Krievija savelk bruņotos spēkus pie Ukrainas robežām

Konfliktu zonas
Sargs.lv/112.international/CBS news/ukrinform.net/Reuters
Krievijas atbalstīto separātistu kaujinieki Austrumukrainā
Foto: Foto: Valentin Sprinchak/TASS/Scanpix

Ukrainas valdība un starptautiskā sabiedrība pauž arvien lielāku satraukumu par Krievijas bruņoto spēku savilkšanu pie Krievijas-Ukrainas robežas. Arī Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālpulkvedis Ruslans Homčaks otrdien parlamentā pavēstīja, ka netālu no Krievijas un Ukrainas robežas pulcējas Krievijas karaspēka vienības.

Krievijas Federācija pulcē taktiskos spēkus no saviem rietumu un dienvidu reģioniem, virzot tos uz Ukrainas robežu, intervijā ar “Voice of America” teica Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Ruslans Homčaks.

Viņš arī apsūdzēja separātistus par sistemātisku 2020.gada vienošanās par uguns pārtraukšanu pārkāpšanu.

“Šobrīd varam redzēt, ka Krievijas Federācija turpina virzīt bataljona taktiskās grupas uz mūsu valsts austrumiem, uz Ukrainas austrumu robežām – uzdodot to par gatavošanos stratēģiskajām 2021.gada Rietumu mācībām. Šis karaspēks ierodas no Brjanskas un Voroņežas apgabaliem, kā arī no okupētās Krimas Republikas teritorijas. Viņi tur it kā rīko mācības,” teica Homčaks.

Pēc viņa teiktā, pie Ukrainas robežām tiks nogādātas vēl 25 bataljona taktiskās vienības. Šis būs papildinājums jau esošajām 28 vienībām, kas šeit atrodas kopš 2014.gada.

Homčaks apgalvo, ka šāda rīcība liecina, ka Krievija nav atteikusies no militāras agresijas plāniem Ukrainā, kas izstrādāti vēl pirms 2014.gada. Tādējādi Krievijas mērķis esot parādīt savu apņēmību pasaulei. Viņš arī piebilda, ka Ukrainas bruņotie spēki atbilstoši reaģēs uz jebkāda veida agresiju.

Viens no iespējamiem izskaidrojumiem šādai spēku pulcēšanai reģionā ir mācību rīkošana, tomēr, atsaucoties uz Ukrainas Aizsardzības ministriju, Krievija nav izziņojusi mācību rīkošanu šajā apgabalā.

Ukrainas un Krievijas konflikts ilgst kopš 2014.gada, kad Krievija anektēja Krimas pussalu. ASV un NATO sabiedrotie neatzīst šo aneksiju par leģitīmu, un ASV katru gadu Ukrainā iegulda miljoniem ASV dolāru gan nemilitārā, gan militārā palīdzībā.

Attiecības starp abām valstīm turpina pasliktināties. “Sargs.lv” jau rakstīja, ka par spīti vairākkārtējām Minskas vienošanām par uguns pārtraukšanu, Krievijas atbalstītie separātisti turpina uzbrukumus Ukrainas karavīriem, kā arī turpina saņemt plašu atbalstu no Krievijas. Tāpat arī Kremļa atbalstīto separātistu kontrolētajā Donbasa reģionā no Krievijas ieradies liels militārā aprīkojuma konvojs.

ASV vēstniecība Kijevā paziņojumā aicināja Krieviju “ievērot pamiera pasākumus” un “izbeigt vardarbību, kas rada bezjēdzības ciešanas”, kā arī mudināja Krieviju izbeigt agresiju Ukrainā.

Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclere Angela Merkele sarīkoja kopīgu videokonferenci ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, aicinot Krievijas līderi palīdzēt stabilizēt situāciju Ukrainas austrumos, ziņo Elizejas pils preses dienests.

Francijas un Vācijas līderi uzsvēra nepieciešamību Krievijai stabilizēt pamieru Ukrainas austrumos un meklēt izeju no krīzes, ievērojot Minskas vienošanos.

Tikmēr Kremļa saimnieks atzina vardarbības pieaugumu Austrumukrainā un vainoja tajā Ukrainas bruņotos spēkus.

Dalies ar šo ziņu