu rokās savu akciju vadīšanai, laikrakstā "The Financial Times" publicētajā komentārā atzinis Lielbritānijas valdības elektroniskās drošības aģentūras (GCHQ) jaunais vadītājs Roberts Hanigans.

Starptautiskajai koalīcijai, kas ir izveidojusies cīņai ar Sīrijas un Irākas džihādistu grupējumu "Islāma valsts", domājams, būs jāturpina darboties vairākus gadus, uzskata ASV valsts sekretārs Džons Kerijs.

Sekmīgai cīņai pret Nigērijas islāmistu grupējumu "Boko Haram" nepieciešami milzīgi starptautiski centieni, otrdien paziņojis ASV ģenerālis Deivids Rodrigess.

Āfrikas Savienība (ĀS) piektdien aicināja izveidot reģionālu piecu valstu spēku ar 7500 karavīriem cīņai pret Nigērijas islāmistu nemiernieku grupējumu "Boko Haram", paziņoja ĀS Komisijas vadītāja Nkosazana Dlamini-Zuma.

Cīņā ar teroristu grupējumu "Islāma valsts" kopš jūnija nogalināti gandrīz 1000 Irākas kurdu zemessardzes karavīri, trešdien paziņojusi augsta drošības spēku amatpersona.

Teroristiskā grupējuma "Islāma valsts" kaujinieki Hān el Bagdādī pilsētā Irākas rietumos sadedzinājuši dzīvus 45 cilvēkus, otrdien ziņo vietējās policijas priekšnieks.

Jaunzēlande nosūtīs uz Irāku karavīrus, lai apmācītu Irākas drošības spēkus cīņai pret teroristu grupējumu "Islāma valsts", otrdien paziņojis Jaunzēlandes premjerministrs Džons Kejs.

Savienotās Valstis un Irāna ir abpusēji ieinteresētas sakaut teroristu grupējumu "Islāma valsts", bet nesadarbojas, lai to panāktu, ASV Kongresā trešdien paziņoja valsts sekretārs Džons Kerijs.

Teroristu grupējuma "Islāma valsts" labā darbojas vismaz 46 000 tvitera kontu, liecina jauns ASV pētījums.

ASV vadītā starptautiskā koalīcija, kas cīnās pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts", otrdien paziņoja, ka pēc divu nedēļu operācijas ir pārrāvusi šī grupējuma svarīgas sakaru un apgādes līnijas starp Sīriju un Irāku.

Nigērija trešdien paziņojusi, ka februārī uzsāktajā kopīgajā militārajā ofensīvā ar kaimiņvalstīm Čadu, Nigēriju un Kamerūnu islāmistu grupējumam "Boko Haram" līdz šim atkarotas jau 36 pilsētas.

Teroristu organizācija "Islāma valsts", kas kontrolē plašas teritorijas Irākā un Sīrijā, pieņēmusi uzticības solījumu no Nigērijas islāmistu grupējuma "Boko Haram", liecina šonedēļ atklātībā nonācis audioieraksts.
Itālija palielinās savu militāro klātbūtni Vidusjūrā, ceturtdien paziņojusi Itālijas aizsardzības ministre Roberta Pinoti.
Kanāda pagarinās gaisa triecienus pret teroristisko grupējumu "Islāma valsts" līdz 2016. gada martam un varētu veikt uzlidojumus Sīrijā, otrdien paziņojusi Kanādas valdība.

Nigērijas armija piektdien atguvusi kontroli pār valsts ziemeļaustrumu pilsētu Gvozu, ko islāmistu grupējums "Boko Haram" pērn pasludināja par savu galvaspilsētu.

Zviedrija uz Ziemeļirāku nosūtīs līdz 120 karavīru, lai pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts" izveidotās ASV vadītās koalīcijas ietvaros apmācītu irākiešu un kurdu karotājus, ceturtdien paziņoja Zviedrijas ārlietu ministre Margota Valstrēma.

Nelegālo imigrantu pūļos, kas cenšas iekļūt Eiropā, var slēpties islāmistu kaujinieki, pirmdien brīdināja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, uzsverot, ka tāpēc vēl jo vairāk ir nepieciešams rast efektīvu risinājumu samilzušajai nelegālās imigrācijas problēmai.

Džihādistu grupējums "Islāma valsts" no ceturtdienas pilnībā kontrolē Sīrijas vēsturisko tuksneša pilsētu Palmiru, paziņoja Londonā izvietotā nevalstiskā organizācija "Sīrijas Cilvēktiesību observatorija".

Lai pilnībā sagrautu džihādistu grupējumu "Islāma valsts", būs vajadzīgi gadi, tāpēc NATO dalībvalstīm, kas ir iesaistījušās šajā cīņā, jānoskaņojas uz ilgstošiem pūliņiem, otrdien intervijā telekanālam CNN atzina alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

ASV centienus apmācīt Irākas spēkus cīnīties ar teroristisko grupējumu "Islāma valsts" kavē jauniesaucamo trūkums, paziņojis ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters.

Teroristiskā grupējuma "Boko Haram" kaujinieki jūlija sākumā uzbrukumos Nigērijas ziemeļaustrumu ciematiem nogalinājuši gandrīz 150 cilvēkus.

Francijas drošības dienesti izjaukuši teroristu plānu uzbrukt šīs valsts bruņotajiem, trešdien pavēstīja Francijas iekšlietu ministrs Bernārs Kazenēvs.

Sīrijā teroristiskā grupējuma "Islāma valsts" kaujinieki vismaz 94 cilvēkus, tostarp piecus bērnus, piesituši krustā vai ieslodzījuši par gavēņa neievērošanu pašreizējā musulmaņu svētā mēneša Ramadāna laikā, pavēstīja novērotāji.

NATO valstu vēstnieki otrdien tiksies sanāksmē, kas sasaukta pēc Turcijas pieprasījuma, lai apspriestu Turcijas militārās operācijas pret džihādistu grupējumu “Islāma valsts” un kurdu separātistu grupējumu “Kurdistānas Strādnieku partija” (PKK), svētdienas vakarā paziņoja NATO.

Austrālija izvērtē ASV izteiktu lūgumu paplašināt uz Sīriju gaisa triecienu kampaņu pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts" Irākā, piektdien paziņoja Austrālijas premjerministrs Tonijs Ebots.

Turcija tagad ir gatava pilnībā piedalīties vairāku valstu koalīcijas gaisa triecienos pret džihādistu grupējumu “Islāma valsts” un varētu to izdarīt tuvāko dienu laikā, otrdien paziņoja ASV Aizsardzības ministrija.

Irākā uz rietumiem no Bagdādes ceturtdien uzspridzinājās terorists pašnāvnieks, nogalinot divus armijas ģenerāļus, paziņoja Irākas amatpersonas.

Vairāku rietumvalstu, arī ASV un Kanādas, rīcība Sīrijā un Irākā apturējusi džihādistu grupējuma "Islāma valsts" uzbrukumu, tomēr runāt par cīņās noslēgumu būtu pāragri, pirmdien paziņoja Kanādas premjerministrs Stīvens Hārpers.

Islāmistu grupējuma “Shebab” kaujinieku iebrukumā militārā nometnē Somālijas dienvidos ir nogalināti vismaz 50 Āfrikas Savienības karavīru un vēl 50 pazuduši bez vēsts, trešdien paziņoja Rietumvalstu bruņoto spēku amatpersonas.

Islāmistu grupējuma "Boko Haram" kaujinieki, jājot zirgos, nedēļas nogalē uzbrukuši trim ciematiem Nigērijas ziemeļaustrumos, noslepkavojot gandrīz 80 cilvēkus, pirmdien paziņojuši vietējie iedzīvotāji un zemessargi.

Kāds grupējuma "Islāma valsts" kaujinieks atklājis, ka starp nevainīgajiem bēgļiem rietumvalstīs iepludināti vairāk nekā 4000 "Islāma valsts" kaujinieku, vēsta britu laikraksts "Daily Express".

ASV nolēmušas pamatīgi reformēt grūtībās nonākušo programmu, kuras gaitā cīņai Sīrijā ar džihādistu grupējumu "Islāma valsts" tiek apmācīti mērenie nemiernieki, pirmdien vēsta laikraksts "The New York Times".
Izlūkdienesti: "Islāma valsts" nav kļuvusi vājāka; islāmisti patvēruma meklētāju vidū izvērš rekrutē

Islāmistu radikāļi Vācijā cenšas rekrutēt daļu no arvien pieaugošā patvērumu meklētāju skaita, kas ierodas valstī, atsaucoties uz izlūkdienestu datiem, piektdien ziņo aģentūra DPA.

NATO īpašo uzdevumu spēki ir sasnieguši Afganistānas ziemeļu pilsētu Kunduzu, lai atbalstītu Afganistānas drošības spēkus cīņā pret islāmistu grupējumu “Taleban”, kurš ieņēmis šo pilsētu, trešdien paziņoja NATO.

ASV armija nosūtījusi savus spēkus uz Kamerūnu, lai veiktu novērošanu no gaisa un izlūkošanas operācijas cīņā pret teroristisko grupējumu "Boko Haram", trešdien paziņoja Baltais nams.

Aizsardzības ministrs Eštons Kārters otrdien paziņoja, ka ASV pastiprinās uzbrukumus teroristiskā grupējuma "Islāma valsts" džihādistiem Sīrijā un Irākā, veicot papildu gaisa triecienus un pat tiešus sauszemes uzbrukumus.

Aizsardzības ministrija šobrīd apsver Latvijas karavīru iespējamo dalību starptautiskās koalīcijas spēkos cīņai pret teroristisko grupējumu "Daesh". Latvija savus karavīrus uz kaujas operācijām pret "Daesh" gan nesūtīs.

ASV un Francija, kas operācijā iesaistījusi pat aviācijas bāzes kuģi, vienojušās pastiprināt militāro darbību pret džihādistu grupējumu "Daesh", pēc tikšanās Baltajā namā paziņojis ASV prezidents Baraks Obama un Francijas prezidents Fransuā Olands.

Neilgi pēc Lielbritānijas pieņemtā lēmuma, tās Gaisa spēki veikuši pirmos gaisa triecienus Sīrijā. Savukārt ASV cīņai pret “Daesh” nosūtīs speciālo operāciju karavīrus, bet Vācijas bruņotie spēki gaida parlamenta lēmumu, lai operācijā iesaistītu teju 1200 karavīru lielu kontingentu ar vairākām lidmašīnām un fregati.
Latvija var saskarties ar terorismu, ja Nacionālie bruņotie spēki neiesaistīsies nekontrolējamo teritoriju stabilizēšanā, pārliecināts Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretāra vietnieks Jānis Karlsbergs.
Bēgļu krīze rada iespēju "Daesh" Eiropā iefiltrēt teroristus, lai nodarbotos ar eiropiešu sabiedrības destabilizēšanu, teikts Rīgā izvietotā NATO stratēģiskās komunikācijas Izcilības centra pētījumā ""Daesh" informatīvā kampaņa un tās ietekme".

Mikroemuāru vietne "Twitter" paziņojusi, ka ir apturēta vairāk nekā 125 tūkstošu kontu darbība, cenšoties novērst "teroristisku saturu" populārajā vietnē, kas norādīja, ka lielākā daļa apturēto kontu ir saistīti ar džihādistu grupējumu "Daesh".

Vācija gatavojas nosūtīt savas karavīrus uz Tunisiju, kur to uzdevums būs apmācīt šīs Ziemeļāfrikas valsts karavīrus cīņai ar džihādistu grupējumu "Daesh", svētdien ziņoja Vācijas laikraksts "Bild am Sonntag".

Viens no džihādistu grupējuma “Daesh” komandieriem čečenu izcelsmes gruzīns Tarhans Batirašvili, kurš pazīstams kā Umars al Šišani (Omars Čečens), ir miris no ievainojumiem, kurus bija guvis ASV vadītās koalīcijas gaisa triecienā Sīrijas ziemeļaustrumos, pirmdien apstiprināja ASV Aizsardzības ministrija.

Teroristu uzbrukumu skaits pagājušajā gadā pasaulē samazinājies par 23%, salīdzinot ar 2016. gadu, bet teroraktos bojāgājušo cilvēku skaits sarucis par 27%, teikts jaunā ASV Valsts departamenta ziņojumā.

Agrā 12. novembra rītā Gazas joslā Gazas pilsētas Šejaijas priekšpilsētā Izraēlas bruņoto spēku komanda nogalinājusi vienu no galvenajiem Palestīnas grupējuma “Islāma džihāds” vadoņiem Bahu Abu Al Attu, vēsta ziņu portāls “Aljazeera”. Palestīniešu grupas vadonis miris pēc sprādziena, kas noticis viņa mājās. Tāpat “Islāma džihāda” pārstāvji...

Helikoptera avārijā Afganistānā trešdien gājuši bojā divi ASV karavīri, vēsta ASV militāro ziņu portāls “MilitaryTimes.com”.

Pentagons pieprasījis atbildīgajām amatpersonām pārskatīt ārvalstu studentu iesaisti ASV militāro apmācību programmās. Tā saistībā ar ASV Floridas štata Pensakolas jūras spēku aviācijas bāzē notikušo apšaudi vēsta MilitaryTimes.com.

ASV vadītajai pretterorisma spēku bāzei Kenijā uzbrukuši grupējuma “Al-Shabab” ekstrēmisti, nogalinot vienu ASV bruņoto spēku karavīru un divus ASV Aizsardzības departamenta algotos darbiniekus, vēsta ziņu aģentūra “Associated Press”.

Neraugoties uz viņa īso augumu un kluso izturēšanos sabiedrībā, Kasems Soleimani ASV un tās sabiedroto vidū tika uzskatīts par vienu no nīstākajiem militārajiem līderiem Tuvajos Austrumos.

Irānas ģenerālmajora Kasema Soleimani nonāvēšana ir uzskatāma par terora aktu, kas vērsts pret Irānu, tā paziņojis šīs valsts ārlietu ministrs Džavads Zarifs.

Potenciālu Irānas uzbrukumu novēršanai ASV bruņotajiem spēkiem noteikta maksimāla kaujas gatavība, raidorganizācijai CNN paziņojušas ASV amatpersonas.

Ārvalstu izlūkdienesti apstiprinājuši, ka grupējums “Islāma valsts” par jauno līderi iecēluši Amiru Muhamedu Abdulu Rahmanu al Mavli al Salbi (Amir Mohammed Abdul Rahman al-Mawli al-Salbi), vēsta izdevums “The Guardian”.

Afganistānā talibu un citu grupējumu veikto uzbrukumu skaits pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos sasniedzis augstāko līmeni pēdējos gados, teikts piektdien publicētā ASV uzrauga ziņojumā.

Teroristu grupējuma “Al Qaida” nodaļas Jemenā pārstāvji paziņojuši, ka uzņemas pilnu atbildību par pagājušajā gadā notikušos apšaudi ASV Jūras spēku aviācijas bāzē Pensakolā, vēsta portāls “Navy Times”.

Aptuveni nedēļu pēc tam, kad izskanēja pirmās baumas par teroristu grupējuma “Al Qaeda” Arābu pussalas (AQAP) līdera Kasema Alrimi nogalināšanu pagājušā mēneša uzlidojumā Jemenā, ASV prezidents Donalds Tramps oficiāli apstiprinājis notikumu patiesumu, vēsta izdevums “The New York Times”.

Krievijas Arhangeļskas apgabalā aizturēts Maskavas atbalstīto kaujinieku pašpasludinātās Doņeckas republikas bruņoto bandu loceklis Beness Aijo, atsaucoties uz Komunistiskās partijas pārstāvi Dmitriju Sarajevu, pavēstījusi aģentūra "Regnum".

Turcijas prezidents Ražeps Tajips Erdoans paziņojis, ka visi ienaidnieku militārie elementi gan uz zemes, gan gaisā vairs nav drošībā un apdraudējuma gadījumā, Turcijas spēki nekavēsies pret tiem atklāt uguni, vēsta Turcijas portāls “Daily Sabah”.

Pērn Latvijā terorisma draudu līmenis saglabājies zemes, lai gan Eiropā tas ir viens no galvenajiem draudiem. Līdztekus islāma fundamentālistu terorisma draudiem Eiropā pieaug labējo ekstrēmistu terora draudi. Šāda - labējā ekstrēmista terora akta sarīkošanu pērn novērsis Valsts drošības dienests.

Kurdu vadīto Sīrijas Demokrātisko spēku (SDF) pārvaldītā cietumā Sīrijas ziemeļaustrumos sadumpojušies ieslodzītie grupējuma "Islāma valsts" locekļi, kas sagrābuši savā kontrolē cietuma pirmo stāvu.

Afganistānas talibi svētdien brīdināja, ka ar ASV noslēgtais miera līgums ir tuvu izjukšanai, kritizējot ASV vienošanās pārkāpšanā, arī dronu uzbrukumos mierīgajiem iedzīvotājiem, kā arī pārmetot Afganistānas valdībai, ka tā atlikusi līgumā solīto 5000 talibu cietumnieku atbrīvošanu.
Aganistānā apcietināts “Daesh” Afganistānas reģiona vadītājs. Līdz ar viņu kopā arestēti vēl 19 kaujinieki, tā, atsaucoties uz Afganistānas amatpersonu vēstīto ziņo ASV izdevums “Stars and Stripes”.

Kamēr Krievijas Federācijā visi oficiālie COVID-19 vīrusa gadījumi tiek pasniegti kā kontrolējami, Maskava izmanto globālo koronavīrusa pandēmiju, lai mēģinātu sasniegt dažādus savus ārpolitiskos mērķus. Šīs Krievijas aktivitātes, kas notiek paralēli tam, kad vairums valdību vadītāji ir nopietni norūpējušās par arvien pieaugošajiem koronavīrusa...

Vācijas labējā spārna ekstrēmisti izgājuši apmācību speciālā nometnē netālu no Krievijas pilsētas Sanktpēterburgas, piektdien vēsta Vācijas žurnāls "Focus".

Lai gan teroristiskais grupējums “Daesh” (“Islāma valsts”) ir zaudējis iepriekš kontrolētās teritorijas, tas aizvien rada draudus drošībai, tā pēc aizvadītājs tikšanās ar starptautiskās koalīcijas ārlietu ministriem cīņā pret šo teroristisko organizāciju “Islāma valsts” uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

ASV Valsts departaments šonedēļ dubultojis atlīdzību par informāciju, kas palīdzētu sagūstīt teroristiskā grupējuma “Islāma valsts” jeb “DAESH” līdera Abu Bakara al Bagdadi pēcteci Amiru Muhamedu Saidu Abdalrahmanu al Maulu, zināmu arī kā Hadži Abdallahu un Abu Umaru al Turkmani, vēsta “Stars and Stripes”.

ASV izlūkdienestu pārstāvji secinājuši, ka Krievijas militārās izlūkošanas dienesta, jeb Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvji, slēpti piedāvājuši atlīdzības ar teroristisko organizāciju “Taliban” saistītajiem kaujiniekiem par koalīcijas spēku karavīru nogalināšanu Afganistānā, tostarp par uzbrukumiem, kuri mērķēti īpaši pret ASV karavīriem...

Krievijas maksāto atlīdzību apmērs par viena ASV karavīra nogalināšanu Afganistānā pārsniedzis pat 100 tūkstošus ASV dolāru, ziņo medijs “Business Insider”.

Otrdien Kabulā nogāzušās vismaz 14 raķetes, Afganistānai svinot neatkarības 101.gadadienu, ziņo amatpersonas.

Lielbritānijas izlūkdienesta MI5 direktors Kens Makkalums pirmajā uzrunā medijiem kopš stāšanās amatā skaidro – laikā, kad nepieaug terorisma draudi, aizvien sarežģītāki paliek draudi nacionālajai drošībai, kuru avots ir Krievija, Ķīna un citi aktori.

Vīnes centrā pirmdienas vakarā notika apšaude, kurā nogalināti trīs cilvēki, tai skaitā viens no uzbrucējiem, un vēl 14 cilvēki ievainoti, paziņoja ārkārtas situāciju dienesti.

ASV 27 gadus pēc Sudānas iekļaušanas terorisma atbalstītāju valstu sarakstā pirmdien Āfrikas valsti no šī melnā saraksta svītrojušas, pavēstīja ASV vēstniecība Hartūmā.

Pirmo reizi kopš karadarbības sākuma Afganistānā šajā valstī izvietoto pārējo NATO valstu karavīru kopskaits pārsniedzis tur izvietoto ASV karavīru skaitu, vēsta ASV aizsardzības medijs “Military.com”.

Irākas ziemeļos šonedēļ uzlidojumā nogalināts teroristu organizācijas "Islāma valsts" augtākais līderis Irākā Abu Jasirs, piektdien pavēstīja ASV vadītās pretdžihādistu koalīcijas pārstāvis sakariem ar presi Veins Maroto.

NATO pagaidām nevienojās izvest karaspēku no Afganistānas, kur tas tika ievests pēc 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumiem ASV.

Jaunā ASV valdība vēl nav izlēmusi, vai amerikāņu karavīri paliks Afganistānā, bet vardarbības līmenis šajā valstī vēl ir pārāk augsts, piektdien paziņoja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins.

Afganistānas talibu nemiernieki kategoriski iebilst pret to, ka tiek atlikta ASV karaspēka izvešana no Afganistānas, intervijā ziņu aģentūrai DPA apliecināja talibu preses sekretārs Zabihulla Mudžahids.
ASV lēmumu par savu spēku izvešanu no Afganistānas pieņems kopā ar pārējiem NATO partneriem. Tā, tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu atzina ASV valsts sekretārs Antonijs Blinkens.

Izraēlas armija paziņojusi, ka agri trešdienas rītā veikusi uzlidojumus islāmistu kustības "Hamas" mērķiem Gazas joslā, no kurienes otrdien uz Izraēlas dienvidiem tika izšauta raķete.

Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošais uzņēmējs Jevgēņijs Prigožins pieprasījis ASV Federālajam izmeklēšanas birojam (FIB) izņemt viņu no meklēšanā izsludināto personu saraksta, trešdien paziņojis Prigožina uzņēmums "Concord".

Vašingtona joprojām vilcinās pieņemt lēmumu par sava karaspēka izvešanu no Afganistānas, ko saskaņā ar vienošanos ar grupējuma “Taliban” kaujiniekiem jāīsteno līdz 1. maijam, vēsta ASV aizsardzības nozares laikraksts “Stars and Stripes”.

Kremļa atbalstīto teroristisko grupējumu sarīkotā artilērijas apšaudē Ukrainas Austrumos gājuši bojā četri Ukrainas bruņoto spēku karavīri, ziņo aģentūra “Interfax-Ukraine”.

Grupējums "Taleban" brīdinājis, ka atsāks uzbrukumus ārvalstu spēkiem, ja tie netiks izvesti no Afganistānas līdz 1.maijam saskaņā ar vienošanos, kas starp ASV un talibiem tika noslēgta Donalda Trampa prezidentūras laikā.
Kremļa atbalstīto separātistu kontrolētajā Donbasa reģionā no Krievijas liels militārā aprīkojuma konvojs, atsaucoties uz separātistu sociālās saziņas vietnes “Telegram” kanālā "Chetkiy Luhansk", vēstīto, raksta portāls “uawire.org”.

Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālpulkvedis Ruslans Homčaks brīdina par lieliem civiliedzīvotāju upuriem, gadījumā, ja Ukraina izšķirsies par mēģinājumu atgūt Krievijas atbalstīto separātistu okupēto Donbasa reģionu, vēsta Ukrainas ziņu aģentūra “UNIAN".
Ukrainas valdība un starptautiskā sabiedrība pauž arvien lielāku satraukumu par Krievijas bruņoto spēku savilkšanu pie Krievijas-Ukrainas robežas. Arī Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālpulkvedis Ruslans Homčaks otrdien parlamentā pavēstīja, ka netālu no Krievijas un Ukrainas robežas pulcējas Krievijas karaspēka vienības.

Līdzīgi kā citus gadus, arī pērn vairākās Eiropas valstīs pastāvēja paaugstināti terorisma draudi. Tos radījuši labējie ekstrēmisti, kuri veikuši uzbrukumus īpaši pret etniskajām minoritātēm. Tā savā pārskatā par 2020. gadu raksta Valsts drošības dienests (VDD). Institūcija arī norāda – pērn Eiropā uzbrukumus veikuši tā dēvētie pašmāju teroristi...

Pēdējās dienās arvien vairāk pieaug spriedze Ukrainas un Krievijas attiecībās, draudot ar militāra konflikta uzliesmojumu Austrumukrainā. Pēdējo dienu laikā Krievijas atbalstītie kaujinieku grupējumi ir vairākas reizes pārkāpuši pamiera vienošanos. Tikmēr oficiālā Maskava eskalācijā sev ierastā manierē turpina noliegt savu iesaisti, vainojot...

Vācijas laikraksta “Bild” reportieris Džulians Ropke trešdien mikroblogošanas vietnē “Twitter” publicējis informāciju, ka Baltkrievija izvieto karaspēku pie valsts robežām ar Ukrainu.

Krievijas šobrīd īstenoto pēdējos gados lielāko attiecību eskalācija Ukrainai piederošajās, bet Krievijas okupētajās teritorijās. Krievijai šīs darbības ir jāpārtrauc un jāatgriežas pie Minskas vienošanās saistību ievērošanas un uguns pārtraukšanas, tā uzsvēris Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.

Maskavas atbalstītie teroristiskie grupējumi Austrumukrainā aizvadītajā diennaktī uguns pārtraukšanas režīmu pārkāpuši 14 reizes. Vienā no apšaudēm pie Krasnhorlivkas ar šķembu tika ievainots civiliedzīvotājs un divi Ukrainas bruņoto spēku karavīri, ziņo Ukrainas Bruņoto spēku Apvienoto operāciju preses centrs. Tikmēr Kremlis oficiāli brīdinājis...

Mīnas sprādzienā Ukrainas Austrumos bojā gājis Ukrainas karavīrs, savukārt Krievijas atbalstīto separātistu grupējumi apsūdzējuši Ukrainu it kā notikušā bērna nogalināšanā drona uzbrukuma laikā to okupētajā Austrumukrainā.
Pēdējās nedēļas laikā Krievija izraisījusi nopietnu satraukumu Ukrainā un starptautiskajā sabiedrībā pēc tam, kad masveidā sākusi savilkt savus bruņotos spēkus Ukrainas robežas tuvumā. Šāda spēku savilkšana radījusi bažas par iespējamu Krievijas ofensīvu, kas varētu plesties plašāk par okupētajiem Ukrainas austrumu apgabaliem, kuri jau pašlaik...

Aizvadītajā diennaktī Krievijas apbruņotie nelikumīgie militārie formējumi okupētajos Austrumukrainas reģionos uguns pārtraukšanas režīmu pārkāpuši sešas reizes, vēsta Ukrainas bruņoto spēku Apvienoto spēku pavēlniecība.

Krievijas karaspēka koncentrēšana pie Ukrainas robežām ir ļoti satraucošs signāls, tā intervijā Ukrainas televīzijas kanālam “Espresso TV” atzina bijušais ASV Armijas komandieris Eiropā atvaļinātais ģenerālleitnants Bens Hodžess. Vienlaikus eksperts norāda – visticamāk Krievija mēģinās uzbrukt Ukrainas Dienvidu reģioniem, mēģinot valstij nogriezt...

ASV prezidents Džo Baidens nolēmis paturēt amerikāņu karavīrus Afganistānā arī pēc 1.maija - termiņa, par kuru sarunās ar talibiem bija vienojusies iepriekšējā Baltā nama administrācija. Šī apņemšanās jau izraisījusi asu kritiku no Afganistānas islāmistu grupējuma “Taleban”, ar kuru pēdējo gadu laikā ASV centušās panākt miera līgumu.

Laikā, kad Krievija savelk spēkus pie Ukrainas robežām, pieaug arī uz dezinformāciju vērstu ziņojumu skaits, vainojot Ukrainas armiju uzbrukumos un militāras ofensīvas plānošanā.

NATO paudusi atbalstu Čehijai pēc tam, kad oficiālā Prāga nolēma izraidīt no savas valsts Krievijas diplomātus, apsūdzot tos spiegošanā un sprādziena sarīkošanā munīcijas noliktavā, kura laikā bojā gāja divi cilvēki.

ASV uz laiku nosūtīs papildu bruņotos spēkus uz Afganistānu, lai aizsargātu starptautiskos spēkus to izvešanas laikā, ceturtdien paziņoja ASV bruņoto spēku komandieris Tuvajos Austrumos ģenerālis Kenets Makenzijs.

ASV sestdien oficiāli sāk izvest savus atlikušos spēkus no Afganistānas, gatavojoties pielikt punktu savai gandrīz 20 gadus ilgušajai klātbūtnei šai valstī, bet vienlaikus raisot bažas par turpmāko notikumu attīstību Afganistānā pēc starptautisko spēku aiziešanas.

NATO Ziemeļatlantijas padome nosodījusi Baltkrieviju par “Ryanair” pasažieru lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Minskas lidostā, lai apcietinātu lidmašīnā esošo Baltkrievijas opozicionāru Ramanu Prataseviču, kā paudusi atbalstu Latvijai par nepamatoto Latvijas vēstnieka un diplomātu izraidīšanu no Minskas.

“Ryanair” reisa 4978 piespiedu nosēdināšana Minskā raisījusi plašu starptautiskās sabiedrības sašutumu un nosaukta par valsts atbalstītu gaisa pirātismu un nolaupīšanu. Eiropas līderi likuši ES bāzētām aviokompānijām pārtraukt lidojumus virs Baltkrievijas gaisa telpas un aizliegt Baltkrievijas pārvadātājiem lidot virs ES gaisa telpas vai izmantot...

Afganistānas ziemeļu provincē Baglānā uzbrukumā sapieru nometnei nogalināti vismaz desmit cilvēki, trešdien paziņoja Iekšlietu ministrija.

Izraēlas gaisa uzlidojumos Sīrijas vidienē nogalināti vismaz 11 Sīrijas karavīri un valdībai lojālie kaujinieki, paziņojusi Lielbritānijā bāzētā Sīrijas kara monitoringa organizācija "Syrian Observatory for Human Rights" (SOHR).

Talibiem gūstot jaunus panākumus, Afganistānas drošības spēki pēdējo 24 stundu laikā pametuši sešus rajonu centrus vai no tiem padzīti, pirmdien apstiprinājušas vietējās amatpersonas.

Talibi pirmdien ieguvuši kontroli pār vēl vienu rajonu Afganistānas ziemeļos un aplenkuši Kondozas provinces galvaspilsētu, paziņojusi policija. Cīņa par Imama Sahibas rajonu, kas robežojas ar Tadžikistānu, sākās svētdien un pirmdien talibiem izdevās sagrābt savā kontrolē pārvaldes un policijas ēkas, paziņoja provinces policijas preses pārstāvis...

ASV var palēnināt savu spēku izvešanu no Afganistānas, ņemot vērā talibu nemiernieku panākumus, pirmdien paziņoja Pentagona preses sekretārs Džons Kērbijs.

Krievijas atbalstītās kaujinieku bandas Donbasā paziņojušas, ka Ukrainas armija apšaudē nogalinājusi četrus kaujiniekus un piecus ievainojusi.

Starptautiskā koalīcija ISIL ("Islāma valsts") sakāvei ir veikusi nozīmīgu ieguldījumu starptautiskās drošības stiprināšanā, paudis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Agrā pirmdienas rītā uz kaimiņos esošo Tadžikistānu pārbēguši vēl vairāk nekā tūkstotis afgāņu karavīru, ziņo Tadžikistānas Nacionālās drošības komiteja.

ASV prezidnts Džo Baidens noraidījis medijos izskanējušo apgalvojumu par “nenovēršamo” grupējuma “Taliban” varas pārņemšanu Afganistānā pēc ASV karaspēka izvešanas, vēsta ASV medijs “The Hill”.

Kaujinieku grupējums “Taliban” izteicis brīdinājumu Turcijai par tās plāniem uzturēt militāro klātbūtni Afganistānā un lidostas apsargāšanu Kabulā arī pēc NATO spēku izvešanas.

Francijas militārie spēki, kas cīnās pret džihādistiem Sāhelas reģionā un kuros ir vairāk nekā 5000 karavīru, izbeigs savu darbību šajā reģionā 2022. gada pirmajā ceturksnī, otrdien paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Krievija ceturtdien paziņojusi, ka vērsusies Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) pret Ukrainu, vainojot Kijevu Mailaizijas lidmašīnas bojāejā virs Austrumukrainas 2014.gadā, kā arī krievu un ukraiņi civilpersonu nāvē.

Pēc ASV sauszemes spēku izvešanas no Afganistānas šī valsts, visticamāk, ieslīgs pilsoņkarā, tā paziņojis bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijas vēstnieks Afganistānā Rajens Krokers (Ryan Crocker).

Talibu kaujinieki ceturtdien Afganistānā ieņēmuši stratēģiski svarīgo Gaznī pilsētu, kas atrodas tikai 150 kilometrus no valsts galvaspilsētas Kabulas.
“Vāgneriešu grupas” pazaudētā planšete un dokumenti atklāj jaunus faktus par Krievijas “ēnas" armiju

“BBC” žurnālistu pētījums atklājis jaunus faktus par tā saucamo “Wagner group” jeb “Vāgnera grupas” algotņiem. Lielbritānijas sabiedriskā medija rīcībā nonācis planšetdators, ko kāds no vāgneriešiem, iespējams, atstājis kaujas laukā Lībijā. Planšetē esošās informācijas analīze sniegusi līdz šim vēl nebijušu ieskatu šīs Krievijas algotņu grupas...

Militāra intervence nav veids, kā ilgtermiņā atrisināt Afganistānas problēmas, tā sarunā ar Liebritānijas mediju “Leading Britain’s Conversation” atzina Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless (Ben Wallace).

ASV, Lielbritānija un Kanāda nosūtījusi karavīrus uz Afganistānu, lai nodrošinātu drošu savu vēstniecību darbinieku evakuāciju laikā, kad grupējums “Taliban” pēc NATO spēku izvešanas arvien straujāk pārņem kontroli pār lielāko daļu kara plosītās valsts teritorijas.

NATO apņēmusies turpināt savu diplomātisko misiju Afganistānas galvaspilsētā Kabulā, tomēr pielāgos diplomātiskās pārstāvniecības personāla apmēru atbilstoši drošības situācijas izmaiņām, turpinoties grupējuma “Taliban” ofensīvai, tā pēc piektdien aizvadītās Ziemeļatlantijas padomes tikšanās paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA), izvērtējot tās rīcībā esošo informāciju Latvijas gaisa kuģiem ieska neveikt lidojumus uz Afganistānas lidostām, kā arī neizmantot tās gaisa telpu pārlidojumiem uz citiem galamērķiem, portālu "Sargs.lv" informēja CAA ārkārtas situāciju un komunikācijas vadītājs Aivis Vincevs.

Pievienojas tiem ekspertiem, kuri uzskata – ASV prezidenta politika attiecībā pret Afganistānu un arīdzan “Taleban” politiku nav bijusi 100% pareiza, uzstādot tikai karaspēka izvešanas datumu, bet neuzstādot noteikumos, ar kādiem tas tiks darīts. Tā šorīt “Latvijas Radio” raidījumā “Labrīt” sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Tomēr viņš...

ASV prezidents Džo Baidens savā televīzijas uzrunā nācijai aizstāvēja ASV spēku izvešanu no Afganistānas, sakot, ka viņš atbalsta šo politiku un ka ir laiks aiziet no šīs valsts pēc 20 gadu ilga bruņota konflikta.

NATO Ziemeļatlantijas padome vienojusies nosūtīt papildus transporta lidmašīnas uz Kabulu, lai no tās evakuētu ne tikai tur vēl esošo NATO un partnervalstu personālu, bet arī afgāņus, kuri iepriekš aktīvi sadarbojušies ar aliansi un varētu būt par mērķi iespējamai grupējuma “Taliban” atriebībai pēc valsts krišanas tā rokās. Tā pēc notikušās NATO...

Pēc pēdējo ASV karavīru aizbraukšanas no Afganistānas, talibi otrdien pārņēmuši savā kontrolē Kabulas Hamida Karzaja starptautisko lidostu.

Pirmdien apšaudē ar Krievijas atbalstītajiem teroristiem Donbasā nogalināts Ukrainas bruņoto spēku karavīrs, savukārt vēl viens ticis ievainots, atsaucoties uz Ukrainas bruņoto spēku preses centra informāciju, ziņo aģentūra “Interfax Ukraine”.

Vienīgajā talibu režīmam nepakļautajā Afganistānas provincē Pandžšīrā pirmdienas vakarā talibu sadursmēs ar pretošanās kustības kaujiniekiem krituši astoņi talibi, pavēstījis Nacionālās pretošanās frontes (NPF) pārstāvis sakariem ar presi Fahims Dašti.

Prāgas tiesa piespriedusi 20 gadus ilgu ieslodzījumu iepriekš vairākkārt sodītajam Čehijas pilsonim Jiri Urbanekam, atzītot viņa vainu karošanā teroristiskā grupējumā pusē bruņotajā konfliktā Austrumukrainā, vēsta Vācijas raidsabiedrība “Current Time”.

Talibu kaujinieki Pandžšīras provinces ielejā Afganistānā atraduši desmitiem tuvās darbības rādiusa ballistisko raķešu un kaujas galviņu, vēsta ziņu vietne “Defence Blog”. Publiski izplatītā video redzams, ka raķetes zem klajas debess glabātas ļoti ilgu laiku, tāpēc ir diezgan nožēlojamā stāvoklī.

Starp nelegālajiem imigrantiem, kas šogad iekļuvuši Lietuvā pāri Baltkrievijas robežai, apzināti vairāk nekā desmit cilvēki, kas varētu būt saistīti ar teroristiskām organizācijām, un četros gadījumos jau pieņemts lēmums par viņu izraidīšanu no valsts, piektdien Lietuvas sabiedriskajam radio pastāstījis iekšlietu ministres Agnes Bilotaites...

Turcijas varas iestādes apcietinājušas četrus Krievijas, vienu Ukrainas un vienu Uzbekistānas pilsoni aizdomās par uzbrukuma plānošanu Turcijā mītošajiem čečenu disidentiem, atsaucoties uz Turcijas mediju “TRT Haber” vēstīto, raksta aģentūra “Reuters”.

Valdība otrdien apstiprināja Latvijas pretterorisma stratēģiju 2021.-2026.gadam, kuras galvenie virzieni ir starptautiskā sadarbība, radikalizācijas, vardarbīgā ekstrēmisma novēršana un teroristu rīcības brīvības ierobežošana.

NATO operācija Afganistānā nebija veltīga. Divdesmit gadu laikā alianses dalībvalstīs būtiski samazinājies terorisms, kas arī bija galvenais mērķis, uzsākot operāciju, tā pēc noslēdzošās NATO ārlietu ministru sanāksmes preses konferencē sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš norādīja – lai arī alianse beigusi savu klātbūtni...

Ukrainas austrumu pilsētā Luhanskā, kuru kontrolē prokrieviskie separātistu kaujinieki, piektdien noticis sprādziens starptautiskajā naftas cauruļvadā "Družba", ziņoja Krievijas mediji.

ASV valdība svētdien aicinājusi Krievijā dzīvojošos ASV pilsoņus būt gataviem pamest Krieviju pašu spēkiem, bez ASV valdības atbalsta, ziņo izdevums “New York Post”.

Ukrainas bruņotie lūdz iedzīvotāju palīdzību un sabiedrībai īpaši lūdz informāciju par ienaidnieka kolonnām, kuru transportlīdzekļi un ekipējums marķēts ar latīņu “V” burtu. Kā norāda Ukrainas Nacionālās drošības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs, šie ir īpaši bīstami Krievijas okupācijas spēku kaujinieki.

Krievijas bruņoto spēku čečenu formējumu karotāji, tā dēvētie kadirovieši, sestdien Ukrainā Zaporižjas apgabalā no tanka apšaudījuši Ukrainas pasta auto un pārbraukuši tam pāri, nogalinot divus cilvēkus, pavēstīja Zaporižjas apgabala valsts administrācija.

Valsts drošības dienests (VDD) aizturējis četrus kādas organizācijas pārstāvjus par Krievijas īstenoto kara noziegumu Ukrainā attaisnošanu.

Krievijas karaspēks aplencis un izposta Harkivas apgabala pilsētu Izjumu, jo tā atteikusies padoties, ziņo Ukrainas policija.

Krievijas karaspēks ceturtdienas vakarā bombardējis pētniecisko kodoliekārtu "Neitronu avots", kas atrodas Harkivā Nacionālā zinātniskā centra "Harkivas Fizikas tehniskais institūts" teritorijā, pavēstīja Ukrainas Valsts kodolregulējuma inspekcija.

Kopš Krievijas pretlikumīgā iebrukuma Ukrainā sākuma, agresorvalsts - Krievijas bruņotie spēki zaudējuši vairāk nekā 12 tūkstošus cilvēku, kā arī simtiem dažāda veida kaujas tehnikas vienību, vēsta aģentūra Ukrinform, atsaucoties uz jaunāko Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštāba publiskoto informāciju.

Lai gan Krievijas sākotnēji plānotais iebrukums Ukrainā ir izgāzies, Kremļa nodomi nav līdz galam skaidri. Šobrīd agresorvalsts - Krievijas pārstāvji ir iesaistījušies sarunās ar Ukrainu, tomēr publiski turpina izvirzīt neizpildāmas prasības Ukrainai, nav skaidri Krievijas tālākie nodomi, ņemot vērā lielo okupantu zaudējumu apmēru. Iespējams...

Krievijas pastrādātajiem kara noziegumi Ukrainā ir jāizmeklē. Šādu viedokli neformālā Eiropas Savienības (ES) samita noslēgumā pauda Eiropas Komisija (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Krievijas karaspēks okupētajās Ukrainas pilsētās nolaupa pretestības kustības vadītājus, pirmdienas rītā vēsta Ukrainas Dezinformācijas apkarošanas centrs.

Krievijas karaspēkam nepietiek spēku, lai karā Ukrainā aktīvi virzītos uz priekšu, šodien TV3 raidījumā "900 sekundes" teica bijušais Latvijas Sauszemes spēku komandieris, atvaļināts pulkvedis Igors Rajevs.

Iespējams, ka Krievija plāno Ukrainā sarīkot šķietamu ķīmisko vai bioloģisko ieroču uzbrukumu, apsūdzot tajā ukraiņus, paziņojumā tviterī pieļāvusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

Krievija Sīrijā savervējusi desmitiem tūkstošiem kaujinieku karam Ukrainā, ziņo Londonā bāzētā sīriešu cilvēktiesību aizstāvju organizācija "Syrian Observatory for Human Rights" (SOHR)

NATO ir bažas, ka Krievija varētu Ukrainā sarīkot uzbrukumu ar ķīmiskajiem ieročiem, otrdien pirms alianses aizsardzības ministru sanāksmes sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Saeima šodien pieņemtajā paziņojumā aicina ANO dalībvalstis nekavējoties veikt pasākumus, lai izveidotu lidojumu aizlieguma zonu virs Ukrainas, lai tā pasargātu cilvēku dzīvības.

Ceturtdien Krievijas spēku veiktā artilērijas apšaudē Ukrainas austrumos Harkivas apgabala Merefas pilsētā nogalināts 21 cilvēks, bet 25 ievainoti, no kuriem 10 atrodas smagā stāvoklī, paziņojis ģenerālprokurora birojs.

Kijivas Podilas rajonā pēc Krievijas karaspēka veiktās apšaudes aizdedzies tirdzniecības centrs, gājuši bojā četri cilvēki, pirmdien pavēstīja Ārkārtas situāciju dienests.

Krievija nosūtījusi uz Ukrainu policijas īpašo uzdevumu vienības OMON kaujiniekus, lai Ukrainas pilsētās izklīdinātu miermīlīgas demonstrācijas pret okupāciju, pirmdien paziņojis Ukrainas valsts uzņēmums "Energoatom".

Nav drošības, ka Krievijai ir patiesa vēlme panākt mieru Ukrainā, otrdienas rītā Latvijas Radio atzina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.

Krievijas karaspēks kopš pilna apjoma iebrukuma Ukrainā sākuma 24.februārī ir pilnīgi sagrāvis 651 dzīvojamo namu, kā arī nodarījis postījumus vēl 3780 dzīvojamiem namiem, preses konferencē paziņoja Ukrainas Ārkārtējo situāciju valsts dienesta priekšsēdētājs vietnieks Romans Primušs.

Krievijas karaspēks Ukrainā kopš iebrukuma sākuma 24.februārī nogalinājis jau 117 bērnus un 155 bērni ir ievainoti, otrdien paziņojusi Ukrainas Ģenerālprokuratūra.

Ukraina atrodas uz izdzīvošanas sliekšņa karā pret Krieviju, tikmēr Maskava vēlas ielauzties arī pārējā Eiropā, videouzrunā Itālijas parlamentam sacīja Ukrainas prezidents Volidimirs Zelenskis.

Krievijas gūstā atrodas apmēram 100 ukraiņu, tai skaitā jūrnieki no Čūsku salas, un notiek sarunas par gūstekņu apmaiņu, paziņoja Ukrainas vicepremjere un ministre okupēto teritoriju reintegrācijas jautājumos Irina Vereščuka.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina izvēlētā kara sekas neaprobežojas tikai ar Ukrainu un Krieviju, tam ir ietekme visā pasaulē, un tas liek apšaubīt mūsu kopējo drošību un labklājību vairākos aspektos, sākot ar pašpārvaldi, cilvēktiesībām, enerģētikas un pārtikas nodrošinājumu, uzsvēra ASV vēstnieks Latvijā Džons Kārvails.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 15 800 karavīru, ceturtdien paziņojis Ukrainas armijas Ģenerālštābs.

Ukrainas karavīriem cīņā pret Krievijas okupācijas spēkiem nezudīs cīņasspars. Tas ir paliekošs, jo viņiem ir atņemts pats dārgākais un viņi zina, par ko cīnās. Lai arī kā ukraiņus mēģinās salauzt, viņi turpinās pretoties, līdz uzvarēs. Tikmēr daļai Krievijas karavīru, kuri iebrukuši cita zemē, nezinot, kāpēc un par ko viņi karo, morāle ir ļoti...

Krievijas prezidents Vladimirs Putins grib izrīkoties ar Ukrainas pilsētām tāpat kā savulaik ar Čečenijas galvaspilsētu Grozniju, bet uzvaru viņš vienalga gūt nespēs, ceturtdien sacīja Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

Mariupoles Drāmas teātra ēkā, kas 16.martā tika sagrauta, kad Krievijas kara lidmašīna uz tās nometa bumbu, dzīvību varētu būt zaudējuši aptuveni 300 cilvēku, pavēstīja Mariupoles pilsētas dome.

Ukrainas Zaporižjas apgabala pilsētā Melitopolē 70 Krievijas karavīri atteikušies cīnīties pret Ukrainas armiju, sociālajā tīklā "Facebook" piektdien ziņo Zaporižjas apgabala aizsardzības spēki.

Krievijas armija piektdien atjaunojusi karā Ukrainā kritušo karavīru sarakstu, atzīstot, ka nogalināts 1351 karavīrs.

Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti jau 136 bērni un 199 bērni guvuši dažāda smaguma ievainojumus, sestdien informē Ukrainas Ģenerālprokuratūra.

Jau 42 valstis vērsušās Starptautiskajā krimināltiesā ar sūdzībām par Krievijas pastrādātajiem noziegumiem karā pret Ukrainā, sociālajā tīklā "Facebook" paziņojusi Ukrainas Tieslietu ministrija.

Krievijas karaspēks kopš kara sākuma Ukrainas Harkivas apgabalā nogalinājis 346 civiliedzīvotājus, arī 16 bērnus, pirmdien paziņojusi policija.

Stambulā notiekošajās Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunās pusēm ir intensīvas konsultācijas par starptautiskām garantijām Ukrainas drošībai, uguns pārtraukšanu un humāno jautājumu atrisināšanu Ukrainas teritorijā, otrdien paziņojis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.

Melnajā jūrā nekontrolēti dreifē Krievijas palaistas mīnas, paziņojusi Ukrainas Ārlietu ministrija.

Kopš Krievijas 24.februārī sāktā iebrukuma Ukrainā iedzīvotāju atbalsts valsts prezidentam Vladimiram Putinam pieaudzis līdz 83%, liecina Krievijas lielākā neatkarīgais socioloģisko pētījumu uzņēmuma "Levada centrs" jaunākās aptaujas rezultāti.

Gandrīz puse Ukrainas teritorijas ir piesārņota ar Krievijas sprāgstvielām, Krievijai karojot pret Ukrainu, trešdien paziņoja Ukrainas iekšlietu ministra vietnieks Jevhens Jeņins.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Cilvēktiesību padomes prezidents Federiko Villehass izveidojis komisiju Krievijas Ukrainā pastrādāto kara noziegumu izmeklēšanai, liecina ANO Cilvēktiesību padomes mājaslapā publicētais paziņojums.

Piecās kara nedēļās Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti 148 bērni un vēl 232 bērni ievainoti, paziņojusi Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Denisova.

Krievija apstarotos karavīrus no Ukrainas Čornobiļas atomelektrostacijas (AES) slēgtās zonas izved uz Baltkrieviju, pavēstīja Ukrainas Slēgtās zonas lietu pārvaldes loceklis Jaroslavs Jemeļanenko.

Turpmākajā nedēļā varētu sagaidīt smagas kaujas Ukrainas ziemeļos un dienvidos, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" prognozēja bijušais Latvijas Sauszemes spēku komandieris, atvaļinātais pulkvedis Igors Rajevs.

Krievijas īstenotā vardarbība pret Ukrainas civiliedzīvotājiem pasliktinās, un to izkropļo arvien ciniskāka propaganda. Diktatora Vladimira Putina karš pret Ukrainu, kas gandrīz no pirmās dienas bija karš pret civiliedzīvotājiem, kļūst arvien briesmīgāks. Pagājušās nedēļas beigās Ukrainas militārie eksperti ziņoja, ka Krievijas karaspēks atkal...

Krievijas teritorijā ieradušies vismaz 300 Sīrijas bruņoto spēku karavīru, kuri šobrīd tiek gatavoti nosūtīšanai tālākās agresijas veikšanā uz Ukrainu, atsaucoties uz ASV laikrakstu “The New York Times” vēsta Latvijā bāzētais Krievijas neatkarīgais medijs “Meduza”.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs paziņojis, ka ir dziļi satriekts par slaktiņu Ukrainas pilsētā Bučā un aicinājis par to veikt neatkarīgu izmeklēšanu.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis par Krievijas karavīru pastrādāto civiliedzīvotāju slaktiņu Bučā vainojis Krievijas vadību.

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers ir pirmoreiz atzinis savas kļūdas politikā attiecībā uz Krieviju, vēstīja ziņu kanāls "Welt".

Civiliedzīvotāju līķi Kijivas piepilsētas Bučas ielās atradās jau marta vidū, proti, kad apkaimi vēl kontrolēja Krievijas karaspēks, secinājuši izdevuma "The New York Times" (NYT) žurnālisti, kuri analizējuši video un satelīta attēlus no Ukrainas.

Ukrainu atbalstošajām valstīm un organizācijām patiesībā nekas neliedz sūtīt tai daudz efektīvāku militāro palīdzību, izriet no Latvijas eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas paustā intervijā telekanālam TV3.

Kijivas reģionā dokumentēti jau 1200 Krievijas Federācijas kara noziegumi, atsaucoties uz Ukrainas iekšlietu ministru Denisu Monastirskiju, raksta “Ukrainska Pravda”.

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) otrdien paziņojusi, ka visas pazīmes Bučā liecina par tiešu vēršanos pret civiliedzīvotājiem un viņu slepkavošana.

Sankcijām pret Krieviju jābūt samērojamām ar Krievijas karaspēka Ukrainā izdarīto kara noziegumu smagumu, savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Krievijas karaspēks Kijivas apgabala Borodjankas ciematā jau no pirmajām okupācijas dienām sāka apšaudīt civiliedzīvotājus un dzīvojamos namus, veica aviācijas triecienus pret daudzstāvu dzīvojamēkām un šāva uz glābējiem, neļaujot viņiem meklēt cilvēkus gruvešos, pastāstīja Borodjankas ciemata padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Heorhijs...

Latvijas Valsts drošības dienesta (VDD) ierosinātajā kriminālprocesā par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem noziegumiem Ukrainā liecību sniegšanai patlaban ir pieteikušies vairāki desmiti kara bēgļu.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens trešdien atzīmēja, ka visi scenāriji Krievijas karam Ukrainā beigsies ar Ukrainas uzvaru, un piebilda, ka Ukrainai būs 10 prettanku sistēmu uz katru Krievijas tanku.

Krievijai neizdosies noslēpt pierādījumus par saviem noziegumiem Ukrainā, videouzrunā lietotnē "Telegram" paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Tie, kas kaut ko tādu izdarīja, vienkārši netic Dievam”. Tā par krievu okupantu pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainas galvaspilsētas Kijivas piepilsātā Bučā saka Ukrainas karavīri. Ukraiņu spēki Bučā pēc sīvām kaujām ienāca 2022. gada 3. aprīlī. Lai gan daudzi vietējie iedzīvotāji par Ukrainas karavīru ierašanos neslēpa prieka asaras, drīz vien...

Ukrainas karavīri ieguvuši Krievijas armijas termobārisko raķešu iekārtu "TOS-1A" un izmantojuši to pret iebrucējiem, ceturtdien ziņo mediji.

Kijivas apgabala Borodjankas ciematā ir vēl vairāk Krievijas okupantu upuru nekā Bučas pilsētā, savā videouzrunā ceturtdienas vakarā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Krievijas karaspēka aplenkumā esošajā Mariupolē iebrucēji nogalinājuši vairāk nekā 10 000 civiliedzīvotāju, paziņojis pilsētas mērs Vadims Boičenko.

Krievija 48 dienās Ukrainā ir zaudējusi vairāk savu karavīru nekā Padomju Savienība 10 kara gados Afganistānā, savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Kijivas apgabalā līdz šim ir atrasti 720 civiliedzīvotāju līķi, kas gājuši bojā Krievijas iebrukumā, bet vairāk nekā 200 cilvēku ir pazuduši bez vēsts, otrdien paziņoja Kijivas apgabala policijas vadītājs Andrijs Nebitovs.

Kamēr Baltkrievijas pašpasludinātais vadonis Aleksandrs Lukašenko un Krievijas diktators Vladimirs Putins viens otram nepārtraukti apliecina atbalstu un zvēr uzticību, ASV klusībā nolēmušas pilnībā sagraut Krievijas spējas radīt draudus pārskatāmā nākotnē, nodrošinot uzvaru Ukrainai karā pret agresorvalsti Krieviju.

Ukrainā pašlaik atrodas 76 Krievijas bataljonu taktiskās grupas, no kurām 11 tika ievestas dažu pēdējo dienu laikā, ziņoja raidstacija "Voice of America" ("Amerikas balss"), atsaucoties uz ASV Aizsardzības ministrijas augsta ranga pārstāvi.

Aptuveni 40 000 cilvēku vardarbīgi deportēti no Mariupoles uz Krieviju un Krievijas kontrolētajām Ukrainas teritorijām, pirmdien pavēstīja mērs Vadims Boičenko.

Pēdējās diennakts laikā Krievijas apšaudēs ievainoti vismaz pieci ukraiņu bērni, tādējādi kopējais kara laikā ievainoto skaits pieaudzis līdz 367, bet bojā gājuši vismaz 205 bērni, atsaucoties uz Ukrainas Ģenerālprokuratūras ziņoto saziņas vietnē “Telegram”, raksta “Ukrainska Pravda”.

Krievijas agresijas rezultātā Kijivas reģionā nogalināti vairāk nekā 1000 civiliedzīvotāju. Lielākā daļa cilvēku tika nošauti, un joprojām tiek atrasti līķi, atsaucoties uz Kijivas apgabala policijas priekšnieks Andrijs Ņebitovs komentāru žurnālistiem 19. aprīlī, raksta “Ukrainska Pravda”.

Krievijas karaspēks, neskatoties uz lielajiem Ukrainas ziemeļos gūtajiem zaudējumiem un personāla trūkumu, lēnām pārgrupējas, lai dubultotu uzbrukumus Donbasa reģionam. Tomēr maz ticams, ka šīs problēmas liks Maskavai atteikties no plāna uzbrukt Ukrainas dienvidaustrumiem. Saskaroties ar pilnīgu neveiksmi, Krievija var tikai pielikt arvien vairāk...

Mariupolē ielenkto jūras kājnieku komandieris sociālajā tīklā "Facebook" trešdien norādījis, ka viņiem šīs varētu būt pēdējās dienas, ja ne stundas, un lūdzis pasaules līderiem palīdzību.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs tuvāko dienu laikā plāno Maskavā tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Kijivā - ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, informēja ANO preses dienestā.

Henrijs Māršs, neiroķirurgs un bestselleru autors, kurš, pirms ieguva ārsta izglītību, Oksfordas universitātē studēja 20. gadsimta Krievijas vēsturi, Ukrainu apmeklējis 30 gadus. Viņš, rakstot Ukrainas medijam “Ukrainska Pravda”, norāda – lai arī nerunā ukraiņu valodā, viņam, iespējams, ir dziļāka izpratne par šo valsti un tās problēmām nekā...

Liels Krievijas armijas uzbrukums Donbasā vēl nav sācies un ienaidnieks pārbauda Ukrainas spēkus, trešdien paziņoja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs.

Ukrainā pašlaik atrodas apmēram 90 tūkstoši Krievijas karavīru, trešdien paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs.

Ar katru dienu, ar katru jaunu faktu par Krievijas karavīru pastrādātajiem noziegumiem Ukrainas teritorijā zūd cerības mieru valstī panākt sarunās ar Krieviju, atzinis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Ukrainā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma 24.februārī nogalināti 3818 mierīgie iedzīvotāji, bet vēl vairāk nekā 4000 cilvēku ir ievainoti, pirmdien paziņojusi Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova.

Starptautiski neatzītās Piedņestras Moldāvu Republikas (PMR) galvaspilsētā Tiraspolē pirmdien nogranda sprādzieni, un Ukrainas izlūkdienests publicēja dokumentu, kas liecina par Krievijas specdienestu līdzdalību šo sprādzienu organizēšanā.

Krievija ir paziņojusi, ka kopš kara sākuma ir izvedusi no Ukrainas uz savu teritoriju vairāk nekā miljonu cilvēku, tai skaitā 183 tūkstošus bērnu.

Krievijas hakeru grupējumi pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumus Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem, trešdien paziņoja ASV tehnoloģiju milzis "Microsoft".

Krievijas Krasnojarskas novada varas iestādes ir oficiāli atļāvušas izlaupīt graudus no Ukrainas Hersonas apgabala daļas, kuru ir okupējis Krievijas karaspēks.

ASV rīcībā ir ticama informācija, ka Krievijas armijas vienība netālu no Doneckas nogalinājusi ukraiņus, kuri mēģināja padoties, trešdien ANO paziņojusi ASV sūtne globālo krimināltiesību jautājumos Beta Van Saka.

Krievijas karaspēks naktī veicis aptuveni 50 uzlidojumus Mariupolei un nometis lielu skaitu fosfora bumbu, ziņo Ukrainas Nacionālās gvardes atsevišķā īpašo uzdevumu vienība "Azov", aicinot varasiestādes veikt izlēmīgus pasākumus pilsētas atbloķēšanai vai iedzīvotāju un aizstāvju evakuācijai.

Krievijas karaspēka ceturtdienas vakarā veiktā Kijivas apšaude laikā, kad Ukrainas galvaspilsētu apmeklēja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, bija mēģinājums pazemot ANO, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Kopš 24.februārī sākās Krievijas pilna apjoma iebrukums, Ukrainā ir nodarīti postījumi 369 slimnīcām, bet 39 slimnīcas ir pilnībā sagrautas, televīzijā paziņoja Ukrainas veselības aizsardzības ministrs Viktors Ļaško.

Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 219 bērni un vēl vairāk nekā 398 guvuši dažādus ievainojumus, piektdien paziņojusi Ukrainas ģenerālprokuratūra.

Ukrainā no kauju darbības rajoniem pa humānajiem koridoriem, kas izveidoti pēc sarunām ar Krievijas pusi, izdevies evakuēt vairāk nekā 350 000 cilvēku, pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Patlaban Tieslietu ministrija sadarbībā ar Iekšlietu ministriju izstrādā normatīvo regulējumu, lai uz Ukrainu varētu nosūtīt Valsts policijas Kriminālistikas ekspertus Krievijas pastrādāto kara noziegumu izmeklēšanai, aģentūra LETA noskaidroja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 220 bērni un 406 guvuši dažādus ievainojumus, otrdien paziņoja Ukrainas Ģenerālprokuratūra.

Krievu iebrucēji Mariupolē sākuši triecienuzbrukumu metalurģiskajai rūpnīcai "Azovstaļ", ko aizstāv Ukrainas armija, otrdien ziņo Ukrainas Nacionālās gvardes atsevišķās īpašo uzdevumu vienības "Azov" komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars.

Krievijai "nepietiek lielgabalu gaļas" un nav resursu, kurus mest karā ar Ukrainu, šādu vērtējumu frontē Ukrainā notiekošajam intervijā žurnālam "Ir" sniedzis Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš.

Krievijas karaspēka apšaudēs Kijivā nodarīti postījumi vairāk nekā 200 namu un 70 pilsētas infrastruktūras objektiem, ceturtdien pavēstīja Kijivas pilsētas valsts administrācijas priekšsēdētāja vietnieks Mikola Povorozniks.

Rietumiem un Ukrainai jābūt vērīgiem un jāspēj pamanīt iespēja, kad Krievijas karaspēks Ukrainā ir savā vājākajā pozīcijā. Tad Ukrainai jāveic spēcīga ofensīva, īpaši sagraujot tos Krievijas formējumus, ko tā cenšas atjaunot. Labi būtu arī triecieni pret militārajiem objektiem un resursu noliktavām Krievijas teritorijā. Šādu viedokli intervijā...

Ukrainas Nacionālās gvardes atsevišķās īpašo uzdevumu vienības "Azov" komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars intervijā BBC Ukrainas dienestam atzinis, ka nav zināms, cik viņa biedru pēc bombardēšanas aprakti zem drupām Mariupoles metalurģiskās rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijā, un, iestājoties siltākam laikam, līķi sāk sadalīties un saindēt...

Krievijas karaspēka uzbrukums Donbasā atpaliek no Krievijas prezidenta Vladimira Putina plāna par vismaz divām nedēļām, konstatējusi ASV Aizsardzības ministrija.

ASV Kongresa apakšnams Pārstāvju palāta otrdien nobalsoja par palīdzības paketi Ukrainai 40 miljardu ASV dolāru apjomā.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši aptuveni 26 350 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Valsts drošības dienests (VDD) kādu personu tur aizdomās par iesaistīšanos finanšu līdzekļu un mantu vākšanā Ukrainā karojošajiem Krievijas bruņotajiem spēkiem, kuri veic noziegumus pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, aģentūra LETA noskaidroja VDD.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir bīstamāks par 20.gadsimta diktatoriem Hitleru un Staļinu, uzskata Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.

Vācijas sociāldemokrātu partijas (SPD) līdzpriekšsēdētāja Zaskija Eskena aicinājusi pārskatīt attiecības ar Krieviju, cita starpā norādot, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins nerīkojas racionāli.

Hersonas apgabalā krievu okupantu izveidotās administrācijas vadītāja vietnieks Kirils Strjemousovs paziņojis, ka reģions vērsīsies pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina ar lūgumu uzņemt to Krievijas sastāvā.

Krievijas karaspēks joprojām turpina veikt gaisa triecienus un bombardēt Mariupoles metalurģisko rūpnīcu “Azovstaļ”, izmantojot gan gaisa kuģus, gan smago bruņutehniku, ko atbalsta kājnieki, atsaucoties uz Ukrainas Nacionālās gvardes atsevišķās īpašo uzdevumu vienības "Azov" ziņoto, raksta Ukrainas medijs “Ukrainska Pravda”.

Krievijas diktatora Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka okupētā Hersonas apgabala aneksijai jānotiek “tikpat leģitīmi, kā tas notika ar Krimu”, atsaucoties uz D. Peskova sacīto Kremļa propagandas medijam “RIA Novosti”, ziņo “Ukrainska Pravda”.

"Maz ticams", ka Ukrainas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) būs nekaitīga, piektdien paziņojis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kritizējot Kijivas plānus tuvināties Briselei.

Pateicoties starptautiskajam projektam #MyWar, patiesā informācija par karu Ukrainā tagad ir pieejama 74 valodās, atsaucoties uz Ukrainas Kultūras un informācijas politikas ministrijas ziņojumu, raksta “Kyiv Post”.

Krievijas okupanti saņēmuši Kremļa rīkojumu ieņemtajās Zaporižjas un Hersonas apgabalu daļās pēc dažiem mēnešiem rīkot referendumu, pavēstīja Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Vadims Denisenko.

Krievijas karā pret Ukrainu kopš 24.februāra ir gājuši bojā vismaz 3668 civiliedzīvotāji, bet vēl 3896 ir ievainoti, pirmdien paziņoja ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos pārvalde.

ASV Senāta Izlūkošanas komitejas pārstāvji ir satraukti par Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIA) un citu ASV drošības iestāžu nespēju izstrādāt precīzas prognozes saistībā ar dažādu konfliktu eskalāciju, vēsta CNN.

ASV Valsts departaments otrdien paziņoja par jaunas nodaļas izveidošanu, lai pētītu, dokumentētu un publiskotu Krievijas kara noziegumus Ukrainā.

Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas komanda neveic no Mariupoles metalurģijas rūpnīcas "Azovstaļ" evakuēto Ukrainas aizstāvju pārvešanu, bet gan reģistrē viņu datus, lai pēc tam būtu iespējams izsekot viņu pārvietošanai, ceturtdien paziņoja organizācija.

Ukrainas sabiedrība patlaban nepieņems nekādu kompromisu attiecībās ar Krieviju, aģentūrai LETA pauda politologs Kārlis Daukšts.

Kad V. Putins 24. februārī uzsāka iebrukumu Ukrainā, viņš bija iecerējis, ka tas būs zibenskarš, kas dažu dienu laikā beigsies ar Ukrainas prorietumnieciskās valdības gāšanu un valsts stabilu atgriešanos Krievijas orbītā. Tomēr, nekas īsti nav ritējis pēc Krievijas diktatora plāna – viņa armija ir cietusi katastrofālus zaudējumus un nespēj sasniegt...

Ukraina izslēdz iespēju piekrist pamieram ar Krieviju un nepieņems nevienu vienošanos ar Maskavu, kas ietvertu atteikšanos no Ukrainas teritorijām, intervijā ziņu aģentūrai "Reuters" paziņojis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.

Eiropas Komisija (EK) pirmdien nolēma līdz 2023.gadam pagarināt Eiropas Savienības (ES) budžeta noteikumu darbības apturēšanu, šādu lēmumu skaidrojot ar Ukrainas kara negatīvo ietekmi.
Militārajā konfliktā Ukrainā patlaban ir vērojama stagnācija, kas draud ar diezgan ilgstošu karadarbības turpināšanos, intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.

Krievijas karaspēks Hersonas apgabalā ir saņēmis par ķīlniekiem vairāk nekā 500 mierīgos iedzīvotājus, ziņoja multimediju projekts "Ukraine World", atsaucoties uz Ukrainas prezidenta pastāvīgo pārstāvi Krimā Tamilu Taševu.

Krievijas karaspēks Mikolajivas apgabalā bija nosūtījis automobiļus ar civiliedzīvotājiem uz mīnu lauku, bet pēc tam apšāvis mīnu eksplozijā izdzīvojušos, pirmdien paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Operatīvā pavēlniecība "Dienvidi".

Krievijas karaspēks Hersonas apgabalā Ukrainas dienvidos tur par ķīlniekiem vairāk nekā 100 aktīvistu, žurnālistu un citu mediju pārstāvju, televīzijā paziņoja Ukrainas prezidenta pastāvīgā pārstāve Krimā Tamila Taševa.

Sagatavot valsti pārejai “no miera uz kara laiku” – šāds ir Baltkrievijas vērienīgo valsts mēroga militāro mācību, kurās iesaistīti visi Baltkrievijas bruņoto spēku atzari, mērķis. Turklāt jāatzīmē, ka mācības, par kuru sākšanos tika paziņots 7.jūnijā, ir daļa no nesen realizētā pastiprinātas militārās mobilizācijas modeļa Baltkrievijas dienvidos...

Krievija savus pie Ukrainas izvietotus jūras spēkus papildinājusi ar vēl vienu zemūdeni-spārnoto raķešu nesēju. Šobrīd Melnajā jūrā kaujas gatavībā ir 40 spārnotās raķetes, atsaucoties uz Ukrainas Dienvidu operatīvās pavēlniecības datiem, raksta “Ukrainska Pravda”.

Krievijas okupantu atbalstītās Austrumukrainas teroristiskā grupējuma “Doņeckas tautas republikas” (DNR) bruņotie spēki, kas Krievijas sāktā visaptverošā iebrukuma Ukrainā laikā karo agresorvalsts Krievijas pusē, konfliktā zaudējuši vismaz pusi savu kaujinieku, ziņo ASV biznesa izdevums “Forbes”.

Ukrainā notiekošās kaujas Donbasā noteikti ieies militārajā vēsturē kā vienas no nežēlīgākajām kaujām Eiropā un par Eiropu, savā vakara videouzrunā pirmdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Melnajā jūrā ir Krievijas kara flotes kuģu grupējums ar 20 spārnotajām raķetēm, kas apdraud Ukrainu, paziņoja Ukrainas operatīvās pavēlniecības "Dienvidi" preses sekretārs Vladislavs Nazarovs.

Francijas prezidents Emanuels Makrons trešdien pēc Francijas un citu NATO sabiedroto karavīru apmeklējuma bāzē Rumānijā paudis stingrāku nostāju pret Krieviju, cenšoties kliedēt bažas, kas Ukrainā un vairāku Eiropas sabiedroto vidū radušās saistībā ar viņa agrākajiem izteikumiem par Maskavu.

Krievija jau ir stratēģiski zaudējusi karu Ukrainā, ciešot smagus zaudējumus un stiprinot NATO, piektdien publicētā intervijā paziņoja Lielbritānijas Aizsardzības štāba priekšnieks Tonijs Radakins.

Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās ir izveidotas vismaz 20 filtrācijas nometnes un cietumi, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Pastāvīgās padomes sēdē paziņoja Ukrainas pastāvīgais pārstāvis starptautiskajās organizācijās Vīnē Jevhens Cimbaļuks.

Ukrainas armija Krievijas anektētās Krimas piekrastē veiksi triecienu uzņēmuma "Černomorņeftegaz" urbšanas platformām, pirmdien pavēstīja krievu okupantu ieliktenis anektētajā Ukrainas pussalā Sergejs Aksjonovs.

Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķešu triecienā tirdzniecības centram nogalināto skaits pieaudzis līdz 18, bet vēl 36 cilvēki pazuduši bez vēsts, otrdienas rītā pavēstījis Poltavas apgabala administrācijas vadītājs Dmitro Lunins.

Tirdzniecības centra apšaude ar raķetēm Ukrainas pilsētā Kremenčukā, ko pirmdien īstenoja Krievijas spēki, ir viens no vēsturē nekaunīgākajiem teroraktiem, vakara videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

G7 valstu līderi samitā Vācijā ir pieņēmuši paziņojumu par Krievijas pirmdien īstenoto raķešu uzbrukumu tirdzniecības centram Ukrainas pilsētā Kremenčukā, kurā teikts, ka ir nepieciešams saukt pie atbildības Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un citus vainīgos.

Krievijas artilērijas triecienu pa civilajiem objektiem Ukrainas teritorijā mērķis ir demonstrēt pārākumu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" vērtēja Zemessardzes 1.Rīgas brigādes komandieris pulkvedis Kaspars Pudāns.

Nolaupīts Hersonas mērs Igors Koļihajevs, kļūstot par vienu no vairākiem Ukrainas pilsētu vadītājiem, kurus Krievijas karaspēks nolaupījis iebrukuma Ukrainā laikā. Šādas Krievijas rīcības mērķis ir graut demokrātiju un aizstāt demokrātiski ievēlētus politiķus ar prokremliskām amatpersonām, raksta “Kyiv Post.

Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien paziņojis, ka nedēvēs Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.